Vēlētāji Armēnijā svētdien, 7. jūnijā, dosies pie balsošanas urnām, lai izraudzītos priekšstāvjus parlamentā – Nacionālajā asamblejā – balsojumā, kas gan pašā Dienvidkaukāza valstī, gan globāli tiek vērtēts kā sabiedrības viedokļa noskaidrošana par Armēnijas nākotnes ģeopolitiskās attīstības virzienu.
Kā atzīmē Deutsche Welle, tad lielā mērā Armēnijas vēlētājiem ir jāizšķiras par divām iespējām – tuvināties integrācijai Eiropas Savienībā vai palikt Krievijas ietekmes sfērā, nesaraujot ārkārtīgi ciešās ekonomiskās saites ar valsti, kura, neskatoties uz iepriekš solīto, nekādi nepalīdzēja Armēnijai kara par Kalnu Karabahas reģionu kulminācijā.
Tuvojoties vēlēšanām Armēnijā, Maskavas Kremlis ar draudiem un meliem aktīvi izrādījis, ka nevēlas Armēnijas tuvināšanos ar Rietumiem. Kremļa saimnieks Vladimirs Putins vairākkārt norādījis, ka notiekošais Ukrainā arī sākās ar tās vēlmi tuvināties ES. Krievija jau ar dažādiem ieganstiem noteikusi aizliegumu daudzu Armēnijas preču ievešanai un piedraudējusi līdz pasaules tirgus līmenim pacelt Armēnijai piegādājamās naftas un gāzes cenas, kas varētu atstāt nomācošu ietekmi uz šīs valsts ekonomiku.
Attiecību transformācija
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans, kura partijai Pilsoniskā vienošanās aptaujas paredz pārliecinošu uzvaru vēlēšanās, iegūstot ap 30% balsu, pēdējās dienās centies mazināt strauji augošo spriedzi valsts attiecībās ar atklātu spiedienu izdarošo Krieviju, vēsta Euronews. Nākamās vietas aptaujas atvēl trim prokrieviskajiem politiskajiem spēkiem, no kuriem "padsmit" procentus varētu iegūt ar Krieviju cieši saistītā miljardiera – Armēnijas, Krievijas un Kipras pilsoņa Samvela Karapetjana – 2024. gadā dibinātās partijas Spēcīgā Armēnija veidotā vēlēšanu apvienība ar tādu pašu nosaukumu. Aptaujās trešā vieta atvēlēta vēlēšanu apvienībai Alianse Armēnija, kas gan varētu nepārvarēt apvienībām paredzēto 8% ievēlēšanas barjeru, taču varētu iekļūt parlamentā, jo likums nosaka, ka tajā jābūt pārstāvētiem vismaz trim politiskajiem spēkiem.
Uz Krievijas vadītās Eirāzijas Ekonomiskās savienības (Krievija, Armēnija, Baltkrievija, Kazahstāna un Kirgīzstāna) izteikto aicinājumu rīkot referendumu par Armēnijas ceļu uz iestāšanos ES N. Pašinjans ir atbildējis, ka pagaidām vēl nav pienācis laiks šādas striktas izvēles izdarīšanai. Premjerministrs norādījis, ka Erevāna "turpinās darboties Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā (EĀES) līdz brīdim, kamēr izvēles izdarīšana starp ES un EĀES būs neizbēgama". Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka Armēnijas nākotne ir tās suverēns jautājums un ka "lēmums būs jāpieņem Armēnijas iedzīvotājiem referendumā". Armēnijas dalība ES pašlaik esot tikai "teorētisks" jautājums, tāpēc, kamēr valsts nav oficiāli lūgusi uzņemšanu ES vai nav pietuvojusies kandidātvalsts statusam, referenduma rīkošana neesot ne pamatota, ne saprātīga. "Tāpēc mēs turpināsim mierīgi un mērķtiecīgi bez strīdiem darboties EĀES, un es esmu pārliecināts, ka mums ir potenciāls šajā virzienā, ko mēs varam izmantot tuvākajā nākotnē," teica N. Pašinjans.
Viņš norādīja, ka "attiecības ar Krieviju atrodas transformatīvā fāzē", bet viņš uzskata šo procesu par "pozitīvu", un ka Armēnijas attiecības ar Krieviju saglabājas "atklātas un godīgas un mēs esam izvairījušies no tumšiem stūriem šajās attiecībās". Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka Armēnija "nopietni strādā pie attiecību normalizēšanas ar Turciju un Azerbaidžānu", kas viņam neesot iegribas, bet gan nepieciešamības jautājums, lai pretstāvētu prokrieviskajai opozīcijai vēlēšanās, kas cenšas panākt Armēnijas palikšanu Maskavas tradicionālajā orbītā. "Ja mums nav attiecību ar Turciju, tad šis svaru kauss ir tukšs. Un tukšs svaru kauss rada nopietnus riskus un nestabilitāti," centienus pēc ģeopolitiska līdzsvara pamatoja N. Pašinjans.
Krievija draud un baida
Kremļa centieni saglabāt ietekmi pār Armēniju pēdējo nedēļu laikā bijuši ārkārtīgi acīmredzami. Pagājušajā piektdienā tas panāca, ka citu EĀES valstu līderi samitā Astanā (N. Pašinjans tajā nepiedalījās) paziņoja, ka Armēnijas plāni pievienoties ES rada "nopietnus riskus" citu EĀES dalībvalstu ekonomiskajai drošībai. Šajā pašā samitā V. Putins atkārtoja agrāk jau teikto, ka "krīze Ukrainā sākās ar Ukrainas centieniem pievienoties ES".
Sestdien Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja: "Krievijas Federācijas vēstnieks Armēnijas Republikā Sergejs Kopirkins ir atsaukts uz Maskavu uz konsultācijām saistībā ar Armēnijas vadības spertajiem soļiem uz tuvināšanos ar Eiropas Savienību, kas nelabvēlīgi ietekmē sadarbību EĀES ietvaros."
No 30. maija Krievija "uz laiku" ieviesa ierobežojumus tomātu, gurķu, paprikas, garšaugu un zemeņu importam no Armēnijas. Jau pirms tam Krievija aizliedza ievest Armēnijas minerālūdeni, vīnu un brendiju, kā arī piedraudēja vairs nepiegādāt gāzi un naftas produktus par lētām cenām, kā to paredzēja 2013. gadā noslēgtais līgums. Analītiķi uzskata, ka līguma laušanas gadījumā Armēnija var nonākt smagā situācijā, jo valstij būs grūti aizstāt Krievijas piegādes. Armēnija no Krievijas saņem 85% no kopējā gāzes patēriņa, vismaz 62% no kopējā naftas produktu importa, vēstīja LETA/ Meduza.io .
No 2. jūnija Krievija aizliedza "uz laiku" no Armēnijas ievest ķiršus, aprikozes, plūmes, persikus, nektarīnus un vīnogas.
AS pauda atbalstu Armēnijai pirmajā ES – Armēnijas samitā maijā, parakstot sadarbības līgumu. Erevānā notika arī Eiropas Politiskās kopienas samits. 1. jūnijā ES sāka divu gadu projektu vīzu režīma liberalizācijai nepieciešamo reformu panākšanai, atvēlot tam 2,2 miljonus eiro no ES budžeta. Maija beigās tika parakstīti vairāki Armēnijas un ASV sadarbības līgumi, un ASV prezidents Donalds Tramps ierakstā Truth Social pavēstīja par "pilnīgu un totālu atbalstu" N. Pašinjanam vēlēšanās.