ta TVPWorld.com. Vēstuli, kas adresēta Eiropas Savienības ārlietu pārstāvei Kajai Kallasai un ES iekšlietu un migrācijas komisāram Magnusam Brunneram, parakstījuši tieslietu un iekšlietu ministri no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas, Čehijas, Dānijas, Somijas, Nīderlandes, Norvēģijas un Islandes.
Vēstules parakstītāji norāda, ka ES 2022. gada lēmums par ES un Krievijas vīzu atvieglojumu vienošanās darbības apturēšanu netiek vienādi izpildīts visās Šengenas līguma dalībvalstīs. Ģeopolitiskās konfrontācijas laikā ES spēks esot vienotībā. Saskaņota un konsekventa pieeja esot ne tikai svarīga ES kopīgas ārējās un drošības politikas uzticamībai, bet arī to ierobežojumu efektivitātei, par kuriem ES vienojas.
"Ir ļoti uztraucoši redzēt, ka pieaug to Krievijas tūristu skaits, kas bauda izklaides ceļojumus Eiropas pludmalēs un kūrortos laikā, kad tiek turpināti raķešu un dronu triecieni pa civiliedzīvotājiem un civilo infrastruktūru Ukrainā. Vēl satraucošāk tas ir, ņemot vērā, ka tūkstošiem nelikumīgi deportētu un ar varu aizvestu Ukrainas bērnu nevar atgriezties pie savām ģimenēm. Krievijas pilsoņu viegla piekļuve Šengenas zonai palielina potenciālus drošības riskus, tajā skaitā tos, ko var radīt simtiem tūkstošu agresijas karā pret Ukrainu piedalījušos bijušo Krievijas karavīru ieceļošana," teikts vēstulē.
Tajā arī norādīts, ka 2025. gadā Krievijas pilsoņiem tika izsniegti vairāk nekā 623 tūkstoši Šengenas vīzu, no tām 477 878 tūrismam, liela daļa no tām – vairākkārtējai ieceļošanai. Izsniegto vīzu skaits salīdzinājumā ar 2024. gadu pieauga par 10%. Ministri uzsver, ka tas ir pretrunā ar Eiropas Komisijas norādēm dalībvalstīm stingri ierobežot Krievijas pilsoņu ieceļošanu tūrisma nolūkos.
Eiropas Komisijai vēstulē pieprasīts ieviest jaunus, stingrākus, obligāti izpildāmus ierobežojumus vīzu izsniegšanai Krievijas pilsoņiem, vēl vairāk ierobežot daudzkārt izmantojamo vīzu izsniegšanu neatkarīgi no tā, kurā valstī dzīvo tās pieprasījušie Krievijas pilsoņi.