Šīs vēlēšanas, kas bija pirmās, kopš Armēnija 2023. gadā cieta sakāvi militārajā konfliktā ar kaimiņvalsti Azerbaidžānu par Kalnu Karabahas reģiona piederību, tika uzskatītas par pārbaudījumu N. Pašinjana centieniem padziļināt sadarbību ar Rietumiem. Šāda Armēnijas premjerministra aktivitāte izpelnījusies noraidošu attieksmi Krievijā, kas cenšas saglabāt savu politisko un ekonomisko ietekmi uz šo triju miljonu iedzīvotāju valsti Dienvidkaukāzā. Arī vēlēšanu priekšvakarā Krievija paziņoja, ka «uz laiku» aizliedz daudzu Armēnijas preču ievešanu. Kremļa saimnieks Vladimirs Putins vairākkārt uzsvēra, ka militārais konflikts Ukrainā arī esot sācies, kad tā deklarējusi savu vēlmi integrēties Eiropas Savienībā.
«Armēnijas iedzīvotāji nobalsojuši par mieru, reģionālo labklājību un sadarbību,» pēc vēlēšanu rezultātu publiskošanas paziņoja N. Pašinjans. «Mēs turpināsim kursu uz tuvināšanos Rietumiem, bet tajā pašā laikā turpināsim dalību Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā.»
Pagājušajā mēnesī V. Putins uzsvēra ekonomiskos ieguvumus, ko Armēnija zaudēs, ja centīsies panākt ciešāku sadarbību ar Rietumiem. Kremļa saimnieks arī aicināja Armēniju pēc iespējas ātrāk rīkot referendumu, kurā iedzīvotājiem jāizvēlas, vai virzīties uz valsts iestāšanos Eiropas Savienībā vai arī saglabāt dalību Krievijas vadītajā Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā.
Aprīlī V. Putins norādīja N. Pašinjanam, ka Krievija piegādā Armēnijai dabasgāzi par 177,5 dolāriem par tūkstoti kubikmetru, savukārt dabasgāzes cena Eiropas tirgū pārsniedzot 600 dolārus par tūkstoti kubikmetru.
N. Pašinjans izpelnījās Maskavas neapmierinātību arī ar to, ka šogad Erevānā rīkotajā Eiropas Politiskās kopienas samitā uzņēma ne vien Eiropas Savienības valstu līderus, bet arī Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Vēlēšanu aktivitāte Armēnijā sasniedza 59%.