Eiropas lielvalstu – Apvienotās Karalistes, Vācijas un Francijas līderi, tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Londonā, pauduši nelokāmu atbalstu Ukrainai tās cīņā pret agresorvalsti Krieviju, uzsverot nepieciešamību ciešāk sadarboties, lai aktivizētu pretgaisa aizsardzības sistēmu ražošanu, vēsta Associated Press.
Apvienotās Karalistes premjerministrs Kīrs Stārmers, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pēc tikšanās ar V. Zelenski svētdien arī aicināja Krievijā valdošo Vladimiru Putinu nekavējoties piekrist pilnīgai uguns pārtraukšanai pašreizējā frontes līnijā Ukrainas austrumos, lai sāktu miera sarunas.
Intensīvi triecieni
Ukrainas un tās tuvo sabiedroto valstu Eiropā līderi kopīgā paziņojumā pēc tikšanās arī deklarējuši piecus noteikumus, kas būtu jāizpilda, lai panāktu mieru Ukrainā. To vidū ir visas karadarbības apturēšana, sarunu sākšana, balstoties uz pašreizējo situāciju frontes līnijā, un drošības garantiju nodrošināšana Ukrainai, vēsta BBC. Līderi arī uzsvēruši nepieciešamību pēc ASV aktīvas iesaistīšanās miera procesā, neskatoties uz to, ka Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps tagad savu galveno uzmanību velta karam pret Irānu.
Pagājušā gada nogalē ASV aktīvi centās panākt, lai Krievija un Ukraina paustu atbalstu miera vienošanās nosacījumiem. Taču šīs iniciatīvas nebija sekmīgas.
Pēdējo nedēļu laikā Krievija un Ukraina ir intensificējušas savstarpējos triecienus. Krievija izmantojusi raķetes un dronus uzbrukumos Ukrainas galvaspilsētai Kijivai un citām pilsētām, savukārt Ukraina demonstrējusi, ka tās dronu tehnoloģiju straujā attīstība ļauj tai izdarīt triecienus dziļi Krievijas teritorijā.
Sestdien Ukrainas droni tika raidīti pret mērķiem Krievijas otrajā lielākajā pilsētā Sanktpēterburgā, kad tur notika par Putina Davosu dēvētā starptautiskā ekonomikas foruma noslēguma dienas pasākumi. Šos triecienus Kremlis raksturoja kā līdz šim nepieredzētus. Turklāt Ukrainas droni jau dažas dienas pirms tam bija nodarījuši postījumus naftas pārkraušanas objektam Sanktpēterburgas ostā un Krievijas raķešu kuģim, kurš uz remonta laiku bija novietots sausajā dokā Kronštates jūras spēku bāzē netālu no Sanktpēterburgas.
V. Zelenskis pagājušajā nedēļā bija publiskojis atklāto vēstuli V. Putinam, kurā aicināja nekavējoties sēsties pie sarunu galda, lai panāktu kara izbeigšanu. Taču Kremļa saimnieks šo aicinājumu noraidīja, paziņojot, ka izbeigs karošanu tikai tad, kad Krievija būs sasniegusi savus deklarētos mērķus.
Apvienotās Karalistes, Francijas un Vācijas līderi svētdien Dauningstrītā Londonā pauda atbalstu V. Zelenska vēstulē V. Putinam paustajām idejām un aicinājumam sākt tiešu dialogu starp Ukrainu un Krieviju ar aktīvu ASV un Eiropas valstu līdzdalību. Komentējot Krievijas prasību, ka Ukrainai jāatsakās no ambīcijām pievienoties NATO, Eiropas lielvalstu līderi uzsvēra, ka «pilnībā jārespektē Ukrainas tiesības izvēlēties savai drošībai nepieciešamās alianses».
Vēl pirms ierašanās Londonā V. Zelenskis apsūdzēja Krieviju, ka tā apdraudējusi visu reģionu, raidot dronu pa izmantotās kodoldegvielas glabāšanas vietu Čornobiļas atomelektrostacijas tuvumā. Ukrainas valsts uzņēmums Enerhoatom informēja, ka triecienā daļēji sagrauta izmantotās kodoldegvielas glabātavas ēka. Ugunsgrēku gan esot izdevies ātri nodzēst, un radiācijas līmenis apkārtnē neesot paaugstinājies.
V. Zelesnkis ierakstā vietnē X apsūdzējis Krieviju apzinātā kodoldrošības apdraudēšanā. «Krievija apzināti raidīja triecienu pret šo īpaši svarīgo kodolinfrastruktūras objektu,» rakstīja Ukrainas prezidents.
Ielaušanās NATO
Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras vadītājs Rafaels Grosi šo Krievijas triecienu nodēvējis par «dziļi satraucošu», uzsverot, ka šajā glabātavā atrodas liels daudzums kodolmateriālu. Viņš arī paziņojis, ka aģentūras pārstāvji drīzumā došoties klātienē novērtēt situāciju notikuma vietā.
Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas un Vācijas līderi kopīgajā paziņojumā arī nosodījuši Krievijas plaša mēroga raķešu un dronu triecienus, to skaitā raķešu Orešņik izmantošanu pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī «bezatbildīgo un bīstamo Krievijas dronu ielaušanos NATO valstu teritorijā, to skaitā pagājušajā mēnesī Rumānijā notikušo».
Līderi arī uzsvēruši nepieciešamību strauji kāpināt dronu pārtvērēju ražošanu un kopīgi strādāt pie pretraķešu aizsardzības spēju stiprināšanas.