Viņš arī uzsvēra, ka Francijas nostāja šajā jautājumā paliek nemainīga, neskatoties uz Lielbritānijas parlamenta lēmumu neatbalstīt militāro operāciju Sīrijā. "Katra valsts var brīvi izvēlēties, vai tā piedalīsies šādā operācijā vai nē. Tas attiecas gan uz Lielbritāniju, gan Franciju," skaidroja prezidents.
Plānots, ka Francijas parlaments trešdien pulcēsies uz ārkārtas sēdi, lai apspriestu satraucošo situāciju Sīrijā. Kā skaidroja Olands, ir "pazīmju kopums, kas norāda uz Damaskas atbildību" 21.augustā pieredzētajā ķīmisko ieroču uzbrukumā.
Jau vēstīts, ka ASV centieni izveidot koalīciju iespējamam uzbrukumam Sīrijai ceturtdienas vakarā cieta nopietnu neveiksmi, jo Lielbritānijas parlaments nobalsoja pret Apvienotās Karalistes iesaistīšanos šādā militārā operācijā. Pret valdības lēmumprojektu balsoja 285 parlamenta apakšnama locekļi, kamēr to atbalstīja vien 273 likumdevēji.
Premjerministrs Deivids Kemerons pēc balsojuma atzina, ka parlaments nepārprotami "nevēlas britu armijas darbību" Sīrijā.
Tomēr neskatoties uz Lielbritānijas parlamenta balsojumu, ASV jau paziņojušas, ka gatavas rīkoties vienas pašas.
Pēdējo dienu laikā arvien skaļāk izskan ASV un dažu to sabiedroto draudi uzsākt militāru uzbrukumu Sīrijai. Rietumvalstu retorika kļuvusi asāka pēc 21.augusta notikumiem Damaskas pievārtē, kur atbilstoši nemiernieku versijai valdības karaspēka uzbrukumā pielietoti ķīmiskie ieroči.
Sīrijas valdība šīs apsūdzības kategoriski noraida un ķīmisko ieroču izmantošanā apsūdz nemierniekus, kas šādi cenšas diskreditēt valdību.