Komisijas priekšsēdētājs Tomass Vitsuts sacīja, ka viens no vizītes mērķiem ir mudināt Ukrainu turpināt plašās reformas, vispirms īstenojot tieslietu reformu un pasākumus korupcijas iegrožošanai.
"Ukrainai ir izteikusi vēlmi integrēties Eiropas Savienībā un ir sākusi plašas politiskās un ekonomikas reformas, lai šo mērķi sasniegtu," teica Vitsuts. Viņš norādīja, ka veiksmīgs reformu piemērs ir tas, ka Ukraina ir izpildījusi nosacījumus, lai ieviestu bezvīzu režīmu ar ES. Šogad 2.marta ES vēstnieki bloka Padomes vārdā apstiprināja vienošanos par bezvīzu režīmu Ukrainas pilsoņiem. Vienošanās paredz, ka Ukrainas pilsoņi bez vīzas uz ES var ceļot 90 dienu ilgu laiku 180 dienu periodā. Tagad šis regulējums tiks iesniegts Eiropas Parlamentā izskatīšanai pirmajā lasījumā, bet pēc tam nonāks apstiprināšanai ES Padomē.
Igaunijas parlamenta ES lietu komisijas loceklis Kalle Pallings uzsvēra, ka Ukrainai mērķtiecīgi jāturpina sāktās reformas. "Lai garantētu, ka ES un tās dalībvalstis tur Ukrainai izteiktos solījumus, neizvirzot papildu nosacījumus vēlāk, Ukrainai un citām partnervalstīm ir jāizpilda savas saistības un jāīsteno nepieciešamās reformas," uzsvēra Pallings. "Igaunija ir gatava jebkādā veidā palīdzēt. Mēs arī sagaidām, ka ES radīs tam papildu iespējas, un mēs ceram, ka brīvās tirdzniecības līgums starp ES un Ukrainu tiks ieviests pēc iespējas ātrāk. Dabiski, ka šīs reformas ir izaicinājums, pie kura ir jāstrādā, bet labāka risinājuma nav," viņš klāstīja.
Pallings arī norādīja, ka trīs gadu laikā gandrīz 10 tūkstoši cilvēku, tostarp 2000 civiliedzīvotāju ir gājuši bojā Krievijas atbalstīto kaujinieku un Ukrainas spēku konfliktā, bet nepilni 23,4 tūkstoši ir ievainoti.
Tiekoties ar Igaunijas uzņēmējiem, kas strādā Ukrainā, Igaunijas parlamenta komisija vēlas iegūt informāciju par politisko atbalstu, kas uzņēmējiem nepieciešams divpusējo ekonomikas attiecību attīstīšanai.
Tāpat komisijas locekļiem paredzētas tikšanās ar kolēģiem no Ukrainas parlamenta un Ukrainā dzīvojošiem un strādājošiem Igaunijas pilsoņiem.
Delegācijā ir komisijas priekšsēdētājs Tomass Vitsuts, vicepriekšsēdētājs Jāks Madisons, kā arī tās locekli Monika Haukanemma, Līza Ovīra, Kalle Palings un Tīts Teriks.