Dažas no tām ir arhitektūras pieminekļu statusā.
Īpaši cietis ir Kijivas centrā 1992. gadā bijušā ugunsdzēsības depo ēkā atklātais Čornobiļas AES memoriālais un vēstures muzejs. Līdz agresoru triecieniem muzejā tika glabāti ap septiņi tūkstoši eksponātu – fotogrāfijas, video, dokumenti, radioaktīvā piesārņojuma izplatīšanas kartes, kodolkatastrofas seku likvidētāju un Pripjatas pilsētas iedzīvotāju personīgie priekšmeti. Vienā no muzeja koridoriem bija izvietotas ceļa zīmes ar visu katastrofas dēļ Čornobiļas AES tuvumā evakuēto ciemu nosaukumiem. Kolekcijā bija arī diorāma, kas attēloja Čornobiļas AES pirms un pēc avārijas. Aprīlī muzejā tika atklāta jauna izstāde, kas veltīta avārijas 40. gadadienai.
Muzeja direktore Vitalina Martinovska intervijā Radio Svoboda pastāstīja, ka triecienā naktī uz 24. maiju muzejā cietusi katra telpa. Ugunsgrēku dzēšot, visas telpas pielietas ar ūdeni, nokritis apmetums gan griestiem, gan ārējām fasādēm. Daļa eksponātu neatgriezeniski iznīcināti. Ukrainas iekšlietu ministrs Ihors Klimenko tricienu pa muzeju nodēvēja par apzinātu uzbrukumu: "Kādreiz Krievija slēpa patiesību par Čornobiļu, šodien raida triecienus pa vietām, kuras šo patiesību saglabā."
Triecienu laikā triecienvilnis nodarījis postījumus arī Ukrainas Nacionālā mākslas muzeja ēkai, kas atrodas Kijivas centrā netālu no Neatkarības laukuma. Tā darbinieki un eksponāti gan nav cietuši, taču muzeja pārstāvji ierakstījuši Facebook, ka muzeja darbība uz laiku ir apturēta.
Triecienos postījumi nodarīti arī Nacionālās filharmonijas, Nacionālās mūzikas akadēmijas un Kijivas Municipālā akadēmiskā operas un baleta teātra bērniem un jaunatnei ēkām.
Triecienvilnī izsisti logu stikli arī kultūras centram Ukraiņu māja, kurā tiek organizētas dažādas izstādes, forumi, koncerti, kā arī Ukrainas Nacionālajai bibliotēkai.