Paziņojot par atkāpšanos, Hīlijs vēstulē Lielbritānijas premjerministram Kīram Stārmeram norādījis, ka nevar pieņemt premjera piedāvāto aizsardzības investīciju plānu, jo tas "neatbilst tam, kas šajā bīstamajā laikā nepieciešams aizsardzībai un valstij".
"Jūs nespējāt, un Finanšu ministrija nevēlējās piešķirt līdzekļus, kas nepieciešami, lai aizsargātu valsti šajā laikā, kad pieaug draudi," atlūguma vēstulē rakstīja Hīlijs. Viņš paziņoja, ka šajā situācijā neredz citu iespēju, kā iesniegt atlūgumu.
Stārmers ir apņēmies no nākamā gada palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet nākamajā parlamenta sasaukumā tos palielināt līdz 3% no IKP.
ASV prezidents Donalds Tramps ir atkārtoti aicinājis NATO dalībvalstis palielināt izdevumus un mazāk paļauties uz Vašingtonu drošības jautājumos.
Hīlija atkāpšanās ir politisks trieciens Stārmeram nedēļu pirms parlamenta papildvēlēšanām, kas var izprovocēt mēģinājumus gāzt Stārmeru no leiboristu vadības krēsla.
Sarunās par potenciāliem konkurentiem Stārmeram izskanējis arī Hīlija vārds, taču nav nekādu norāžu, ka viņa atkāpšanās būtu saistīta ar spekulācijām par vadības maiņu.
Britu mediji jau vairākas nedēļas ziņo par aizkulišu cīņām valdībā saistībā ar vienošanos par aizsardzības investīciju plānu.
Stārmera valdība, kas tika ievēlēta 2024. gada jūlijā pēc 14 gadu ilga konservatīvo valdības perioda, ir sākusi īstenot savu solījumu palielināt aizsardzības izdevumus, par prioritāti izvirzot saistības pret NATO. Taču Stārmera valdības aizsardzības investīciju plāna publicēšana, lai novērstu ilgtermiņa investīciju deficītu, sākotnēji tika gaidīta jau 2025. gada beigās, taču tika atlikta, izraisot neapmierinātību nozares pārstāvju un citu iesaistīto pušu vidū.
Tika gaidīts, ka plāns tiks izziņots nākamajā nedēļā.
Savā vēstulē Hīlijs norādīja, ka pirmoreiz pilnībā iepazinās ar plānu pirmdien, atklājot, ka tas "neatbilst tam, kas šajā bīstamajā laikā nepieciešams aizsardzībai un valstij".
"Bez plāna, kas atbilstu šim brīdim, es tieku spiests pieņemt lēmumus, kas samazinātu mūsu bruņoto spēku gatavību un palielinātu risku personālam operācijās, kā arī varētu padarīt valsti mazāk drošu," norādīja ministrs.
papildināta visa ziņa