Slēgtā sēdē šādu lēmumu pieņēmis tiesnesis Oļegs Ņefjodovs, kas iepriekš par ekstrēmistisku atzinis neeksistējošo "starptautisko LGBT kustību" un "starptautisko sātanisma kustību". Viņš pieņēmis arī lēmumu, ar ko par teroristisku organizāciju atzīts cietumā nomērdētā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija dibinātais Pretkorupcijas fonds.
Starp Ņefjodova nesenajiem lēmumiem ir Navaļnija prasību noraidīšana pret Krievijas Tieslietu ministriju un aizliegums Borisam Nadeždinam un Jekaterīnai Duncovai kandidēt tā dēvētajās prezidenta vēlēšanās.
Krievijas Pretkara komiteju 2022. gada 27. februārī pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nodibināja krievu sabiedrisko darbinieku un pilsonisko aktīvistu grupa. Grupas manifestā norādīts, ka tās mērķi ir apturēt karu un pretoties diktatora Vladimira Putina režīmam. Daudzi kustības dalībnieki pēc kara sākuma pameta Krieviju.
Pagājušajā gadā Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) ierosināja krimināllietu pret visiem Pretkara komitejas dalībniekiem, kuru vidū ir Kremļa kritiķis Mihails Hodorkovskis, bijušais Krievijas premjerministrs Mihails Kasjanovs, šahists un sabiedriskais darbinieks Garijs Kasparovs, politiķi Dmitrijs Gudkovs un Maksims Rezņiks, sabiedriskie darbinieki Leonīds Gozmans un Vladimirs Kara-Murza, politoloģe Jekaterina Šulmane, rakstnieks Viktors Šenderovičs un citi. Viņi visi dzīvo ārvalstīs.
Lietu ierosināja saskaņā ar pantu par teroristisku kopienu un varas pārņemšanu, un kā viens no iemesliem tās ierosināšanai tika minēta palīdzība Ukrainai, tā sauktā 2023. gada Berlīnes deklarācija, kurā nosodīta karadarbība, kā arī Pretkara komitejas locekļu līdzdalība Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) platformas izveidē, kas apvieno Krievijas demokrātiskos spēkus.
Krievijas Ģenerālprokuratūra 2024. gada janvārī Pretkara komitejai piešķīra tā dēvētās nevēlamās organizācijas statusu. Tas nozīmē, ka tās darbība Krievijā ir aizliegta, un par sadarbību ar to paredzēta administratīvā un kriminālatbildība.
Kremlis bieži izmanto apgalvojumus un apsūdzības par "terorismu" vai "ekstrēmismu", lai apspiestu opozīciju un sauktu pie atbildības kritiķus, un šī prakse ir pastiprinājusies pēc iebrukuma Ukrainā.
Pagājušajā nedēļā, pieminot ceturto gadskārtu kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, Pretkara komiteja norādīja, ka "terorisma" apzīmējums ir "politiska atriebība, kuras mērķis ir iebiedēt sabiedrību, apklusināt neatkarīgas balsis un slēpt patiesību par karu".