Strauju naftas cenu kritumu pasaules biržās un akciju cenu pieaugumu izraisījis paziņojums, ka ASV un Irāna vienojušās piektdien Šveicē parakstīt saprašanās memorandu par karadarbības izbeigšanu un Hormuza jūras šauruma atvēršanu kuģošanai, vēsta Associated Press.
Mediju komentētāji un aptaujātie eksperti gan brīdina vēl neuztvert šo vēsti ar pārlieku optimismu, jo vismaz publiski nav skaidras vienošanās detaļas, turklāt saprašanās memorands tikai iezīmēs detalizētāku 60 dienu sarunu sākumu starp abām valstīm par Irānas kodolmateriāliem, sankcijām un citām galīgās vienošanās detaļām. Un neesot noteiktu garantiju, ka šīs sarunas būs sekmīgas. Naftas tirgus eksperti arī uzsver, ka globālā naftas tirgus atjaunošanai pirmskara līmenī būs nepieciešams vismaz vairāku mēnešu ilgs laika posms. Turklāt daļa naftas pārvadājumu infrastruktūras objektu Persijas līča valstīs ir guvuši postījumus Irānas dronu un raķešu triecienos.
Daudzu pasaules valstu un starptautisko organizāciju līderi ir apsveikuši vienošanās panākšanu, aicina to pilnībā izpildīt un atvērt Hormuza šaurumu.
Parakstīs piektdien
Sarunu starp ASV un Irānu starpnieces Pakistānas premjerministrs Šebazs Šarifs naktī uz pirmdienu pēc Latvijas laika platformā X paziņoja, ka pēc intensīvām sarunām ir panākta vienošanās starp ASV un Irānu. Abas puses esot deklarējušas «militāro operāciju tūlītēju un permanentu pārtraukšanu visās frontēs, ieskaitot Libānu». Viņš arī piebilda, ka oficiālā vienošanās parakstīšanas ceremonija notiks Šveicē 19. jūnijā, un pateicās Katarai, Saūda Arābijai un Turcijai par līdzdalību vienošanās panākšanā.
Uzreiz pēc tam ASV prezidents Donalds Tramps ierakstīja savā platformā Truth Social: «Vienošanās ar Irānas Islāma Republiku ir panākta. Līdz ar to es pasludinu Hormuza šauruma atvēršanu beznodevu kuģošanai un vienlaikus pasludinu tūlītēju ASV jūras blokādes Irānai atcelšanu. Pasaules kuģi, iedarbiniet dzinējus! Lai nafta plūst!»
Irānas valsts televīzija arī paziņoja par vienošanās noslēgšanu, balstoties uz Pakistānas premjerministra vēstīto. Ziņu lasītāja teica, ka «ASV tika piespiestas parakstīt vienošanos beigt karu ar Irānas Islāma Republiku un pretošanās fronti». Irānas mediji vienošanās panākšanu izziņoja kā Irānas uzvaru. Vienošanās panākšanu apstiprināja arī Irānas ārlietu ministra vietnieks Kazems Garibaldi, vēstīja BBC. Irānas bruņoto spēku vadības štābs arī pasniedza vienošanos kā Irānas uzvaru, paziņojot, ka Irānas iedzīvotāji kopā ar valsts bruņotajiem spēkiem, Teherānas atbalstītajām kaujinieku organizācijām un sabiedrotajiem reģionā esot parādījuši ASV un Izraēlai, ka tām «nav citas iespējas, kā atzīt zaudējumu un padoties». BBC Persian gan vēsta, ka Irānas stingrās līnijas piekritēju vidū jau izskanējusi kritika par vienošanos. Kritizētāji apsūdz Irānas ārlietu ministru un parlamenta spīkeru, kuriem bija nozīmīga loma sarunās, par to, ka viņi nodevuši Irānas bijušo augstāko garīgo līderi Alī Hāmeneī, kurš tika nogalināts ASV un Izraēlas triecienos kara pirmajā dienā – 28. februārī. A. Hāmeneī pirms nonāvēšanas bija paudis viedokli, ka organizēt sarunas ar ASV nebūtu «gudri» un ka tās neatrisinātu valsts problēmas.
Vēlāk citā ierakstā Truth Social D. Tramps paziņoja, ka «šī lieliskā vienošanās atnesīs mieru un drošību visā reģionā». «Daudzi prezidenti pirms manis ir centušies panākt mieru ar Irānu un izgāzušies. Reģiona līderi pirmo reizi ir atraduši prezidentu, kurš var palīdzēt viņiem panākt īstu mieru,» sevi slavēja D. Tramps.
Vienošanās detaļas
Apvienotās Karalistes, Francijas, Vācijas un Itālijas (E4) līderi kopīgā paziņojumā apsveica ASV, Irānas valdību un starpniekvalstis par diplomātisko panākumu un pauda viedokli, ka «šis ir brīdis iespējai atjaunot reģionālo stabilitāti un stabilizēt globālo ekonomiku». Līderi aicināja vienošanos «ieviest ātri un pilnīgi» un uzsvēra, ka ir būtiska steidzama Hormuza šauruma atvēršana brīvai kuģošanai. E4 līderi arī paziņoja, ka «Irāna nekad nedrīkst iegūt kodolieročus» un ka viņi ir gatavi atcelt attiecīgās sankcijas, ja Irāna spers apliecināmus soļus saistībā ar tās kodolprogrammu. Paziņojumā uzsvērts arī atbalsts Libānas stabilitātei, suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai.
Irānas ziņu aģentūra Mehr vēstīja, ka vienošanās memoranda projektā esot iekļauti 14 punkti, to vidū: permanenta uguns pārtraukšana visās frontēs, ieskaitot Libānu; ASV apņemšanās neiejaukties Irānas iekšējās lietās; ASV jūras blokādes pret Irānu atcelšana 30 dienu laikā; ASV spēku aizvākšana no Irānas; Hormuza šauruma atvēršana 30 dienu laikā «atbilstoši Irānas izkārtojumiem»; ASV un tās sabiedroto piedāvāti Irānas atjaunošanas plāni vismaz 300 miljardu ASV dolāru vērtībā; sankciju pret Irānas naftu un enerģijas produktiem izbeigšana; atkārtoti apliecināta Irānas apņemšanās neiegūt kodolieročus; ASV apņemšanās nepalielināt bruņoto spēku izvietojumu reģionā un neieviest jaunas sankcijas. Mehr arī ziņoja, ka «galīgās sarunas nesāksies, pirms tiek atjaunota piekļuve pusei no iesaldētajiem Irānas līdzekļiem, tiek atceltas sankcijas Irānas naftai un tiek izbeigta jūras blokāde pret Irānu. Galīgā vienošanās esot jāapstiprina ANO Drošības padomei.
BBC uzsver, ka ne ASV, ne Irāna oficiāli nav apstiprinājušas vienošanās detaļas un Izraēla nav deklarējusi, ka pārtrauks triecienus pa Hizbullāh objektiem Libānā.