Skaidrs, ka runa ir par auksto zupu, un šos jautājumus varētu turpināt teju bezgalīgi, jo pat pēc īsas sarunas nelielā kompānijā ir pilnīgi skaidrs – gluži tāpat kā leģendāro rasolu arī auksto zupu katrs taisa nedaudz citādi. Turklāt te klāt nāk vēl mūžīgais strīds par to, kuram tad īsti – latviešiem vai lietuviešiem – slavenās zupas izgudrotāja gods īsti pieder. Un pat ja uz šo jautājumu pārliecinoša atbilde, iespējams, nekad netiks rasta, nevar noliegt, ka latvieši cīņā par aukstās zupas izmantošanu savā labā gan ir neglābjami zaudējuši. Jau vairākus gadus maija beigās Viļņā norisinās vērienīgs festivāls par godu aukstajai zupai, kas labskanības un vienkāršības labad (lasi – lai citvalstu tūristiem vieglāk saprast) tiek dēvēts par Pink Soup Festival jeb Rozā zupas festivālu. Skanīgi un koši. Un ne tikai vietējie, bet arī tūristi tiešām plūst uz Viļņu, teju katrā krogā gatavi ēst slaveno zupu, lai beigu beigās atrastu to vislabāko, staigāt rozā kreklos, izpirkt rozā magnētus, pie viena, protams, iepazīstot arī Lietuvas galvaspilsētu un atstājot naudu gan tās viesnīcās, gan veikalos un izklaides vietās.
Jeb citiem vārdiem – mūsdienu mārketings darbībā, kas izrādījies veiksmīgs. Kādēļ Latvija vēl nav pasteigusies privatizēt gailenes vai ķiploku grauzdiņus? Par to nudien būtu vērts padomāt… Katrā gadījumā ir, no kā mācīties, un te es nerunāju par kaimiņiem vien. Dažādi festivāli un atsevišķu pilsētu tēli, kas kopti gadiem ilgi, agri vai vēlu nes savus augļus, piesaistot pat tos ceļotājus, kuriem pašiem ir sajūta, ka teju viss jau redzēts.
Vai Latvijā maijā līdz ar pasaules čempionātu varētu uzrīkot kādu hokeja ripu festivālu, arī nemaz nav zemē metams jautājums. Runājot par to, šogad gan svarīgāk atzīmēt, ka Latvijas vārds izskanēja godam un atkal ir pamats lepoties ar mūsu sportistiem, kuri neslēpj, ka pārstāvēt savu valsti čempionātā vienmēr ir patīkami un īpaši.
Tagad atkal ātri «jāpārslēdzas uz īsto dzīvi», sarunā ar SestDienu, atskatoties uz čempionātu, saka viens no izlases spēlētājiem Renārs Krastenbergs.
Bet, lūk, «īstajā dzīvē» jau atkal ģeopolitika, kari, cīņa par varu un ietekmi. Arī lielais futbols jau tūlīt sākas, uz teātru skatuvēm ienāk jaunie un daudzsološie, Latvijā mainās valdības, pilnā sparā sācies priekšvēlēšanu laiks, un pavisam drīz jau Jāņi… Dinamisma pilnīgi noteikti šajā īstajā dzīvē netrūkst.
Šīs nedēļas, 5.-11. jūnija, žurnālā SestDiena lasiet:
TUVPLĀNĀ. VIENMĒR GATAVS MĀCĪTIES
Latvijas hokeja izlases uzbrucējs Renārs Krastenbergs par gatavību mācīties no jebkuras situācijas, pilnveidoties un iespēju beidzot pašam kontrolēt savu karjeru
PASAULĒ. ARMĒNIJAS GRŪTĀ IZVĒLE
Jau pavisam drīz gaidāmajās parlamenta vēlēšanās Armēnijai nāksies izdarīt dramatisku izvēli – starp pašreizējo varu, pret kuru ir daudz iebildumu, vai kapitulāciju Maskavas priekšā, kas faktiski nozīmētu atgriešanos pagātnē
KURAM TAS RŪP? VISPLĀNĀKAIS MACIŅŠ BALTIJĀ
Pēc pamatizdevumu segšanas rīdziniekiem, salīdzinot ar Baltijas kaimiņiem, naudas paliek mazāk
FOKUSĀ. BEDRAINAIS CEĻŠ UZ PASAULES KAUSU
Pirms ASV, Kanādā un Meksikā notiekošā Pasaules kausa futbolā nācies diskutēt ne tikai par politiskiem un birokrātiskiem jautājumiem, kas varētu apgrūtināt tā norisi, bet arī spēļu biļešu, transporta un naktsmītņu cenām. Bet, ja par sportisko pusi, – finālturnīrā nu jau būs 48 valstu izlases
LAIKA MAŠĪNA. GAUDI BARSELONAS MANTOJUMS
Pirms 100 gadiem aizsaulē aizgāja katalāņu arhitekts Antonio Gaudi, kuram bijusi liela loma Barselonas apbūvē
TĒMA. NO AUKSTĀS ZUPAS LĪDZ LEĢENDĀRIEM SAUKĻIEM
Ar kādām kampaņām un lozungiem dažādas valstis mēģina pievilināt tūristus, un no kā cēlušies mūsdienās nereti leģendāri svētki
TEĀTRIS. KAS SLĒPJAS SKAPĪ
Gusta Ābeles kursa darba izrāde Nakts, kad Lorjē Godro pamodās Willa teātrī veidota groteskā kapeņu stāstiņu estētikā, bet risina nopietnu tēmu par patiesību un meliem
IZPĒTĪTS. PIRAMĪDAS GLĀBJ SENO CELTNIEKU VILTĪBAS
Prāvi kambari starp milzu akmeņiem absorbē seismiskās vibrācijas, neļaujot zemestrīcēm sagraut gigantisko būvi