Vēl nesen energoefektivitāte daudziem šķita gandrīz vai entuziastu aizraušanās – kaut kas starp rūpēm par vidi un vēlmi samazināt apkures rēķinus. Šodien, kad Eiropa meklē ceļus uz enerģētisko neatkarību, energoresursu cenas kļuvušas par ģeopolitisku jautājumu, bet klimata pārmaiņas arvien biežāk ietekmē arī Latvijas ikdienu, pasīvo ēku koncepts būvniecībā un renovācijā ir kļuvis īpaši nozīmīgs.
PIECI PRINCIPI LABAI VIDEI
Pasīvās ēkas sertifikāts ir starptautiski atzīts apliecinājums, ka ēka atbilst stingriem energoefektivitātes, komforta un būvfizikas kritērijiem, kurus izstrādājis Passive House Institute (PHI). Arhitekts un projektētāju komanda izmanto īpašu modelēšanas programmu PHPP (Passive House Planning Package), kurā tiek aprēķināta ēkas enerģijas bilance. Viens no zināmākajiem kritērijiem ir tas, ka apkurei nepieciešamais enerģijas daudzums nedrīkst pārsniegt aptuveni 15 kWh uz kvadrātmetru gadā. "Taču pasīvā ēka nav domāta tikai enerģijas taupīšanai. Enerģijas ietaupījums ir blakusefekts. Galvenais mērķis ir nodrošināt cilvēkam iespējami labāko dzīves vidi," uzsver arhitekts Ervīns Krauklis. Pirms gandrīz divdesmit gadiem, kad Latvijā vēl tikai sākās pirmās sarunas par energoefektivitāti, arhitekts Ervīns Krauklis jau izstrādāja projektus pasīvajām ēkām – būvēm, kuras spēj nodrošināt komfortu ar minimālu enerģijas patēriņu.
Pasīvās ēkas standarts balstās piecos pamatprincipos – ļoti kvalitatīvā siltumizolācijā, trīskāršā stiklojuma logos, termisko tiltu (siltuma zudumi, piemēram, balkonu u. tml. daļās) novēršanā, ēkas hermētiskumā un ventilācijas sistēmā ar siltuma atgūšanu. Rezultāts nav tikai zemāks enerģijas patēriņš, bet gan vienmērīga temperatūra telpās, siltas logu un ārsienu iekšējās virsmas ziemā, svaigs gaiss bez nepieciešamības nepārtraukti vērt vaļā logus un vide, kurā neveidojas kondensāts un pelējums.
"Ja koncentrējamies tikai uz taupīšanu, rezultāts ne vienmēr ir labs. Var nomainīt logus, nosiltināt sienas, bet, ja nav ventilācijas, komforts neuzlabojas. Dažkārt problēmu kļūst pat vairāk," uzsver arhitekts.
ROKU ROKĀ AR TEHNOLOĢIJĀM
Ja pirms desmit gadiem energoefektivitāte galvenokārt tika saistīta ar klimata politiku, tad pēdējos gados tai pievienojies vēl viens būtisks arguments – enerģētiskā neatkarība. Šādā situācijā energoefektīva ēka kļūst par sava veida drošības spilvenu – jo mazāk enerģijas nepieciešams apkurei, jo mazāka ir atkarība no tirgus svārstībām. Turklāt energoefektivitāte labi sader arī ar mūsdienās arvien izplatītāko viedo tehnoloģiju integrēšanu mājokļa funkcionēšanā. Saules paneļi, elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmas, gudrā ventilācija, automātiska apkures regulēšana un citi viedās mājas risinājumi būtiski paplašina iespējas samazināt arī enerģijas patēriņu. Tomēr Ervīns Krauklis šeit brīdina no izplatītas kļūdas: "Vispirms jāsamazina nepieciešamība pēc enerģijas. Tikai pēc tam jādomā par tās ražošanu."
Tas nozīmē, ka saules paneļi paši par sevi nepadara ēku ilgtspējīgu – ja māja ir slikti nosiltināta un nepārtraukti zaudē siltumu, arī modernākās tehnoloģijas nespēs kompensēt neefektīvu būvniecību. Savukārt pasīvā ēka vispirms samazina enerģijas pieprasījumu līdz minimumam, bet pēc tam tehnoloģijas var palīdzēt nepieciešamo enerģiju saražot un izmantot iespējami efektīvāk.
RENOVĒT VAR JEBKURU ĒKU
Runājot par ilgtspējīgu būvniecību uzmanība bieži tiek pievērsta jaunajām ēkām. Taču arhitekts Ervīns Krauklis uzskata, ka Latvijā vienlīdz svarīgs ir esošais ēku fonds. Lielākā daļa ēku, kurās dzīvosim arī pēc divdesmit vai trīsdesmit gadiem, ir būvētas pirms piecdesmit, septiņdesmit vai pat vairāk nekā simts gadiem. "Tā dēvētās hruščovkas bieži vien ir būvētas no ļoti izturīgām konstrukcijām. Silikātķieģeļu mūra sienas un dzelzsbetona pārsegumi var kalpot vēl vairākas desmitgades, bet svarīgi ir ēku pareizi nosiltināt, izvēlēties atbilstošus logus, ventilāciju. Tai pat nav jābūt centralizētai uz visu ēku, bieži ir labāk, ja katrs dzīvoklis aprīkots ar rekuperācijas sistēmu," skaidro arhitekts. 2012. gadā viņa vadītā Ērgļu Profesionālās vidusskolas dienesta viesnīcas rekonstrukcija kļuva par pirmo EnerPHit standartam atbilstošo projektu Ziemeļeiropā, Ervīns Krauklis ir īstenojis vairākus pasīvo ēku būvniecības un renovācijas projektus, kuri guvuši starptautisku atzinību. (EnerPHit ir starptautiski atzīts pasīvās ēkas standarts renovācijām, kas paredz ievērojami samazināt enerģijas patēriņu arī jau esošās ēkās.) Turklāt ne vienmēr iespējams un nepieciešams sasniegt absolūti visus pasīvās ēkas kritērijus. Arhitekts uzsver, ka būtisku komforta un enerģijas ietaupījuma pieaugumu iespējams panākt arī tad, ja tiek ieviesta tikai daļa principu – uzlabota ventilācija, nomainīti logi, novērsti termiskie tilti un uzlabota siltumizolācija.
ILGTSPĒJAS STANDARTI
Pēdējos gados arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta arī CO2 emisijām, kas rodas, pirms ēka vispār sāk darboties. Ja agrāk galvenais uzdevums bija samazināt enerģijas patēriņu ekspluatācijas laikā, tad mūsdienās arhitekti un būvinženieri arvien biežāk analizē visu ēkas dzīves ciklu – sākot ar izejmateriālu ieguvi, to transportēšanu un ražošanu, līdz pat ēkas ekspluatācijai un vēlākai demontāžai. Tas nozīmē, ka arvien lielāku nozīmi iegūst jautājums: no kā mēs būvējam?
Pasīvās ēkas standarts pats par sevi neparedz obligātu kādu konkrētu materiālu izmantošanu. Kā uzsver Ervīns Krauklis, tehniski iespējams uzbūvēt vienlīdz komfortablu un energoefektīvu ēku gan no tradicionāliem industriāliem, gan no bioloģiskas izcelsmes materiāliem.
Taču ilgtspējas kontekstā materiālu izvēle kļūst arvien nozīmīgāka. Koks, kokšķiedras siltumizolācija, celulozes vate, kaņepju un salmu paneļi spēj ne tikai samazināt ēkas kopējo oglekļa pēdu, bet arī uzkrāt atmosfērā piesaistīto oglekli uz gadu desmitiem, un šādi materiāli ēkā darbojas kā sava veida oglekļa krātuve. Arī Latvijā īstenoti projekti, kuros īpaša uzmanība pievērsta nekaitīgu un ilgtspējīgu materiālu izvēlei. Viens no tiem ir bērnudārzs Salaspilī – pirmais publiskais bērnudārzs Baltijā, kas saņēmis Pasīvās ēkas sertifikātu. Projekta autori ir biroja MADE arhitekti, un jau metu konkursa stadijā pašvaldība noteica, ka ēkai jābūt energoefektīvai, ilgtspējīgai un pielāgojamai ilgtermiņa vajadzībām. No klimata un CO2 emisiju viedokļa nozīmīgākais ir tieši konstrukciju materiāls. Ēkas būvniecībā izmantoti CLT (cross-laminated timber jeb krusteniski līmēta masīvkoka) paneļi. Salīdzinājumā ar tradicionālu dzelzsbetona vai tērauda konstrukciju šāds risinājums rada ievērojami mazāku oglekļa pēdu, jo koks augšanas laikā uzkrāj atmosfērā esošo oglekli un saglabā to visā ēkas dzīves ciklā. Arhitekti atrada risinājumus, kā apvienot energoefektivitāti, veselīgu iekštelpu vidi, ilgmūžību un ugunsdrošību. Jo ilgtspējīga būvniecība vienlaikus spēj rūpēties par cilvēku, resursiem un vidi.
Ēku renovācija
Raksts tapis sadarbībā ar biedrību PASSIVE HOUSE LATVIJA/Zaļā kursa sadarbības tīklu. Projekta numurs 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/007”
