Ar šādu paziņojumu nākuši klajā pētnieki no Apvienotās Karalistes un Zviedrijas. Viņi uzskata, ka suga, no kuras tālā pagātnē evolūcijas ceļā attīstījās cilvēki, paļāvās uz šo orgānu pēc tam, kad pirms aptuveni 500 miljoniem gadu zaudēja divus sānu acābolus.
Saskaņā ar pētījumu šīs senās bezmugurkaulnieku sugas radījumi ar laiku pārcēlās uz dzīvi pazemē, kur tumsā nebija nepieciešamības pēc daudzām acīm. Tādēļ divas sānu acis pārauga vienā orgānā, kura uzdevums bija uztvert gaismu. Šo orgānu, ko sauc par čiekurveida dziedzeri, aprakstījuši jau senie grieķi, taču tolaik tas netika sasaistīts ar acīm. Jaunākie pētījumi gan atklājuši orgāna saikni ar redzes sistēmu. Mūsdienās «trešās acs» paliekas joprojām atrodas galvaskausā. Tā vairs neuztver gaismu pati, taču joprojām saņem informāciju par gaismu un tumsu no acīm un izmanto to, lai palīdzētu regulēt miegu. Orgāns ražo melatonīnu – hormonu, kas norāda ķermenim, ka ir nakts un tam ir nepieciešams atpūsties, ziņo žurnāls Current Biology.