Daudzi Latvijā zina Avenei saldējumu, bet nebūt ne visi ir informēti, ka uzņēmuma dibinātājs savulaik bija viens no Latvijas labākajiem BMX flatland riteņbraucējiem. Pastāsti, kāda ir tava sportiskā pieredze.
Pirmais mans sporta veids pusaudža gados bija snovbords, un paralēli tam sākās arī BMX – man vienmēr patikuši oriģināli sporta veidi un interesantas pozīcijas. Tāda man bija arī florbolā, kur spēlēju kā vārtsargs un vairākas spēles pat aizvadīju Virslīgā. Arī BMX sacentos nestandarta novirzienā flatland. Mana profesionālā karjera sākās pēc tam, kad 2010. gadā Vācijā uzvarēju kādās amatieru sacensībās. BMX mani izvadājis pa visu pasauli, piedaloties gan sacensībās, gan paraugdemonstrējumos. Arī vēlākajos gados esmu mēģinājis dažādus sporta veidus. Man patīk skvošs, ļoti patīk futbols, ko spēlēju regulāri. Esmu atvērts ļoti daudziem sporta veidiem.
Kas ir BMX flatland? Mēs tomēr vislabāk zinām BMX frīstailu, kur olimpiskajā programmā nesen iekļauta parka disciplīna.
BMX frīstaila iekļūšana olimpiskajās spēlēs ir milzu panākums. Cilvēki ārpus BMX neapzinās, cik mums tas ir nozīmīgi. Kādreiz bijušas runas arī par BMX flatland iekļaušanu olimpiskajā programmā, bet domāju, ka tik drīz tas nenotiks, jo šī ir ļoti sarežģīta disciplīna. BMX flatland var saukt par BMX frīstaila disciplīnu, kurā trikus veic tikai uz zemes – tev tiek dota plakana zeme (flat land – angliski). Sacensību laukums var būt visdažādākā izmēra, citreiz tās notikušas ļoti mazā platībā, piemēram, 15 x 15 metru izmērā. Tad nu tev noteiktā laikā jāizpilda izdomātie triki un kombinācijas. Nav neviena šķēršļa, nevienas rampas, un tu uz to brīdi laukumā atrodies viens pats.
BMX flatland ir ļoti sarežģīts un arī interesants sporta veids. Tu vari braukt uz priekšējā, vari uz aizmugurējā riteņa, ir miljoniem veidu, kā trikus savienot, tālab arī ļoti sarežģīti ir to vērtēt – vari izpausties, kā vien vēlies. Tas arī ir fiziski ļoti grūts un tehniski sarežģīts sporta veids. Kā atceros savus treniņus pusaudžu vecumā, stundām atrodos ārā stāvlaukumā, vienalga, kāds ir laiks – vai saule spīd, lietus līst, vai pat sniegs snieg, jo tad vēl nebija tādu iekštelpu skeitparku –, un vienu triku mēģinu tūkstošiem reižu, līdz beidzot sanāk. Tad tas ir svētlaimīgs atvieglojuma brīdis, bet tālāk jau domā, kā to triku iemācīties stabili un apvienot ar citiem trikiem. Ekstrēmo sporta veidu popularitāte vienmēr ir bijusi viļņveidīga, un mūsdienās šī disciplīna atsevišķās pasaules daļās nedaudz izmirst.
Tās nav pat X spēļu programmā!
Ļoti daudz bērnu brauc ar skrejriteņiem, ko citu vienkāršāku vai vispār mazāk sporto. Līdz ar to interesantie, tehniskie sporta veidi lēnām izmirst.
Kā izdomāji specializēties tieši flatland?
Šķiet, MTV kanālā redzēju klipu, kur kāds taisīja trikus. Zināju, kas ir BMX, bet nezināju, ka var darīt kaut ko tādu. Iepazinos ar citiem cilvēkiem, kuri jau bija prasmīgāki, viņi mani iedvesmoja un pamācīja. Kad sāku, īsti nebija jūtūbes, lai varētu paskatīties, ko un kā taisīt. Es atradu mājaslapas, izdrukāju pamācības, gāju ārā, skatījos tās un lasīju, lai saprastu, kā triks izskatīsies. Karjeras laikā man trenera īsti nav bijis, un tieši tā iemesla dēļ sāku trenēt citus, jo sapratu, ka man tā ļoti pietrūka.
Visu sarunu lasiet žurnāla Sporta Avīze marta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!