Tuvojas daudziem sporta draugiem un sportistiem vismīļākais laiks. Ar kādām domām tu gaidi ziemas olimpiskās spēles, ņemot vērā, ka tur būs redzami arī vismaz 15 zem neitrāla karoga startējoši agresori?
Ja godīgi, nebiju pat pamanījis, ka olimpiāde sāksies jau pavisam drīz. Es esmu šahists, ikdienā esmu ļoti iesaistīts šaha norisēs, tāpēc tam pārāk daudz neesmu sekojis. Es lieliski saprotu jūsu (Latvijas – aut.) perspektīvu, ka ir nepatīkami, ka agresori var piedalīties spēlēs.
Tajā pašā laikā, salīdzinot ar šahu, šis dalībnieku skaits ir ļoti neliels. Tikko notika ātrā šaha pasaules čempionāts, un tajā piedalījās ievērojami lielāks dalībnieku skaits, īpaši jau no Krievijas, bet arī no Baltkrievijas, nekā olimpiskajās spēlēs. Kā es to redzu – olimpiskajām spēlēm ir lielākā publicitāte, bet vienlaikus arī stingrākie noteikumi. Tomēr, protams, žēl, ka kaut kādas iespējas izlīst caur spraugām pastāv arī tur. Tajā pašā laikā, salīdzinot ar šahu, ir prieks redzēt, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja vismaz kaut kā cenšas ierobežot krievu dalību, kaut ne tik strikti, kā mums to gribētos. Tāpat arī, cik saprotu, tas Latvijai var radīt dažādas juridiska rakstura problēmas. Piemēram, redzēju Latvijas skeletonistu protestu, kas man šķita ievērības cienīgs.
Tu esi aktīvs Krievijas kritiķis. Kāpēc tev liekas svarīgi aktīvi paust savu viedokli?
Šaha saiknes ar Krieviju allaž ir bijušas ļoti spēcīgas. Pēdējos 15–20 gados esmu aktīvi darbojies kā šaha treneris visaugstākajā līmenī, piemēram, pasaules čempiona titulcīņās. Tur jo īpaši var redzēt, cik ļoti šahs ir saistīts ar Krievijas eliti – politiķiem un oligarhiem. Bieži vien sankciju sarakstos pamanu cilvēkus, ko esmu saticis šaha pasākumos. Šahā pierasti starmešu gaismās tiek izcelti cilvēki, kuri aktīvi slavē teritoriju okupāciju. Tāpat arī šahu izmanto propagandai un krievu nacionālismam. Ir skaidrs, ka tad, ja kāds Krievijas pārstāvis izcīnīs medaļu pasaules čempionātā, [Kremļa preses sekretārs] Dmitrijs Peskovs viņu apsveiks jau tajā pašā dienā. Ja tas būs kāds pavisam liels panākums, sveicienu nākamajā dienā veltīs pats Putins. Ja kāds mēģina stāstīt, ka Krievijā šahs un politika netiek jaukti, viņš pilnīgi neko nesaprot. Zinot ierasto propagandas scenāriju, pēc katra lielāka turnīra jau var prognozēt, kas, kā un kāpēc tiks izcelts no Kremļa puses.
Es strādāju ar Magnusu Kārlsenu, kas man dod iespēju būt daudz mazāk atkarīgam no FIDE labvēlības, jo mēs principā par visu un vienmēr maksājam paši. Tas man ļoti atvieglo iespējas runāt pavisam brīvi. Protams, esmu arī precējies ar Viktoriju Čmilīti-Nilsenu, bijušo šahisti un Lietuvas Seima spīkeri laikā, kad sākās Krievijas pilna apmēra iebrukums Ukrainā 2022. gadā. Man ir svarīgi būt politiski aktīvam lietās, kas man ir nozīmīgas.
Skatoties no šaha pasaules perspektīvas, laikam jau esmu pats aktīvākais kritiķis, daži pat saka, ka esmu apsēsts ar politiku. No otras puses, vērtējot politiskos procesus, esmu sniedzis dažas intervijas Lietuvas medijiem, kur mani viedokļi ir ļoti normāli un nekādā veidā nav ekstrēmi. Tā es arī jūtos – runāju pavisam normālas lietas, ko ikvienam vajadzētu saskatīt, bet diemžēl tā neuzskata liela daļas pasaules, un īpaši jau lielākā daļa šaha pasaules. Tur mēs esam tik ļoti pieraduši pie krievu dominances, ka no tā ir grūti izvairīties. Par laimi, citos sporta veidos viņu ietekme ir mazāka. Tur arī sākas lielā politika. Piemēram, FIDE valdē ir arī Latvijas politiķe Dana Reizniece un polis Lukašs Turlejs, bet viņi ļoti cenšas visas problēmas noklusēt un neizcelt. Tieši tāpēc šaha pasaule dzīvo šādos apstākļos un realitātē. Šahs pašlaik atrodas skumjā stāvoklī, bet tieši tas mani mudina būt aktīvam. Kad neviens cits neko tādu nedara, es izceļos, bet man tas šķiet pašsaprotami.
Visu sarunu lasiet žurnāla Sporta Avīze februāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!