Mēģināju dažādas nodarbes, gan baletu, gan mākslas vingrošanas, bet apstājos pie jāšanas – ļoti iemīlēju gan sporta veidu, gan zirgus un kontaktu, kas ar viņiem jāizveido. Kad atradu labāku zirgu, kurš man var arī nedaudz palīdzēt, jāšana sāka arī izdoties. Man ļoti patīk sacensības, bieži tajās startēju un gūstu godalgotas vietas.
Jāt sāku pirms gadiem pieciem. Mana trenere ir Līga Pētersone, viņa ir prasīga, bet arī ļoti saprotoša. Jauka, bet arī stingra. Sākumā trenējos iejādes disciplīnā, bet sapratu, ka tas nav tas, kas man patīk – konkūrs, kurā jāpārvar šķēršļi, ir interesantāks. Sacensībās esmu lēkusi pāri 115 cm augstiem šķēršļiem, mājās lecam līdz 110 cm. Varbūt dažos brīžos, kad jālec augstāk, ir nelielas bailes, tomēr esmu jau pieradusi.
Treniņiem laiku veltu gandrīz katru dienu pēc skolas līdz pat vakaram. Manas stiprākās īpašības ir drosme, lēkšana, starti sacensībās, bet jāuzlabo pārliecība par saviem spēkiem.
Jāšanas sportā ļoti svarīga ir pacietība – lai iegūtu labus rezultātus, lai viss izdotos, vajag daudz laika, nekas nenotiek uzreiz. Tāpat labam jātniekam ir jābūt izturīgam un spēcīgam, lai spētu zirgu nokontrolēt.
Zirgam noskaņojumu var ļoti labi redzēt. Var redzēt, kad zirgs ir slinkāks vai tieši ātrāks. 2025. gadā biju otrajā vietā jāšanas sporta gada balvā bērnu ieskaitē. Šogad pēdējo gadu vēl sacenšos bērnu sacensībās, bet nākamgad jau lēkšu junioru konkurencē. Man gribas turpināt lēkt un tas ļoti patīk, tāpat vēlos arī izcīnīt labas vietas.
Jāju ar Quintera P, kura ir no Vācijas. Viņa ir manas treneres brāļa zirgs, jau 18 gadus veca, bet vēl kārtīgi sporto. Viņai patīk lēkt un ļoti cenšas. Sākumā mums gāja grūti, bet tagad lēnām sākam viena otru saprast.