KĀPĒC ŠIS JAUTĀJUMS ATKAL IR AKTUĀLS
Par agrīnu specializāciju, vispusīgu attīstību un pārtrenēšanās riskiem jauniešu sportā nerunā pirmo gadu. Šī tēma dažādās formās atkārtojas jau vairākas desmitgades. Mainās sporta veidi, paaudzes, termini un pētījumi, bet pārmetumi bieži paliek līdzīgi: pārāk agri, pārāk šauri, pārāk daudz, pārāk liels spiediens uz rezultātu.
Varbūt tas nozīmē, ka sistēma pārāk maz mainās. Bet varbūt jāatzīst arī kas neērtāks – šie jautājumi nepazūd tāpēc, ka tie ir saistīti ne tikai ar sistēmu, bet arī ar cilvēka dabu. Mēs apbrīnojam talantu, gribam uzvaras un vienlaikus vēlamies, lai bērnu sports būtu veselīgs, iekļaujošs un drošs. Pretruna rodas tad, kad izliekamies, ka viena no šīm vēlmēm neeksistē.
Tāpēc mērķim, iespējams, nevajadzētu būt kārtējai revolūcijai jauniešu sportā. Drīzāk vajadzētu turpināt pilnveidot vidi, kurā talants var attīstīties saprātīgi, bet arī netiek aizmirsts, ka bērni un jaunieši sportā nonāk ar ļoti dažādām vajadzībām, motivāciju un attīstības tempu.
TALANTS NAV TAS PATS, KAS ILGTERMIŅŠ
Arī man šī tēma nav tikai teorētiska. Esmu izgājis cauri sporta skolu sistēmai un labi atceros jauniešu sporta vidi, kurā vienā vecuma grupā bija daudz bērnu, daudz sacensību un daudz salīdzināšanas. Bija brīži, kad vienaudži pēkšņi sāka apsteigt – kāds kļuva spēcīgāks, kāds ātrāks, kāds nobrieda agrāk un ātrāk nonāca treneru redzeslokā. Taču varēja redzēt arī pretējus piemērus: mazāk pamanāmi sportisti ar laiku pietuvojās un apsteidza tos, kurus agrāk uzskatīja par īpaši talantīgiem. Nereti tie bija jaunieši, kuri pacietīgi turpināja strādāt, labāk pārdzīvoja pāreju uz pieaugušo sportu vai vēlāk sasniedza savu bioloģisko un sportisko briedumu. Te parādās neērts jautājums: vai daļu potenciāla mēs pazaudējam nevis tāpēc, ka bērni nav talantīgi, bet tāpēc, ka agrīno talantu sajaucam ar ilgtermiņa potenciālu, savukārt vēlāk nobriestošos sportistus pārāk ātri norakstām? Latvijā, īpaši skatoties uz 80. gadu beigu dzimstības pīķa laiku, konkurence jauniešu grupās skaitliski varēja šķist liela. Tomēr līdz pieaugušo elitei vēlāk nonāca tikai daļa no tiem, kuri jaunībā bija redzami un perspektīvi.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze jūnija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!