Skonto futbola klubs tika dibināts 1993.gadā, bet Indriksonam tas piederēja līdz 2010.gada septembrim, kad kluba kontrolpaketi iegādājās uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs. Savukārt pagājušā gada martā kluba kontrolpakete nonāca Kiprā reģistrētās kompānijas Tremova Ltd. īpašumā.
Kā intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Indriksons, šajā laikā viņš investīcijās kluba uzturēšanā piedzīvojis ievērojamus zaudējumus, kas ļauj secināt, ka Latvijā tuvākajā laikā ar sportu nopelnīt nebūs iespējams.
Profesionālajā sportā lielākie ienākumi nāk no televīzijas un no biļešu pārdošanas, skaidroja LFF prezidents. "Latvijā no televīzijas kaut ko varbūt iegūst tikai [Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas klubs] Rīgas Dinamo, kas galu galā tomēr ir starpnacionāls, nevis Latvijas projekts. Latvijā vienīgā lieta, ar kuras palīdzību var cerēt kaut kādā veidā tikt pie ienākumiem, ir spēlētāju pārdošana, taču, izņemot Skonto futbola klubu, neviens Latvijas klubs nevienā sporta veidā nav realizējis kaut vienu normālu spēlētāja transfēru, kas ļautu tam dzīvot kaut vai vienu sezonu," izteicās Indrikons.
"Ja man ir tādi finansiālie mīnusi, pārējiem klubiem tie ir viennozīmīgi un neizbēgami. Līdz ar to ne [Latvijas basketbola čempionvienība] VEF Rīga, ne Dinamo nebūs nekāds bizness. Cita lieta, ka Dinamo varbūt spēs savilkt kopā galus un īpašniekiem nebūs jāiegulda nauda no saviem līdzekļiem, taču tad komandai ir nepieciešama sava halle ar 12 000-15 000 skatītāju vietām un biļetēm vismaz 20 latu apmērā. Tikai nezinu, vai skatītāji vēlēsies maksāt tādu naudu," teica LFF prezidents.
Runājot par futbolu, Indriksons norādīja, ka varbūt kādreiz notiktu brīnums un uz Skonto stadionu sanāktu 5000 cilvēku, taču viņi noteikti nenāktu, ja biļetes maksātu 20, 30 vai 40 latus. Šeit futbola līmenis ir labāks nekā Anglijas otrajā vai trešajā līgā, taču tur stadioni ir pilni, jo viņiem ir tradīcijas un vēsture, skaidroja Indriksons, piebilstot: "Realitāte ir tāda, ka agrākie sasniegumi mums ir gan basketbolā, gan hokejā, gan volejbolā, bet futbolā tādu nav. Šo saimniecību pārņēmām no PSRS laikiem, kad vienīgais, kas mums bija, bija pirmajā līgā spēlējošā Daugavas komanda."
Indriksons stāstīja, ka izveidojis Skonto jauno futbolistu akadēmiju, kur Ķeizarmeža bāzē aug pirmie desmit jaunie puikas. Ideālā variantā viņus būtu jāsāk audzināt sešu gadu vecumā, bet konkurētspējīgi futbolisti var kļūt apmēram 23 gadu vecumā. Tas nozīmē, ka 17 gadus puikā visu laiku jāinvestē nauda, lai pēc tam varētu cerēt uz naudas saņemšanu atpakaļ. Patlaban akadēmijā zēniem viss ir par brīvu. Uz vienu bērnu gadā tiek atvēlēti apmēram 10 000 latu.
"Tas ir vienīgais ceļš uz nākotni, taču cilvēku, kas būtu gatavi to uzturēt, nav. Ja šāda akadēmiju sistēma būtu zem katra lielā kluba, tad varbūt mēs varētu domāt par spēlētāju audzināšanu un pārdošanu," piebilda Indriksons.
LFF prezidents uzskata, ka šādu lietu kārtību futbolā nemainītu arī tas, ja kāds no Latvijas klubiem regulāri iekļūtu kaut vai UEFA Eiropas līgas grupu turnīrā.
"Cilvēkiem nav priekšstata, kādu naudu tas prasa un kādam ir jābūt kluba budžetam. Skonto savulaik budžets bija divi līdz trīs miljoni eiro, taču vai mēs kaut kur iekļuvām? Vienreiz tas izdevās Ventspils komandai. Jā, tā demonstrēja labu sniegumu, taču šāds sasniegums ir samērojams ar izlases iekļūšanu Eiropas čempionāta finālturnīrā 2004.gadā," uzskata Indriksons. "Nezinu vēl tādus cilvēkus, kuri būtu gatavi piedalīties šādā loterijā, pretī nesaņemot nekādas garantijas un riskējot zaudēt lielu naudu," teica LFF prezidents.
Saskaņā ar jaunajiem LFF statūtiem Indriksons kā LFF prezidents vairs nedrīkst vienlaicīgi pildīt arī Skonto kluba prezidenta pienākumus. Indriksons cer, ka pašreizējie īpašnieki tuvākajā laikā atradīs jaunu prezidentu, līdz ar to nebūtu arī nekāda interešu konflikta.
LFF prezidents neslēpj, ka viņam ir nākotnes plāni un skaidra vēlme atgūt Skonto kluba kontrolpaketi. "To es viennozīmīgi izdarīšu, jo summa nav liela. Tie nav miljoni," atklāja Indriksons.