Gan ukraiņiem, gan latviešiem nesenās ziemas olimpiskās spēles Itālijā beidzās ar rūgtuma pieskaņu par Krievijas ietekmes un negodīgu paņēmienu atgriešanos starptautiskajā sportā. Jums tas nozīmēja jūsu dēla Vladislava Heraskeviča netaisnīgu diskvalifikāciju, nepielaižot startam skeletona sacensībās tikai tādēļ, ka viņš uz savas ķiveres vēlējās pieminēt Krievijas agresoru nogalinātos ukraiņu sportistus. Mums ir palikuši neatbildēti jautājumi par mūsu sporta funkcionāru patieso lomu šajā amorālajā notikumā. Jūs kā Vladislava treneris bijāt klāt un vislabāk zināt, kurš ar ko un par ko komunicēja, cik lielā mērā un kā bija iesaistīti latvieši. Jums ir palikušas mieles?
Mani ļoti iedvesmo Latvijas skeletona komandas atbalsts, Daiņa [Dukura] atbalsts, kas vienmēr paliek nemainīgs. Te nav attieksmes «šodien es pret tevi pagriezīšos ar seju, rīt ar labo sānu, parīt – ar kreiso». Viņš vienmēr ir ar seju pret mani. Mani vienmēr iedvesmo [Latvijas skeletona komandas trenera] Ivo Šteinberga atbalsts, viņš man ir cilvēks ar lielo burtu, tas, kā viņš cīnās par taisnīgumu un mūs atbalsta. Man patīk, ka Latvijas sportisti tikko notikušajā Pasaules čempionātā skeletonā junioriem negāja paspiest roku krieviem, nepalika fotografēties ar viņiem kopbildei. [Jaukto komandu sacensībās Latvijai bija sudrabs, bet zem neitrāla karoga startējušajiem Krievijas sportistiem – bronza – red.] Kad mūsu Jaroslavs Lavreņuks ieguva pasaules čempiona titulu [bet latvietis Dāvis Valdovskis palika otrajā vietā], jūsējie uz mums neapvainojās, bet apbalvošanā turēja plakātu ar Vladislava attēlu. Latviešu skeletonisti mūs atbalsta, par spīti visam, un mēs ar viņiem jūtamies kā brāļi, kā viena komanda, un tas manai sirdij ir daudz svarīgāk. Demokrātiskām valstīm vispār jāsāk izstāties no Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) un jāvienojas par alternatīvām olimpiskajām spēlēm, jo šajās olimpiskajās spēlēs ir pārāk daudz krievu, pārāk daudz korupcijas un skandālu.
Latvijā negatīvā kontekstā ir izskanējusi versija, ka mūsējie, konkrēti – Gatis Gūts, kurš ieņem ietekmīgus amatus Starptautiskajā Bobsleja un skeletona federācijā (IBSF), darbojušies kā vidutāji starp Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) vadību, IBSF vadību un jums, cenšoties panākt kompromisu. Tad kā tur bija – latvieši spēlēja vidutāju lomu starp starptautiskajiem sporta funkcionāriem un jums?
Nē, viņš [G. Gūts] nebija starpnieks, viņš vienkārši palūdza, lai mēs parunājam ar SOK prezidenti [Kirstiju Koventriju], un viss. Gatis [Gūts] vispār nerunāja par šo situāciju, viņš vienkārši palūdza atnākt uz tikšanos ar K. Koventriju. Sarunu caur vidutājiem mums nebija, mums bija sarunas pa tiešo. Mums nebija starpnieku, bija tieša mijiedarbība un diemžēl ne tā patīkamākā. Bet Gatis [Gūts] pats par šo tēmu ar mani nerunāja, viņam bija bail to skart.
Bail?
Tāpēc, ka viņš skaidri zināja mūsu pozīciju un to, ka nekādas sarunas, nekādas alternatīvas nebūs. Un viņš redzēja situāciju, ka nav jau otras ķiveres, ar ko Vlads varētu startēt. Ar veco cita ražotāja ķiveri, kas Vladam bija, būtu jāveic četri pieci braucieni, lai pierastu pie aerodinamiskās pozīcijas. Savukārt precīzas Vlada ķiveres kopijas, ko būtu ražojis tas pats čehu ražotājs, nevienam nebija – mēs uzdevām jautājumu ražotājam, un tas apstiprināja. Tā ka piedāvājums Vladam vienkārši nomainīt ķiveri pret jebkuru citu bija ne tikai spļāviens sejā mūsu bojā gājušajiem sportistiem, bet tas bija arī tehniski neiespējami, jo IBSF tehniski nebija šādas ķiveres kopijas. Bet, ja Vlads startētu ar citu ķiveri, viņš zaudētu ļoti daudz laika un ieņemtu sliktu vietu, jo pie katras ķiveres ir jāpierod.
Tad jūs pieļāvāt tādu kompromisu, ja tas būtu bijis tehniski iespējams?
Nuuu, tas nebija kompromiss, tas bija mēģinājums tirgoties – Vlads brauc ar citu ķiveri un finišā paņem rokās savu piemiņas ķiveri.
Kad saka «tirgošanās», tad kaut ko iegūst abas puses. Ko, jūsuprāt, iegūtu K. Koventrija, ja būtu ietirgojusi šādu kompromisu?
Vai tad viņai nebija vienalga, vai tiešām viņai, jūsuprāt, rūpēja reputācija? Es nevaru apgalvot, bet acīmredzot viņai bija pavēle no V. Putina, lai šī ķivere par katru cenu neparādītos sacensībās.
Ne G. Gūts, ne Normunds Kotāns – ziemas olimpisko spēļu Itālijā organizācijas komitejas loceklis, kurš atbildēja par skeletona sacensību vadību –, ne IBSF viceprezidents juridiskajos jautājumos Mārtiņš Dambergs to nav komentējuši, bet vismaz ar G. Gūtu ir runājis mūsu bobsleja leģenda Zintis Ekmanis, un viņš garā sarunā ar mani stāvēja un krita par latviešiem. K. Koventrija esot G. Gūtu «pametusi zem riteņiem», lūdzot jūs pierunāt uz viņas piedāvāto kompromisu, un tas iemesls esot bijis, ka G. Gūtam ar jums krieviski izdošoties labāk gūt sapratni.
Jā, G. Gūts sarunāja, lai Vlads neatsakās no sarunas ar K. Koventriju 40 minūtes pirms starta. Viņš ļoti lūdza, lai Vlads neatsakās parunāt ar viņu [SOK prezidenti], kad viņa atbrauca uz trasi. Un Vlads vispirms izpildīja visas darbības saskaņā ar noteikumiem, lai varētu piedalīties sacensībās, un pēc tam aizgāja parunāt ar K. Koventriju.
Mums to ir svarīgi saprast ne tikai pret jums pieļautās netaisnības dēļ, bet lai paši tiktu skaidrībā ar savu sporta virtuvi. Jo iespaids ir palicis tāds, ka latviešu sporta funkcionāri ir centušies Vladu pierunāt pakļauties SOK prasībai atteikties no visas šīs manifestācijas ar ķiveri.
Nē, tāda spiediena nebija. Bet cita lieta, ka IBSF (Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija) pieņēma lēmumu par Vlada diskvalifikāciju, un, kā zināms, Gatis [Gūts] un M. Dambergs ir IBSF vadībā, tādēļ jautājums ir, vai viņi piedalījās, kad tika pieņemts šis lēmums par diskvalifikāciju. Jautājums ir tikai par to. Bet nekāda spiediena no viņiem nebija un ne no kā viņi neatrunāja. [Latviešu jurists Mārtiņš Dambergs ir viens no IBSF viceprezidentiem, bet Gatis Gūts vada vairākas IBSF komitejas, tostarp gan bobsleja, gan skeletona, – red.].
Jums pašam ir atbilde uz šo jautājumu, vai viņi ir saistīti ar šī lēmuma pieņemšanu?
Es nezinu, es nevaru uz viņiem mest ēnu [я не могу на них говарить], ka viņi piedalījās. Viņi ir IBSF vadībā, bet viņi nav federācijas vadītāji, un to, vai viņi pieņēma šo lēmumu, piedalījās šī lēmuma pieņemšanā, vai bija balsojums – to es nezinu. Tādēļ es nekad neko tādu neteikšu. Ja es noteikti zinātu, ka bija balsojums un viņi pacēla roku un pateica «jā», tad es par to runātu. Bet es to neredzēju un es to nezinu. Varbūt to papīru parakstīja vienkārši viens no tiesnešiem, starp citu, vācietis – Mahata, tāpēc, ka viņam to lika. Varbūt notika tā. Varbūt Gatis [Gūts] pat nezināja, ka tāds lēmums ir pieņemts, arī tas ir iespējams. Es ar noteiktību nezinu, tādēļ es nevaru par viņu teikt. Varbūt viņam bija iespēja IBSF vadībai teikt, ka nevajag tādu lēmumu pieņemt. Varbūt, bet es to nezinu, tāpēc es nekad neteikšu, ka viņš ir piedalījies.
Jūs zināt, kā šī sistēma darbojas. Jūsuprāt, M. Dambergam, kurš ir IBSF viceprezidents tieši juridiskajos jautājumos, un G. Gūtam bija iespēja ietekmēt šī lēmuma pieņemšanu, uz visu to, kā tas notika?
Varbūt. Bet tikpat iespējam, ka neviens viņiem nepajautāja, varbūt viss notika ļoti ātri un viņi par to nezināja. Es nevaru viņus apsūdzēt, man mute neveras teikt, ka viņi kaut kā veicināja vai nepalīdzēja. Es nezinu, kā šis lēmums tika pieņemts IBSF iekšienē. Iespējams, tas [tiesnesis] Mahata parakstīja lēmumu par diskvalifikāciju, jo viņam tā pateica [SOK] prezidente vai IBSF prezidents [itālis Ivo Ferriāni], un neviens cits par to nemaz nezināja. Tas ir iespējams. Bet neviens no IBSF, vai teiksim tā – es neesmu redzējis nevienu dokumentu, kas būtu ticis nosūtīts vai nu [SOK] prezidentei, vai [IBSF] prezidentam, kurā būtu teikts, ka šis ir pretlikumīgs lēmums, kas nav saskaņā ar noteikumiem. Tādu dokumentu es redzējis neesmu. Bet pateikt, ka Gatis [Gūts] vai M. Dambergs piedalījās šī lēmuma pieņemšanā, es nevaru. Man nav tādu tiesību, jo es to nezinu.
Tad, jūsuprāt, ne viss ir izdarīts, lai apstrīdētu šo netaisnīgo lēmumu par Vlada diskvalificēšanu?
Es katrā ziņā to neesmu redzējis. Ja tādi dokumenti eksistē, es tos ļoti vēlētos redzēt. Ļoti. Un, ja viņiem [Dambergam un Gūtam] ir šādi dokumenti, kuros viņi ir vērsušies pie IBSF, ka ir kategoriski pret, tad es ļoti tos vēlētos redzēt. Es tādus neesmu redzējis. Ja jūs kā žurnāliste pie šiem cilvēkiem vērstos ar informācijas pieprasījumu, vai no viņu puses ir bijušas kādas darbības, kas nepiekrīt šim lēmumam, tad es šīs atbildes ļoti gribētu redzēt, jo es tādas neesmu līdz šim redzējis. Pajautājiet, ja jums ir tāda iespēja, kāda ir viņu oficiālā pozīcija un kāda ir viņu attieksme pret šādu IBSF lēmumu. Es pats ar lielu interesi šādu oficiālo pozīciju palasītu. Pats es ar viņiem pēc olimpiādes neesmu runājis un nezinu ne viņu personisko, ne oficiālo pozīciju. Un jūs jau pati zināt, ka personiskā pozīcija un oficiālā pozīcija, zem kuras viņi liek savus parakstus, var kardināli atšķirties, bet es pats ļoti gribētu redzēt tieši to pozīciju, kuru cilvēki paraksta ar savu roku.
Bet jūs taču viņus personiski pazīstat?
Protams. Mums līdz olimpiādei bija labas attiecības ar visiem trim [Gūtu, Dambergu un Kotānu]. Es pat teiktu, ne tikai labas, bet draudzīgas attiecības. Normundam Kotānam es esmu ļoti pateicīgs kopš Pekinas olimpiskajām spēlēm, kad viņš ieņēma pareizu pozīciju un pareizi pasniedza mūsu vēstījumu par mieru, par ko viņam esmu ļoti pateicīgs. [Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs 2022. gada 11. februārī, mazāk nekā divas nedēļas pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Vladislavs Heraskevičs pēc viena no saviem braucieniem TV kameru priekšā pacēla plakātu Ukrainas karoga krāsās ar uzrakstu No War in Ukraine, tomēr toreiz SOK nolēma pret skeletonistu sankcijas nepiemērot un Heraskevičs netika diskvalificēts vai sodīts, – red.]. Arī ar Gati [Gūtu] mums ir attiecības desmit gadu garumā, šad tad viņš mums palīdzēja, teica priekšā, bija arī kādi negatīvi momenti, bet mēs vienmēr nonācām pie savstarpējas izpratnes un cieņas. M. Dambergs ir jurists, un mums bija labas, normālas, cilvēciskas attiecības, es nevarētu teikt, ka kaut kad būtu bijis kaut kas nekorekts. Mēs ar viņu daudz konsultējāmies par juridiskiem jautājumiem, un viņš mums daudz teica priekšā.
Tas nozīmē, ka visiem viņiem ir jūsu telefona numurs, bet neviens no viņiem, cik saprotu, jums nav piezvanījis, lai paskaidrotu «bija tā vai šitā».
Nē, neviens.
Viss šis atkusnis pret krievu sporta atgriešanos starptautiskajā apritē, kur ierakstās gan Vlada negodprātīgā diskvalificēšana kā reveranss krieviem, gan lēmums par atļauju agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistiem nesenajās ziemas paraolimpiskajās spēlēs Itālijā startēt zem sava karoga, tas viss jums bija negaidīti, vai jūs jutāt, ka uz to iet? Un, ja tā, tad kas bija tie priekšvēstneši, ka Krievija aizkulisēs darbojas, lai atkal starptautisko sportu izmantotu kā daļu savas propagandas un ārpolitiskās leģitimācijas?
Nu mēs taču redzam, cik daudz krieviem šodien pasaulē jau noņemtas sankcijas un kurš šīs sankcijas noņem. Dabiski, ka šis pats cilvēks, šī pati valsts ietekmēja to, ka SOK attieksme pret krieviem kļuvusi siltāka. Plus korupcija, asiņainie rubļi. Tas strādā viss kopā.
Par kuru «cilvēku» jūs runājat?
Par to, kura spēkos ir krievus atbrīvot no sankcijām, un tas ir viens cilvēks visā pasaulē.
Ā, jūs domājat to, kuru no Eiropas šķir «liels, skaists okeāns»? [Atsauce uz slavenu ASV prezidenta Donalda Trampa citātu – red.]
Jā, jā.
Jo tieši to es gribēju jautāt – vai šis atkusnis pret krievu sportu ir tāds kā blakusprodukts tam politiskajam atkusnim, kuru mēs diemžēl redzam pret Putinu no atsevišķu valstu līderiem?
Šis atkusnis attiecas uz visām sfērām, un, ja ir sākusies tendence sankciju noņemšanai krieviem, tad simtprocentīgi, ka tāds rīkojums ir dots arī SOK. Un, ja vēl mūsu Sanktpēterburgas gopņiks [Mihails Heraskevičs lieto Putinam bieži piemēroto nicinošo apzīmējumu Питерский гопник] uz turieni ir atnesis daudz korumpētu rubļu, bet varbūt vēl tiem piejaukuši Epstīna failus, tad tas viss kopā ir nostrādājis. Un nevajag aizmirst, kas ir Kirstija Koventrija – bijušā Zimbabves diktatora Roberta Mugabes mīļākā sportiste, tas arī noteikti ir atstājis nopietnu nospiedumu uz viņas pasaules uzskatu un to, kā viņa uztver cilvēkus sev apkārt.
2025. gada martā Eiropas valstis, tostarp Latvija, diplomātiski tirgojās par kompromisu, kurus atstāt sankciju sarakstā, un nonāca pie kompromisa, ka Krievijas sporta ministrs Mihails Degtjarjovs acīmredzot būs mazākais ļaunums, kuru izņemt no saraksta, lai nebūtu jāizņem citi, lai sankciju režīms vispār nesagrūtu. Jāsaka godīgi, man kā no sporta ļoti tālu stāvošai politikas žurnālistei toreiz tas nesasaistījās ar olimpiādes gada tuvošanos un to, ka Kremlim ļoti vajag, lai M. Degtjarjovs var brīvi braukāt apkārt un lobēt visu to, ko mēs redzējām Itālijā un vēl tikai redzēsim. Tagad patinu bildi atpakaļ un redzu, ka viņa pirmā vizīte pēc sankciju noņemšanas bija uz Lozannu Šveicē, ko sauc par pasaules olimpisko galvaspilsētu, jo tur ir arī gan SOK, gan IBSF mītnes. Jūs piekrītat, ka tas bija nozīmīgs pavērsiena punkts šajā nepatīkamajā notikumu ķēdē?
Jā. V. Putins viņam iedeva pilnvaras un naudu, un vēl kaut ko. Un viņš atbrauca uz Lozannu un ar vienu braucienu ļoti daudz panāca. Tika dota komanda. Un jūs zināt, ka pasaulē nav tik daudz cilvēku, kuri var dot komandas SOK. Viņš [M. Degtjarjovs] turp atveda naudu, tas ir acīmredzami. Daudz naudas. Iespējams, viņš uz turieni aizveda arī kādus Epstīna failus.
Tas, kas mani uztrauc, vai ar nolūku vai nejauši krieviem nav izdevies izmantot latviešus šajā netīrajā izspēlē pret jums. Pat ja tas tikai tā kādam var izskatīties.
Nedomāju. Nedomāju, ka krieviem ir ietekme uz Dambergu, Gati [Gūtu] vai Kotānu. Es esmu ļoti tālu no domas, ka krieviem uz viņiem ir kāda ietekme. Es tam neticu. Krieviem ir ietekme uz IBSF vadību, uz Ivo Ferriāni [federācijas prezidentu, itāli]. Tas ir viennozīmīgi, tas pat nav apspriežami, bet ietekmes uz šiem trim latviešu vīriem noteikti nav, tam es nekad nenoticēšu, ka krieviem uz viņiem ir ietekme. Varbūt šie trīs vīri nenodemonstrēja pietiekami stingru pozīciju, bet arī to es nevaru teikt, jo varbūt viņi izrādīja un es vienkārši to nezinu. Tādēļ pajautājiet viņiem oficiāli informāciju. Ja viņi jums atsūtīs dokumentus, kas parāda, ka viņi ir nodemonstrējuši savu stingro pozīciju, es jums par to būšu ļoti pateicīgs.