Aptuveni trešdaļa respondentu, kuri saskaras ar finanšu stresu, atzīst, ka tas negatīvi ietekmē arī viņu darba sniegumu. Vienlaikus vairākums iedzīvotāju uzskata, ka darba devēji var sniegt būtisku ieguldījumu finanšu stresa mazināšanā arī ārpus atalgojuma jautājumiem.
Aptaujas dati rāda, ka visizplatītākais finanšu stresa avots ir cenu kāpums jeb inflācija, ko minējuši 64% aptaujāto.
Otrs biežāk minētais faktors ir veselības izdevumi vai neparedzēti lieli maksājumi (49%), savukārt trešajā vietā ierindojas uzkrājumu trūkums neparedzētiem gadījumiem, kas satrauc 39% respondentu. Tāpat vairāk nekā trešdaļu iedzīvotāju uztrauc neskaidrība par nākotnes ienākumiem vai darba stabilitāti (37%) un ikmēneša izdevumu segšana (37%).
Finanšu stresam ir jūtama ietekme uz dažādām dzīves jomām. Visbiežāk tas atstāj iespaidu uz psiholoģisko un emocionālo labsajūtu - trauksmi, nemieru vai nomāktu garastāvokli izjūt puse respondentu, kuri saskaras ar finanšu raizēm. Tomēr finanšu stress ietekmē arī darba vidi - aptuveni trešdaļa aptaujāto atzīst, ka raizes par naudu mazina viņu spēju koncentrēties, pieņemt lēmumus un pilnvērtīgi pildīt darba pienākumus.
Aptauja atklāj, ka sabiedrība sagaida aktīvāku darba devēju iesaisti darbinieku finanšu labbūtības veicināšanā. Kopumā 61% respondentu piekrīt, ka darba devējs var palīdzēt mazināt finanšu raizes arī citos veidos, ne tikai palielinot darba algu. Šis uzskats ir vienlīdz izplatīts dažādās sociāldemogrāfiskajās grupās, apliecinot, ka finanšu labbūtība kļūst par nozīmīgu darba vides jautājumu.
"Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons norāda, ka finanšu pratības pamati lielā mērā tiek ielikti ģimenē un skolā, tomēr pieauguša cilvēka dzīvē nozīmīga loma finanšu veselības stiprināšanā ir arī darba devējam. Aptaujas rezultāti rāda, ka darbinieki sagaida ne tikai konkurētspējīgu atalgojumu, bet arī risinājumus, kas palīdz veidot ilgtermiņa finansiālo drošību - uzkrājumus, apdrošināšanu un pensiju kapitālu. Finanšu stress nav tikai personisks izaicinājums - tas ietekmē darba sniegumu, iesaisti un produktivitāti. Tāpēc atklāts dialogs starp darba devēju un darbinieku par finanšu labbūtības jautājumiem ir ieguldījums gan cilvēku dzīves kvalitātē, gan uzņēmuma ilgtspējīgā attīstībā.
Runājot par vēlamajiem darba devēju sniegtajiem ieguvumiem, visaugstāk tiek vērtēta veselības apdrošināšana, kuru par svarīgu vai ļoti svarīgu uzskata 91% respondentu.
Augstu novērtētas arī naudas prēmijas un bonusi (88%), dzīvības vai nelaimes gadījumu apdrošināšana (79%), papildu apmaksātas brīvdienas (71%) un darba devēja iemaksas pensiju trešajā līmenī (66%).
Aptauja atklāj būtisku plaisu starp darbinieku gaidām un reāli saņemtajiem labumiem. Ja veselības apdrošināšana tiek nodrošināta salīdzinoši plaši - to piedāvā 58% darba devēju -, tad dzīvības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanu saņem 16% darbinieku, bet darba devēja iemaksas pensiju trešajā līmenī tiek nodrošinātas 5% darbinieku.
Kā norāda Jansons, šie dati liecina, ka darbinieki no darba devējiem sagaida ne tikai īstermiņa ieguvumus, piemēram, prēmijas vai papildu brīvdienas, bet arī risinājumus, kas palīdz veidot finansiālu drošību ilgtermiņā. Pensiju uzkrājumi un apdrošināšana ir jomas, kurās pašlaik vērojama vislielākā neatbilstība starp darbinieku vajadzībām un darba devēju piedāvājumu.
"Swedbank" Finanšu institūta aptauja veikta šī gada maijā sadarbībā ar SKDS, aptaujājot 1005 iedzīvotājus vecuma grupā 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā.