Lielākajai daļai nu jau demisionējušā Ministru kabineta locekļu joprojām nav finanšu ieguldījumu publiski pieejamos instrumentos, piemēram, fondos, akcijās, obligācijās, un uzkrājumu nākotnes pensijai, tomēr seši ministri, tostarp Ministru prezidente Evika Siliņa, ir izmantojusi finanšu tirgu iespējas. Tāpat kā agrāk visaktīvāk finanšu tirgu instrumentus izmanto finanšu ministrs Arvils Ašeradens, kura ieguldījumi mērāmi apmēram 400 tūkstošos eiro. Arī ārlietu ministre Baiba Braže veikusi būtiskus ieguldījumus fondos (apmēram 50 tūkstošus eiro), tostarp izvēloties Swedbank Robur akciju un obligāciju fondus. Tāpat ministre atšķirībā no finanšu ministra būtisku daļu sava portfeļa ieguldījusi krājobligācijās – ap 65 tūkstošiem eiro. Jāatzīmē arī izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi, kura vairo savus ieguldījumus fondos, pērn sasniedzot 34 tūkstošus eiro.
Pārējie ministri, kuriem ir ieguldījumi finanšu tirgos, to iespējas izmanto minimāli. Satiksmes ministram Atim Švinkam pieder Madara Cosmetics akcijas, bet bijušajam zemkopības ministram Armandam Krauzem – Rīgas kuģu būvētavas akcijas. Savukārt ministru prezidente, izlaižot saprātīgas ieguldīšanas posmu, iegādājusies divus kriptoaktīvus – Ether un Polkadot 90 eiro vērtībā. Kopumā valdības locekļi neiegulda vietējos publiskā piedāvājumā esošos finanšu instrumentos, lai arī mēdz norādīt, ka citiem nepieciešams vairāk ieguldīt Latvijā. Un lai arī Latvijas kapitāla tirgus šobrīd ir ļoti vājš, iespējas pastāv, it īpaši obligāciju tirgū. Protams, jāņem vērā, ka ieguldījumi atsevišķās akcijās (stock picking) ir riskanti salīdzinājumā, piemēram, ar ieguldījumiem globāli (ģeogrāfiski un pa dažādām nozarēm) diversificētā fondā ar zemām komisijas maksām.
Krājobligācijas nepopulāras
Tikai trīs ministri ir iegādājušies krājobligācijas, visvairāk – jau minētā ārlietu ministre. Bijušais aizsardzības ministrs Andris Sprūds ieguldījis krājobligācijās piecus tūkstošus eiro, bet Ministru prezidente pērn iegādājusies krājobligācijas par trim tūkstošiem eiro, kaut gan joprojām lielāko daļu savu uzkrājumu tur bankā. Līdzīgi arī liela daļa citu ministru, kuriem ir uzkrājumi, savu naudu tur bankās, nesaņemot par to procentus vai saņemot mazus procentu maksājumus.
Latvijas mājsaimniecību noguldījumi komercbankās šā gada martā pieauguši līdz 12 miljardiem eiro, liecina Latvijas Bankas dati. Pirms gada tie bija par vienu miljardu eiro mazāki. Salīdzinājumam: iedzīvotāju ieguldījumi krājobligācijās pagājušā gada beigās veidoja 370,5 miljonus eiro, un tas bija par 14% vairāk nekā gada sākumā. Lielākais pieaugums, izskatās, sasniegts gada pēdējos mēnešos, jo pērn gan janvārī, gan jūlijā, gan septembrī ieguldījumu apjoms turējās ap 320– 325 miljoniem eiro. Tradicionāli krājobligāciju likmes ir izdevīgākas nekā komercbanku depozītiem, it īpaši, ņemot vērā, ka no krājobligāciju izmaksātajiem procentiem netiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas no pērnā gada sākumā ir palielināts līdz 25,5%.
Maz krāj pensijai
Vēl viens būtisks ieguldījumu aspekts ir rūpes par saviem pensijas gadiem, t. i., ieguldījumiem pensiju 3. līmenī, kas ļauj atgūt daļu samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa šobrīd un vairot turību nākotnē ar investīcijām. Tikai pieciem ministriem ir ieguldījumi pensiju fondos, bet tas ir par diviem vairāk nekā pirms gada. Savukārt seši ministri ir iegādājušies uzkrājošo apdrošināšanu, kas komisiju dēļ ir mazāk ienesīgs produkts ieguldītājiem (nekā ieguldījumi pensiju fondos), ja vien mērķis nav tieši apdrošināšana. Sešiem ministriem nav ieguldījumu ne pensiju 3. līmenī, ne uzkrājošajā apdrošināšanā.
Jāatzīmē, ka vairākiem ministriem pieder daļas privātos uzņēmumos, kas veiksmīgas darbības gadījumā var nodrošināt ieguldījumu atdevi, kas ir lielāka nekā vidēji kapitāla tirgos, kā arī nodrošināt pensijas gadus. Piemēram, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis ir līdzīpašnieks ģimenes lauksaimniecības uzņēmumā Sprūževa M, satiksmes ministrs – līdzīpašnieks ģimenes uzņēmumu grupā, kas nodarbojas ar darbarīku, instrumentu vairumtirdzniecību. Jāatzīmē, ka bijušais aizsardzības ministrs savā amatpersonas deklarācijā norādījis ienākumus no dividendēm 137 eiro apmērā, bet tajā nav ziņu, ka viņam piederētu kāda uzņēmuma daļas vai fondi, kas varētu maksāt dividendes. Dividendes ir uzņēmumu peļņas daļa.