Latvijas pensiju 2. līmeņa ienesīgums mazāk nekā desmitgades laikā kopš vienas no pēdējām vietām starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstīm 2018. gadā ir nokļuvis līdz augstākajām vietām saskaņā ar ESAO Pensions at a Galance 2025 vērtējumu. Līdzīgus rezultātus sasniegušas arī pārējās Baltijas valstis, tomēr daudzās Rietumeiropas valstīs pensiju 2. līmeņa plānu ienesīgums joprojām ir zems.
«Rietumeiropas valstīs, kur pensiju sistēmas ir daudz vecākas un nobriedušākas, pensiju fondi vēsturiski bija balstīti uz noteikto izmaksu (defined benefit) un garantiju principiem, kas pensiju fondus drīzāk pietuvina bankām un apdrošinātājiem, nevis ieguldījumu fondiem,» skaidro Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure. Noteikto izmaksu plāni garantē konkrētu ikmēneša pensiju, un pensiju fondi uzņemas ieguldījumu risku. Šī pieeja balstās uz to, ka pensiju fondiem ir jāpilda uzņemtās saistības, līdz ar to ieguldījumi ir konservatīvāki, ar zemākām vērtības svārstībām, lai saistības varētu tikt izpildītas jebkuros tirgus apstākļos, līdz ar to cieš arī ienesīgums. E. Dundure gan teic, ka arī Rietumeiropas valstis sāk pāreju uz noteikto iemaksu (defined contributions) pensijām, lai veiktās iemaksas gūtu augstāku atdevi un nodrošinātu augstāku ienākumu aizvietojamību nākotnē. Noteikto iemaksu plānu gadījumā pensiju apmērs ir atkarīgs no iemaksām un ieguldījumu rezultātiem.
Pārmaiņas – lēnām
Latvijas pensiju 2. līmeņa plāni balstās noteikto iemaksu pieejā. Pirmajos gados regulējums bija pārāk konservatīvs, tas neļāva līdz galam izmantot šīs stratēģijas priekšrocības. «Pēdējos gados regulējums kļuvis liberālāks, un beidzot esam sākuši izmantot izvēlētās pieejas stiprāko pusi – ienesīgumu, kas piesaistīts globālajiem finanšu tirgiem, nevis finanšu iestāžu garantijām,» norāda E. Dundure.
Indexo pensiju pārvaldnieks Henriks Karmo vērtē, ka šodien regulators ir ieinteresēts un labprāt iesaistās jaunu ideju un sistēmas uzlabošanas procesos. Dažreiz kādiem uzlabojumiem nepieciešama plašāka sadarbība ar citām valsts organizācijām, kas mēdz palēnināt procesu ieviešanu. Tas skaidrojams ar faktu, ka regulatoram tomēr jābūt konservatīvam, pirms ieviest jebkādas valstiska līmeņa pārmaiņas, jaunas idejas un sarežģītas nianses, kā uzlabot, piemēram, pensiju izmaksas sistēmu. Šādas lietas ietekmē visu Latvijas finanšu sistēmu arī valdības līmenī gan šodien, gan nākotnē.
Uz iemaksām
Pensiju sistēma ir sarežģīta, un tai ir neskaitāmas detaļas, kas neļauj tik vienkārši salīdzināt dažādu valstu rezultātus, neiedziļinoties katras valsts likumdošanā, procesos un pensiju produktos, to niansēs. «Pamata ideja ir šāda – tie, kas aktīvāk iegulda akciju tirgos pensiju 2. līmeņa plānos, sasniedz labākus ilgtermiņa rezultātus. Neskatoties uz iespējamām īstermiņa tirgus svārstībām, akciju tirgos iespējams iekrāt krietni lielāku naudu pensijas vecumam. Tāpat ir būtiski ieguldīt regulāri un pēc katra rocības un spējām pēc iespējas lielāku procentu no ikmēneša ienākumiem,» teic H. Karmo. Viņš uzsver, ka pats svarīgākais efekts rodas no riska pakāpes, piemēram, procentuālā ieguldījuma akciju tirgos. Nākamais būtiskais faktors ir komisijas maksas.
Latvijas pensiju 2. līmeņa plānu ienesīgums pēc inflācijas 2024. gadā sasniedza 9%, kaimiņiem gan tas bija augstāks – ap 11%. Tomēr no 36 valstīm, ko analizēja ESAO, Latvija ierindojas augstajā 6. vietā. Tikmēr tādās valstīs kā Polija, Čehija un Vācija pensiju 2. līmeņa plānu ienesīgums pēc inflācijas joprojām ir zems – attiecīgi 0,2%, 0,4% un 0,9%. Lielbritānijā ienesīgums pat bijis negatīvs (-0,1%).
Piemēram, primārais iemesls zemajam pensiju fondu ienesīgumam Vācijā ir ieguldījumu struktūra, kas pamatā ir balstīta uz ieguldījumiem parāda vērtspapīros. «Nozīmīgs aspekts Vācijas pensiju fondu zemajai riska apetītei ir pensiju produktu dizains. Ilgus gadus Vācijas pensiju produkti bija noteikto izmaksu plāni, kuriem ir stingras maksātspējas prasības, kas ierobežo iespēju gūt augstāku peļņu. Tikai nesen Vācija ir sākusi ieviest arī noteikto iemaksu produktus, kuros ir iespējami augstāki riski,» skaidro E. Dundure.
Lielbritānijā problemātika ir līdzīga kā Vācijā. Vēsturiski pensijas bija balstītas uz noteikto izmaksu pieeju, kas liedza pilnībā izmantot finanšu tirgus iespējas. Lielbritānijā tikai 2024. gadā tika dibināta pirmā kolektīvā noteikto iemaksu (collective defined contribution) shēma.
Savukārt, piemēram, Čehijā ieguldījumu regulējums jaunajiem fondiem ir liberāls un ieguldījumi akcijās ir atļauti līdz pat 100%, bet zemais ienesīgums skaidrojams ar to, ka lielākā daļa (88%) no aktīviem tiek uzkrāti transformētajos fondos, kuros tiek nodrošināta pozitīva ienesīguma garantija. Šī garantija liedz uzņemties augstāku risku, kas neļauj nopelnīt vairāk.
«Vēl viens iemesls, kāpēc attīstītajās valstīs uzlabojumi notiek lēni, ir to brīvprātīguma princips. Ieguldījumi pamatā ir ļoti sadrumstaloti, un lēmumu pieņem paši ieguldītāji. Vidusmēra eiropietim finanšu pratība nav ļoti augsta, arī riska apetīte ir zema. Un, kad ir jāizvēlas, izvēle ir par labu zemāka riska ieguldījumiem vai pat ar garantēto ienesīgumu,» secina E. Dundure.