00:00
Kad ir dibināta pūļa finansējuma piesaistes platforma Crowdestor? Kāds bija mērķis? Kādēļ pati platforma ir Igaunijā? Vai jums bija pieredze šāda veida biznesā?
Platforma ir dibināta jau 2017. gada beigās. Bet pirms 2017. gada beigām ir vēsture, kā līdz šai industrijai aizgāju. Ap 2010. gadu sāku strādāt advokātu birojā, sāku specializēties enerģētikas sektorā. Sākumā konsultēju, palīdzēju vietējiem uzņēmumiem licencēšanas jautājumos. 2012. gadā un 2013. gadā enerģētikas sektorā bija ļoti lielas pārmaiņas, tad vairāk sāku specializēties tiesvedībās no uzņēmumu puses, jo bija daudz lēmumu, kas ierobežoja iepriekš apsolīto darbību. Ap 2015. gadu sāku specializāciju darījumu organizēšanā enerģētikas sektorā. Tad arī pamanīju, ka vienmēr ir kāda banka, kas ir gatava finansēt, vienmēr ir kāda daļa pašu kapitāla attīstītājam un tad ir starpība, kas iztrūkst – no 10% līdz 20%, ko banka nav gatava dot, bet pats projekta virzītājs nav spējīgs sagādāt. Šīs starpības dēļ darījums izgāžas. 2016. un 2017. gadā biju iesaistīts vienā ļoti lielā projektā, patiesībā pats gribēju pirkt viebnu ļoti lielu energoobjektu Rīgā, konkrēti strādājošu elektrostaciju. Biju dabūjis no bankas kredītu – 9 miljoni eiro, biju sarunājis līdzekļus no vairākiem privātiem investoriem – 1,5 miljoni eiro. Tomēr bankas noteikums bija, ka pašu līdzdalībai jābūt 3 miljoniem eiro. Atlikušā pusotra miljona meklējumos aizvadīju gadu. Viena mirklī es ievēroju platformu Crowdestate un uzsāku ar viņiem sadarbību. 2017. gada oktobrī šo nepieciešamo pusotru miljonu eiro es savācu 26 stundās. Toreiz šis darījums konkrētajā platformā bija viens no ātrākajiem un veiksmīgākajiem darījumiem. Kā tagad atceros, tur bija 996 investori no 30 dažādām pasaules valstīm. Vairāku gadu laikā sapratu šī modeļa iespējas. Tu prezentē projektu un naudu dod tieši tas cilvēks, kurš grib, nevis ir jāpatērē gads, lai dabūtu naudu no tiem, kas nevēlas dot.
00:04:05
Precizēsim, Crowdestate nav Crowdestor saistīta platforma?
Tās ir divas dažādas lietas. Šajā platformā 2017. gada 12. oktobrī 1,5 miljoni tika piesaistīti. Es investoriem solīju 21% likmi, kas pret 1,5 miljoniem eiro uz kopējo vidējo svērto veido 12%. Pēc 37 dienām nauda tika atdota. Tad arī sapratu, ka pūļa finansējums ir industrija, kas mani interesē.
Kāpēc Igaunija? Tajā laikā patērēju ļoti daudz laiku komunikācijā ar vietējo regulatoru. Tas bija laiks, kad bija izveidojušās lielās platformas – visiem labi zināmās un sāka veidoties arī dažas citas. Piemēram, nekustamā īpašuma platformas. Tad no FKTK puses bija viedoklis, ka regulējums nav, un mums Latvijā strādāt nedrīkst. Savukārt Igaunijā bija tieši tā pati situācija – regulējuma nebija, bet igauņu filozofija bija tāda – kamēr nav regulējuma ļauj strādāt, bet kad būs regulējums, tad būs jāregulējas. Patiesībā pat reģistrāciju atlikām par pāris mēnešiem, jo bija baumas, ka drīz Latvijā būs regulējums un tad varēs pieteikties. Mēs to gaidījām un nesagaidījām. Tad arī piereģistrējām to visu Igaunijā.
00:06:12
Daļa uzņēmumu, kuriem tiek piesaistīts finansējums, ir jūsu paša. Kādēļ piesaistīt dārgu naudu, ja uzņēmums ir likvīds? Jau pieminējāt enerģētiku...
Es jūtu, ka ir diezgan liela neskaidrība par šiem enerģētikas projektiem. 2015. gadā pašam izdevās viens projekts, kuru iznāca gan finansēt, gan būvēt. Tā ir Ganību Dambī strādājoša katlu māja. 2016. un 2017. gadā es mēģināju nopirkt vienu citu. 2019. gadā es sāku attīstīt jaunu no nulles. SIA Powerhouse Sarkandaugava ir nestrādājoša stacija, kuru es šobrīd attīstu. Ir nopirkta zeme, ir tehniskais projekts izstrādes vidū un būvatļauja būs šogad un tad varēsim sākt būvēt. Kādēļ dārgs finansējums? Loģiski, ka jebkurā elektrostacijā šis pamats nāk no bankas ar 4% likmi. Ja ir nepieciešams kaut kas, lai finansētu uzbūvēšanu vai iegādi, tad tas ir ar dārgo finansējumu. Piemēru jau izstāstīju iepriekš, kur 1,5 miljoni bija dārgi, bet 9 miljoni bija lēti. Tieši tāpat man strādājošajā 5 lēti, viens ir dārgs. Līdzīgi arī jaunajā projektā (SIA Powerhouse Sarkandaugava) – sākuma stadija, tas nozīmē nopirkt zemi, izstrādāt tehnisko projektu, kas aizņem kādus divus gadus, - to nefinansē neviena banka. Pieņemsim, ka banka pret zemes iegādi iedos smieklīgi zemu cenu – 200 tūkstošus, bet viņi nefinansēs tehniskā projekta izstrādi. Bankas vienkārši to nedara. Tajā brīdī, kad man būs būvatļauja un viens miljons iztērēts, bet jāinvestē 15, lai uzbūvētu celtni, tad arī banka var atbildēt, ka ir labi – ielikuši vienu miljonu, vajag vēl 15, mēs dosim 12 miljonus, bet jums pašiem vēl 3 miljoni jāatrod. Šobrīd projektam šādā izstrādes stadijā piesaistīt banku nav iespējams.
00:08:45
Tātad patlaban paņemam miljonu uz 15% līdz 17% gadā. Iet 2019. gads, iet 2020. gads un maksājam procentus?
Tas pret kopējo investīciju [jārēķina]...
00:09:00
Plānoto investīciju, kura vēl nav notikusi?
Jā, pret plānoto. Tomēr saprotiet, ka tieši lielākā pievienotā vērtība ir projekta sākotnējā stadijā, ja rēķina ieguldīto kapitālu pret rentabilitāti. Līdzīgi ir ar nekustamo īpašumu. Nopērkam zemi par 50 tūkstošiem, uztaisa tehnisko projektu par 50 un rezultātā projekts maksā 200 tūkstošus. Tāpat tas ir šeit, nopērk zemi, iegulda tehniskajā projektā. Projekts jau nemaksās 20% vairāk, tādā stadija ar būvatļauju un tik specifiskā industrijā, kā siltuma ražošana, kas ir pieslēgta pie centralizētās siltumapgādes un pie tam Eiropā, tāds projekts maksā pieckārtīgi no ieguldītā kapitāla. Pie šāda kapitāla pieauguma samaksāt par 5% vai 7% lielāku intereses procentu aizdevējiem nav grūti.
00:10:00
Konkrēti runājot par SIA Powerhouse Sarkandaugava - ir tehniskais projekts?
Viss tiek darīts. Tas objekts būs lielākā privātā siltuma ražotne Rīgā, ja Latvenergo neskaitām. Jauda būs par dažiem MW lielāka nekā Rīgas siltumam. Tehniskais projekts ir ļoti apjomīgs un tiek taisīts.
00:10:30
Tērējot divus gadus, esat procentos iztērējuši pamatīgu summu?
Tas nenotiek uzreiz. Vispirms ir zemes iegāde. Pēc laiciņa, piemēram, pēc pusgada, gada ir nākamā fāze. Tas nav gluži tā, ka no pirmās dienas maksājam procentus no visas summas un visus divus gadus. Izstāstīšu vēl vienu piemēru izpratnei. Ir bijis vēl viens projekts Rīgā, kurā biju iesaistīts. Tur arī saņēmu sākonējo atļauju. Tas bija koģenerācijas laikos. Manā acupriekšā notika šī izmaiņa. Redzēju cik nauda tiek ieguldīta un kā pēc tam palielinās vērtība. Objekts jau ir uzbūvēts un tur iekšā ir institucionāls investīciju fonds, bet es redzēju praktisko izaugsmi, nopērkot zemi un izstrādājot tehnisko projektu.
00:11:45
Tātad uzskatāt, ka pēc zemes iegādes un tehniskā projekta izstrādes varētu projektu arī pārdot par dubultu cenu?
Protams. Vairāk nekā par dubultu. Trīskāršu.
00:12:02
2019. gada vidū tika dibināta vesela rinda SIA, CR1 līdz CR17. Kādēļ vajag šādu skaitu uzņēmumu?
Tā, manuprāt, ir absolūti loģiska evolūcija šajā industrijā. Tajā mirklī, kad mēs uztaisījām platformu, mums nebija īsti investoru un mums nebija projektu. Mēs nevaram atrast projektu, ja nav investoru. Tieši tādēļ veidojām šos jaunos SIA, kur katrs uzņēmums ir viens projekts. Mēs mērķtiecīgi staigājām apkārt un meklējām kaut kādu namu, ko var nopirkt, kaut kādu projektu, kurā var iesaistīties un investoriem to prezentējām. Visās lietās mēs tā arī rakstām, ka šis projekts ir CR1, cits CR2, utt. Īpaši pat šos nosaukumus rakstījām ar nozīmi, lai cilvēki saprastu, ka tie ir mūsu uzņēmumi. Tas bija galvenais uzsvars – mūsu projekts, mēs taisām un mēs attīstām. Sākotnēji, tas galvenokārt kalpoja, lai vienkārši radītu atpazīstamību un kredītportfeli.
00:13:30
Vai tik pat labi nevarēja vienu SIA uztaisīt, piemēram, CR1?
Protams, ka nē. Saistības ir jānodala. Investors nāk iekšā un, piemēram, viņam patīk nekustamais īpašums. Citam patīk koncerts. Mēs nedrīkstam saistības sajaukt. Viens uzņēmums ir tikai un vienīgi viens projekts dabā. Parādīšu Jums CR2 attēlus. Nopirkām absolūtu graustu – māja Artilērijas ielā 26. Nopirkām uzbūvējām, jau ir pārdota. Vairs nepieder mums. Investori ir informēti, ka mēs mērķtiecīgi ejam uz to, ka gribam realizēt projektus un pārdot. Mūsu mērķis nav kļūt par būvniekiem, bet gan par finansētājiem.
00:15:10
Iepriekš minējāt, ka pavisam ir 400 projektu. SIA numerācija ir tikai līdz 17?
Pirmkārt, ir runa par finansēšanas kārtām. Piemēram, CR1, kas ir nams Miera ielā, tika veidotas sešas finansējuma piesaistes kārtas. Pirmā nauda, lai nopirktu māju un samaksātu būvniecības avansu, otrā kārta, kad jāmaksā nākošā būvniecības kārta un tā tālāk. Līdz ar to vienam SIA ir iespējamas piecas līdz sešas finansējuma piesaistes kārtas, kas ir viens projekts. Tādēļ finansējuma piesaistes gadījumi ir vairāk nekā projekti. Pēc statistikas, piemēram, mums kavēja jau pieminētā Miera iela un refinansējām to Estateguru. Mums Estateguru iedeva naudu, lai samaksātu Crowdestor investoriem. Tajā mirklī, kad Miera iela kavēja, tad mūsu statistikā parādījās, ka seši finansējuma piesaistes projekti ir kavēti. Dabā tas ir viens projekts.
Otrkārt, mēs kā platforma vienmēr esam finansējuši ne tikai pašu projektus. Sākumā bija vairāk mūsu pašu, bet pēc tam parādījās arī citi. Tagad, pēdējo gadu notiek citu projektu finansēšana un tikai 20% ir mūsu pašu.
00:16:46
Tātad ir daudz uzņēmumu, kas ir ārpus CR numerācijas ar kuru jums nav pašam saistību...
200 tādu ir. Es minu, no 150 līdz 200. Mums ir divi iemesli, kādēļ šie daudzie CR ir nepieciešami. Pirmais iemesls ir regula. Regula nepieļaus, ka mēs finansējam savu projektu. Tas ir pirmais iemesls, kādēļ šī prakse būs jāpārstāj lietot. Otrais iemesls, tas ir milzīgs laika patēriņš. Mēs tiešām gribam koncentrēties uz finansēšanu, nevis uz pašu māju būvniecību. Sākumā tā bija absolūta nepieciešamība, jo citādi nebija iespēju.
00:17:40
Kāds ir Crowdestor kredītportfelis, lielos skaitļos?
Kopumā ir nofinansēti 50 miljoni eiro, 16 miljoni ir atdoti pamatsummās, 4 miljoni procentos. Tas nozīmē kopumā 20 miljoni ir atdoti. Tuvākajos divos mēnešos noslēgsies vēl vairāki darījumi. Mums ir interesanta sadarbība ar medicīnas uzņēmumu, kas piegādā cimdus, plaušu ventilatorus, šļirces un citas lietas. Tas ir gan privātiem pircējiem, gan uzvarējuši valsts tenderos. Tuvākajā laikā, šodien, rīt (saruna notiek 13. aprīlī) viena krava ierodas no Ķīnas Eiropas noliktavā, nedēļas laikā tas tiks iztirgots. Būs palieli projekti, kas mēneša, divu mēnešu laikā atmaksās visu. Jau drīzumā būsim pie 50% izmaksas robežas. Es saprotu, ka lielas procentu likmes tiek minētas kā risks, uzreiz viss maksā dārgāk, teju trīskārt. Šim viedoklim nepiekrītu. Kā mēs redzam, mūsdienās dabūt naudu ir sarežģīti, nevis tāpēc, ka projekts ir slikts, bet tāpēc, ka bankās ir kaut kādas procedūras, kas paņem trīs mēnešus. Konkrētais piemērs. Uzņēmums uzvarējis konkursā par medcīnas preču piegādi valsts iestādei. Šobrīd, Covid laikā, iepirkumos bieži vien galvenais ir nevis cena, bet piegādes termiņš. Var pateikt, ka piegādās ventilatoru pa 100 eiro vienas dienas laikā un uzvarēt, ka kāds cits piedāvās tādu pašu par 70 eiro, bet pēc diviem mēnešiem. Par to ir vairāk punktu. Mums ir klients, kas ir vinnējis ar laiku un nauda ir nepieciešama ātri. Ja viss produkta piegādes cikls no Ķīnas aizņem 60 līdz 90 dienas un peļņas marža ir 40%, tad samaksāt 36% gada likmi nav problēmu. Pēc būtības tie ir 3% mēnesī un 9% trīs mēnešos. Tad ir jautājums vai viņam ir vērts ņemt naudu pie mums, vai jāstaigā apkārt un jāmēģina dabūt kredīts no bankas par, piemēram, 7% gadā. Šīs ir tās lietas, kur mēs saredzam savu nišu.
Pirms dažām dienām publicējām projektu ar 860 tūkstošus eiro lielu vērtību. Cilvēkam vajag 130 tūkstošus. Likām 12.8% likmi. Mūsu investoriem tas neinteresēja. Viņi to nefinansē un gaida medicīnas projektus ar 36% gada likmi.
00:21:30
Ar kādu projektu bankrotu procenta risku jūs rēķināties?
Ir grūti uz šo jautājumu atbildēt. Skaidrs, ka šobrīd 2020. gadā un 2021. gadā šis procents būs augstāks, nekā 2018. gadā vai 2019. gadā un droši vien, ka augstāks kā 2023. gadā un 2024. gadā. Mūsu mērķis ir sekojošs. Ja mēs ejam uz to, ka mūsu projektu likmes ir 20% un 25% gadā vidēji, tad, ja cilvēks ir salicis relatīvi līdzīgas summas 100 dažādos projektos un no tiem 10% bankrotēs, pilnīgs kapitāla zaudējums, tad vienalga cilvēkam paliks 15% kapitāla ienesīgums, ievērojot, ka portfelis ir diversificēts. 15% tas tāpat ir vairāk nekā nekustamā īpašuma platformās, kas piedāvā ienesīgumu līdz 15%. Tāpat arī tur pastāv risks kaut ko zaudēt. Bankrotu iespējamības procents ir un būs. Mēs darām tādu darbu, kas investoriem rada divējādas sajūtas. Vieni apgalvo, ka darām pareizi, jo mēs katra projekta problēmas mēģinām risināt maksimāli efektīvi, tādēļ arī mēdz būt pagarinājumi, (atmaksas) kavējumi. Ir praktiska situācija, projekts ir šāds, kavējums notiek – ir jautājums vai vērst piedziņu. Mēs vienmēr varam iesniegt maksātnespēju, atnāks administrators, izdarīs to, kas viņam jādara. Bieži, labāk ir pagaidīt. Ir konkrēts piemērs. Neminēšu nosaukumu. Konkrēti, Sporta centrs. Šobrīd tas ir ciet un mēs varam iesniegt maksātnespēju. Sporta centram telpas ir īrētas, iekārtas, protams, var iztirgot. Mēs aicinām investorus pagaidīt. Šobrīd meklējam stratēģisko investoru. Ja to paveiksim, tad šis būs projekts, kur būs bijis vairāku mēnešu kavējums, bet beigās nebūs zaudējumi.
00:25:10
Līgumos ar investoriem ir konkrētas norādes, ko darāt pēc kavējuma. Kā tas viss notiek? Kas notiek, ja ir pārkāpums?
Agrāk bija tā, ka prezentējam projektu un cilvēks varēja nesaprast detaļas projektā. Tagad esam pateikuši, ka mums ir trīs dažādi virzieni. Nekustamie īpašumi, SMI (mazie vidējie uzņēmumi) segments – izskaidroju praktiski, - uzņēmums, kurš strādā vismaz divus gadus, apgrozījums vismaz 200 tūkstoši gadā, bilances vērtība vismaz 60 tūkstoši. Datorprogramma aprēķina iespējamos zaudējumus, riskus, summu, ko varam iedot, piemēram, 400 tūkstoši eiro. Aprēķinām bankrota iespējamos zaudējumus. Ja ir liela aktīvu summa, tad sagaidāmais zaudējums ir mazāks, bet, ja aktīvu nav, tad paredzamais zaudējums ir lielāks. Piemēram, divi transporta uzņēmumi – identiski, ar 200 tūkstošu apgrozījumu, bet vienam mašīna ir īrēta, otram īpašumā. Tas maina iespējamo zaudējumu apmērus. To par SMI projektiem rādām investoriem. Visbeidzot ir gala prezentācija, pasakot kāds ir uzņēmuma reitings. Zem C nedodam, virs C dodam. Mēs parādām, cik mēs nopelnām, cik ir investora likme un kāda ir mūsu komisija. Mūsu komisija svārstās no 3% līdz 16%.
00:28:00
Vidēji 10%?
Es teiktu vidēji no 8% līdz 10%.
00:28:05
Mazliet par filmu. Filmas pasaules praksē, vai nu vismaz Austrumeiropā nav ļoti pelnoši projekti. Vienmēr ir vēlme paprasīt no pašvaldības vai no valsts kādu naudu, ja runā par vietējām filmām. Kas tas ir par projektu?
Statistika ir tāda, ka mazbudžeta šausmu filmas ir visrentablākais segments. Mēs sapratām, ka esam statistiski visrentablākajā sadaļā. War Hunt ir šausmu filma. Pirmkārt, producentiem bija savs investors. Otrkārt, bija nodoma līgums ar lielu Ķīnas kompāniju, ka demonstrācijas tiesības tiks pārdotas Ķīnā. Vienojāmies arī par labiem noteikumiem investoriem. Proti, ja būs peļņa, viņi saņems ne tikai savu fiksēto daļu, bet arī daļu no peļņas. Manā izpratnē, diezgan samērīgs darījums.
00:29:38
No filmu biznesa zināmas ir divas lietas – ir vieni, kas filmē un citi, kas pārdod. Uzskatāt, ka šie pārdevēji būs pietiekami veiksmīgi?
Producenti nav pirmo dienu filmu biznesā. Protams, ka šādu Holivudas ranga filmu viņi nav pārdevuši, bet, manuprāt, mēs dodam iespēju. Ja kāds uzskata, ka producents nav pieredzējis, ka kinoindustrija ir bīstama, ir labi. Ir daudzi, kuri tieši šādus projektus vēlas. Viņi nemeklē nekustamo īpašumu projektus. Prasība ir tieši pēc šādiem. Kā jau iepriekš teicu, atslēga ir investīciju diversifikācijā. War Hunt ir fiksētā likme – 24% gadā un 25% peļņas daļa no investētā. Kopumā ir iztērēti, pieņemsim, 2,5 miljoni. Ja filmu pārdos par 5 miljoniem, tad investoriem ienesīgums būs 60%, varbūt pat 80%. Mūsu investors vēlas vienu 100 investīcijām šādā projektā, jo potenciāls ir atnest 80% peļņu. Ja tas būs defolts, tad viņš var atļauties vēl deviņus citus, lai investīciju ciklu noslēgtu ar palielu ienesīgumu.
00:31:50
Jums ir konkrēts piemērs par neatdotu naudu, aptuveni 1,4 miljoni eiro. Kas tālāk? Investoriem ir cerības naudu atgūt un kā tas notiek? Platforma vēršas pret nemaksātāju, vai to dara paši investori?
Mēs esam tie, kas šo jautājumu kūrē, nevis investori. Es neesmu drošs cik šo daudz vajadzētu rakstīt, jo esam ierosinājuši kriminālprocesu. Pants saucas – Piesavināšanās lielā apmērā, grupā. Kas ir diezgan nopietns pants. Policija izmeklē. Lieta ir jau ierosināta. Nākamais solis visticamāk ir naudas kontu aresti. Tas, ko es zinu nostāstiem un ko viņi arī atklāti saka – mēs Jums vienkārši nemaksāsim. Sūdziet mūs tiesā. Cilvēks, kā izrādās ir diezgan rūdīts šādu darbību piekritējs – viņš saka: sūdzi mani tiesā! Tad viņš sagaida klasisku tiesvedību, civillietu. Tad tiesvedība notiks piecus gadus. Pa pieciem gadiem viņš būs nopelnījis tik daudz, ka nebūs žēl samaksāt, vai arī uzņēmums būs iztīrīts un būs atstāta čaula. Tādēļ gājām krimināllietas ceļu. Tad, kad ir kriminālpants, tad sarunas atsākas. Šī minērālmēslu lieta nav vienīgā šāda tipa lieta, mums tādu ir vairākas.
00:34:30
Nauda paliek iesaldētā režīmā un gaidāt risinājumu?
Tieši tā. Loģiski, ka biznesā ir krāpšana. Ir un būs un ar to ir jārēķinās. Tādēļ šī investīciju diversifikācija 100 projektos ir vajadzīga. Daži kavēs un mēs atgūsim, daži kavēs un nebūs iespēja atgūt. Manuprāt, šādas lietas ir tās par kurām drīzāk jāraksta. Mēs esam izrunājuši visus CR, kur ir reālas mājas, bet tie, kas ir nozaguši šeit... Ir lieta, kur finansējām alkohola tirgotāju. Viņam bija komercķīla uz alkoholu. Vienkārši no noliktavas izņem un aizved uz blakus noliktavu. Ir tas fiksēts un būs lietas ierosināšana. Par šiem gadījumiem neviens tā kā nerunā!
00:36:00
Ja nav noslēpums alkohola krājumu gadījumā, kāda ir iesaldētā summa investoriem, salīdzinot ar mēslojuma finansēšanu?
Būtiski mazāka, desmit reizes mazāka. Tā ir būtiska biznesa sastāvdaļa, tas ir būtiski saprast kā aizņēmēji var rīkoties un parādīt investoriem, ka mēs kaut ko varam atgūt. Skaidrs, ka tajā brīdī, kad uzzinājām, ka fertilaizers, tā mēs šo gadījumu dēvējam, mūs ir apkrāpis un neatdod naudu, mūsu reputācija drausmīgi cieta. Viena lieta, otra, piektā, desmitā. Loģiski. No otras puses esmu to teicis publiski – dodiet laiku. Kad laiks paies un varēsim skaidri parādīt, kas ir atgūts un kas nav, tad būs kopējā bilde, tad arī varam padiskutēt.
00:37:33
Par 1.4 miljonu neatdošanu atbildes varētu būt pēc pusgada?
Piekrītu, lai gan... Nesen no aizņēmēja puses sākās sarunas. Nezinu vai tas bija teātris vai nopietna saruna par izlīgumu, bet tā sākās. Varbūt tas nebūs pusgads, bet viens mēnesis. Šī ir daļa no biznesa. Skaidrs, ka 1,4 miljoni tas ir liels cipars. Tajā pašā laikā, ja runa ir par 140 tūkstošiem, tas ir tik pat svarīgi mums. Parādīt, ka bija krāpniecība un mēs to atrisinājām. Vai tie ir 100, 200 vai 500 tūkstoši, tas nemaina lietas būtību. Vidējā investīcija ir 500 eiro no cilvēka vienā projektā. Lielie projekti vienkārši apvieno lielāku investoru skaitu.
00:38:52
Mēslojuma projekts bija viens no skaidri nodrošinātiem projektiem. Vai iekļāvāties līguma noteikumos ātri reaģēt un iesniegt policijā iesniegumu? Kad tas notiek, pēc kavējuma 30 dienas, vairāk?
Tobrīd mums vēl nebija tik precīza reaģēšanas kārtība. Runa ir par 90 dienām, nevis 30 šajā gadījumā. Pēc 90 dienām ir šādi jāreaģē. Apmēram, tā arī bija. Te stāsts ir par citu. 90 dienas pagāja... Parasti aizņēmējs mums saka, ka kavē, lūdz pagaidīt. Toreiz situācija bija tāda, ka mūs informēja par naudu, kas ir kontā, bet viņiem pieprasot informāciju, ievērojot AML vadlīnijas. Viņi mūs maldināja. Tad, kad paši sazinājāmies ar banku, tad arī uzzinājām, ka patiesībā mūs ir maldinājuši visas 90 dienas.
00:40:03
Jūs esat patiesā labuma guvējs vairākos aizņēmēju uzņēmumos. Tajos viss ir kārtībā, kāda ir situācija un kad informāciju saņem klienti? Gada pārskati noteikti nav efektīvs līdzeklis.
Mūsu gadījumā pārsvarā ir attīstības projekti. Piemēram, nopērkam māju un zemi, renovējam. Tur rādīt bilanci un peļņas zaudējumu aprēķinu īsti nav aktuāli, jo nav tā, ka tur katru dienu notiek dinamiska darbība. Mums ir arī komunikācijas procedūra. Reizi 30 dienās cenšamies sniegt investoriem atjaunotu informāciju par projektu. Mēs mēģinām uzlabot savu darbību visu laiku. Esam ieviesuši šo komunikācijas procedūru, tad ejam nākošo soli. Nākamais standarts būs – mēģināsim filmēt video biežāk, intervijas sniegt, lai rodas izpratne par situāciju.
00:41:52
Jūsu projektos kavējumu nav?
Noteikti, ka ir tādi projekti, kuros ir kavējumi, gan tādi kuros nav. Saprotiet, nav tā, ka tie uzņēmumi tieši pieder man! Uzņēmumi pieder Crowdestor. Es esmu patiesā labuma guvējs, bet tie visi nav mani uzņēmumi tieši. Mēs ejam uz to, ka gribam piedāvāt daļas Crowdestor investoriem. Beigu beigās, pats uzņēmums būs ieguvējs. Man, savukārt, nav personīgas intereses vienu vai otru projektu, kā Jūs domājat, glābt un nelikvidēt. Tādas intereses nav! Piemēram, bija Miera ielas objekts. Man vienkāršāk būtu pateikt investoriem, - labi 90 dienas ir pagājušas, uzaicinām maksātnespējas administratoru, viņš uztaisīs izsoli un pārdos īpašumu. Es viņiem skaidri un gaiši pateicu, visticamāk administrators gribēs pārdot ātri, jo viņam ir 10% komisija no atgūtās naudas. Pirmkārt, 10%, bet, otrkārt, ātri pārdot! Diez vai tur investori iegūs. Viņus interesē maksimāla naudas atgūšana ar visiem procentiem. Tad es meklēju risinājumu un vajadzētu uzgaidīt. Atradām šajā gadījumā Estateguru, refinansējām projektu un atdevām naudu. Šī ir veiksmīga lieta.
00:43:47
Kā tad būtu, ja vajadzētu vērst piedziņu pret sevi vai kādu no saviem radiniekiem?
Savā ziņā jau atbildēju.
00:44:00
Proti, jūs esat patiesā labuma guvējs un ir problēmas kādā atsevišķā SIA, varat arī laist pa burbuli uzņēmumu?
Pirmkārt, savu uzņēmumu skaits Crowdestor samazinās. Esam jau pārdevuši vienu un tā tas turpināsies. Šobrīd notiek pārrunas par vēl divu objektu pārdošanu. Pieminot radinieku, te iepriekš ir bijusi kļūda. Viņš nesaņēma 2020. gadā naudu. 2018. gadā viņš saņēma naudu un 2019. gadā jau atdeva. Šis projekts vairs nav aktuāls un nauda ir atdota.
Tas ko gribu pateikt, vienu no CR uzņēmumiem likvidēt – mēs to esam gatavi izdarīt, ja nepieciešams, tikai ne vienmēr tas ir labākais un efektīvākais risinājums. Esam investoriem apsolījuši, ka mēs centīsimies problēmas risināt līdz beigām. Tas arī ir tas, ko investori mums saka un raksta, ka viņi šo visu (norāda uz shēmu) zin. Es pats to esmu palīdzējis uzzīmēt. Domāju, ka varu parādīt, kas Jums to ir atsūtījis un man tam ir piekļuve internetā. ... Kur man tikai tas ir, ja nu Jūs interesē.... Kā tas fails varēja saukties? Maps, kur nu ir...?
00:46:00
Labi neaizrausimies ar analīzi. Shēma vēl nav nekas noziedzīgs.
Es uzskatu, ka ļoti labi, ka šādas (shēmas) top, jo tad varbūt radīsies standarts industrijā parādīt arī citām platformām, kur situācija ir vēl izteiktāka. Ja tu to pasaki un investoriem tas patīk, tad ir labi.
00:46:35
Parunāsim par platformas vekseļu iekšējo tirgu. Zināms, ka biržās ir jēdziens - iekšējā informācija un tās izplatīšana tiek skarbi apkarota. Šeit regulējuma nav un iespējamība manipulēt ar informāciju ir diezgan liela. Tas arī ir viens no galvenajiem pirmā raksta (Diena, 19. marts) pārmetumiem, ka jūs no vienas puses kā Crowdestor patiesā labuma guvējs un no otras puses kā aizņēmējs varat manipulēt ar situāciju, jo jūs esat tas, kas sniedz informāciju. No tās ir atkarīga aizdevēja uzvedība, vai viņš vēlas pārdot savu vekseli, diskontēt. Šobrīd top nozares regulējums. Jūsu gadījumā jautājums ir - vai pats esat atpircis savus vekseļus ar diskontu?
Nē mēs to nedarām. Pirmkārt regula ļoti skaidri to aizliegs (FKTK informācija: Regulējums taps šā gada nogalē). Otrkārt, Jums būtu jāsaprot, ka tas mūsu pašu bizness ir platformas vērtība, nevis vēlme ietaupīt kādus 100 vai 200 eiro uz kaut kādu šādu tiketu [iekšējās vekseļu tirdzniecības darījums]. Jebkurš cilvēks, kurš pārdod ar diskontu, viņš kaut kādā veidā jūtās bēdīgs un neapmierināts. Mūsu platformas vērtība ir tad, kad investori ir priecīgi, tad viņi atgriezīsies un būs aktīvi. Platformas vērtība tad būs daudz lielāka un daudzkārt potenciāli lielāka. Eiropā ir šādi piemēri. Tas nav mūsu ekonomiskajās interesēs, stimulēt lielākus diskontus. Paņemot statistiku mūsu platformā, protams, precizitātei vajadzētu pārbaudīt, bet vidējais diskonts nepārsniedz 10%. Tas šādā biznesa kreditēšanā ir labs rādītājs, jo tie kas izlec ārā ar 40% vai 50% diskontu, kas ir daudz, procentuāli ir maz, 1% no visiem vai mazāk.
00:50:00
Vai saskatāt ētisku pretrunu biznesa modelī, jo teorētiski pastāv iespēja, ka varat pats pirkt vekseļus?
Loģiski. Pūļa finansējuma piesaiste ir salīdzinoši jauna industrija. Uzņēmumi, kas ir kotēti biržās ir cits stāsts, tur regulējums ir bijis, viss ir noslīpēts. Protams, arī šeit viss būs. Es uzskatu, ka tas ir neētiski! Protams! Ja man uzdotu jautājumu, kādam ir jābūt šim jaunajam regulējumam, tad es viennozīmīgi teiktu, ka ir vesels lērums ar lietām, kas ir jāaizliedz. Tas, kam es nepiekrītu, ka šie mūsu SPV [Special Purpose Vehicle, uzņēmumi CR1 SIA, CR2 SIA, kuru uzdevums izolēt riskus no mātes kompānijas] būtu automātiski aizliedzami. Labi, varam pateikt, ka mums kā platformai pašai būvēt māju nevajag. Es piekrītu! SPV var izmantot kā reālu drošības instrumentu naudas ienākšanai un iziešanai. Piemērs. Ir koncertu industrija. Nauda ieiet uzņēmumā, mēs no tā redzam, ka tiek samaksāts māksliniekam, par skatuvi, par apsardzi – visas pozīcijas. Pēc tam nauda nāk iekšā no biļešu servisa un mūsu kontrolētā SPV uzņēmumā. Tad varam būt droši, ka nebūs tā, ka no iedotajiem 100 tūkstošiem pēkšņi kaut kādas citas izmaksas tiek segtas, ienāk biļešu nauda un tiek kaut kas tiek samaksāts un beigās ir paziņojums, ka jātiesājas. Šāds uzņēmums naudas transakcijām labi risina problēmu. Vai ir labi aizliegt, tikai tādēļ, ka uzņēmums pieder platformai? Es uzskatu, ka nē, tomēr, ja nemaldos, tad pašreizējā redakcija iet tajā virzienā, ka šādi uzņēmumi tiks aizliegti.
00:53:00
Crowdestor platforma naudu akumulē un tas notiek kaut kādu laika sprīdi. Tad atkarībā no investoru aktivitātes un mērķa summas projekts sākas kādu laiku pēc naudas uzkrāšanas sākuma. Kur stāv pusuzkrātie fondi? Tā arī ir peļņas daļa vai to kāds uzskaita?
Pirmkārt, to neuzskata par peļņas daļu. Tas, ka nauda stāv kontā, tā nav ne mūsu apgrozījums, ne peļņa. Otrkārt, mēs to nekur neieguldām. Nauda ir kontā. Treškārt, mēs to izmaksājam tad, kad mērķa summa ir sasniegta.
00:54:20
Vairākos gadījumos ir runa par transporta uzņēmumiem, kādēļ saredzat, ka šī nozare ir finansējama, jo šeit peļņas maržas acīmredzami nav spīdošas?
Es piekrītu. Jo īpaši tagad. Tomēr, transporta nozare ir viena no nozarēm, kurā ģenerāli ir iespējas. Šobrīd Covid laikā, iespējams, ka ir mazāk vēlmes to finansēt nekā citas industrijas.
Pat tādas industrijas kā viesnīcas un restorāni, lai cik tas jocīgi neizklausītos, nav mūsu melnajā sarakstā. Konkrēti, ir viena viesnīca, arī Āzijā. To saku, jo esam daudz laika patērējuši, lai šo tirgu saprastu. Šīs viesnīcas vērtība bija aptuveni 1,2 miljoni eiro pirms diviem gadiem. Ir vietējais vērtējums, kas protams, nav tik reprezentatīvs kā Colliers vērtējums tepat Latvijā, bet tā ir indikācija. Turpat bija darījums, kad viens Ķīnas uzņēmums atnāca un to nomāja, ja nemaldos, par 30 tūkstošiem mēnesī. Uznāca Covid un aizgāja īrnieks. Tādēļ arī bija vērtība 1,2 miljoni eiro, jo skaidrs, ka, ja ir gatavība maksāt 30 tūkstošus mēnesī, tad viņi kaut ko ģenerē. Šobrīd tā viesnīca ir pieejama par 250 līdz 300 tūkstošiem eiro.
00:57:05
Jūs to gribētu pirkt?
Droši vien, ka mēs neiesim uz šādu projektu. Atklāti sakot, es uzskatu, ka šāds aktīvs krīzes laikā ir jāpērk. Krīze pāries, pēc gada, pusgada vai diviem gadiem, bet skaidrs, ka tā beigsies. Tajā momentā, kad tūrisms atjaunosies tā vērtība nebūs 250 tūkstoši, ja reiz īre bija tik daudz 9 mēnešos. Ar to gribu pateikt, ka ne visas industrijas, kas šobrīd ir cietušas uzreiz ir sliktas. Līdzīgi bija lieta par kādu restorānu, ka telpas ir atbrīvojušās daudz un īres ir zemas un līgums izskatās labi. Tur ir sava loģika. Katru lietu izvērtē individuāli.
00:58:20
Atgriežoties pie mēslojuma lietas, kur ir kriminālprocess, vai veicāt šīs lietas pirmsizpēti, kāds projekts izskatījās? Cerīgs pasākums?
Tas bija cerīgs! Šāda tipa darījumi man šķiet un šķitīs interesanti. Ziniet, krāpšanas faktors ir visās lietās. Konkretā lieta bija interesanta.
00:59:15
Esmu intervējis cilvēkus, kas netieši saistīti ar mēslojuma lietas realizētāju un piesaistījuši investīcijas pie jums. Kā šķiet, vai šāda prakse var turpināties – konkrētajā atzarā, Liepājas pusē?
Tādas bažas bija. Vairākkārt tikāmies ar Jūsu norādītā uzņēmuma vadītāju. Viņš pārliecināja, ka ir neietekmējams. Redzējām, ka viņš ir uzņēmumu uzbūvējis un saskata tajā potenciālu. Līdz ar to es domāju, ka nē. Lai gan šis uzņēmums ir kavētāju sarakstā, bet ir skaidrojis kāpēc, kā tiks ārā.
01:00:23
Ir kāds stāsts par viesnīcu/SPA ļoti tālu no Latvijas. Šobrīd ir Covid. Uzņēmums ir savācis līdzekļus. Tagad notiek pārdošana, ir sludinājums ar pāris vai trīs foto, kādas ir cerības naudu iegūt?
Lūk, ir Tripadwisor [plaši lietota interneta vietne tūrisma ceļojumu plānošanai]. Ceru, ka ticat šim uzņēmumam. Te ir 746 bildes, ko ievietojuši cilvēki, kas paši tur ir bijuši. Pagaidām pārdošana nav veiksmīga. Droši vien objekta potenciālie pircēji ir tie, kas atnāks un teiks, ka pērkam, bet 5 reizes lētāk.
01:01:33
Šajā gadījumā investori būtu zaudētāji?
Ja pārdosim lēti, tad, protams, ka iznāk zaudēt. Teikšu godīgi, ja šis nav investora vienīgais projekts, kur visa nauda ir ieguldīta, tad būtu jāsaprot, ka var pagaidīt labākus laikus. Ja ir 100 pojekti, 40 atdoti, no atlikušajiem 30 maksā un 30 kavē, tad no kavētājiem 15 ir normāls izskaidrojums. Tas ir tas, ko mēģinām skaidrot, lai cilvēki saprot, kas ir kavējums, kuram ir absolūti loģisks iznākums, kas ir problemātisks kavējums. Es jau teicu, ka ir kļūda neiet šādos projektos, es zinu cik tie ir lēti. Tas, ka pirktu vēl kādu līdzīgu uzņēmumu Āzijā, protams, ir sarežģīti no publicitātes viedokļa. Patlaban, būs teksti, kāpēc Jūs ejat tur, ja viens jau kavē. Izskaidrojums ir, ka ja vērtība pieaugs, tad Jūs būsiet šie vinnētāji. Redzēsim. Paskatīsimies, kas notiek ar kopējo situāciju citos projektos.
01:03:58
Jau bija publikācija Dienā 30. martā, kur konkrēti stāsts ir par SIA Dižozols investments, kur esat patiesā labuma guvējs. SIA Dižozols investments sola piesaistīt investīcijas SIA Dižozols un līgumā ir teikts, ka ķīlas naudas piesaistītājs, proti, SIA Dižozols investments. Vai tās ir uzņēmuma rīcībā?
Tie īpašumi ir SIA Dižozols investments. Ļoti daudz lietās esam atļāvuši hipotēku nereģistrēt, teiksim tā - procesa un ātruma nolūkā. Hektāri mums ir saprotami, ļoti daudz, kas ir jādala, jāoperē. [Timma e-pastā pēc vairākām dienām precizē: Ar SIA Dižozols līgumsaistību nav.]
01:05:15
Zemesgrāmatā ir atrodami?
Ir atrodami tieši pie SIA Dižozols investments. [red. piebilde: SIA Dižozols investments rīcībā 14. aprīlī ir 8 īpašumi, 7 no tiem ir lauksaimniecības vai meža zeme. Nav rēģistrēti kā komercķīla.] Tieši šī ir tā lieta, kur nav pilnīga kontrole, bet, ja mums pieder kāds īpašums, tad tas ir papildu iemesls kaut kādai papildus potenciālai tiesvedībai. Tad mēs varam tiesāties ne tikai kā kreditors, bet arī veidot dalībnieku strīdu. [red. piebilde: SIA Dižozols pērnā gada novembrī visu mantu apķīlājis pret bankas aizdevumu 6,3 miljoni eiro.]
01:05:52
Šeit malas vērotājam, kā man, ir vāji saprotama situācija, kad ķīlu turētājs vai zemes īpašnieks ir viens uzņēmums, bet otrs uzņēmums rīkojas ar aizdoto naudu un kārto darījumus. Nav saprotams, kurš tad tur?
Šobrīd aptuveni puse no aizņemtās summas ir atdota. Pēdējais darījums ir progresā un domāju pāris nedēļu laikā parāds būs pilnībā dzēsts.
01:06:22
Otrs jautājums šajā publikācijā ir SIA BetrootLab. Vērienīgs projekts. Paskatījos reklāmas rullīšus, bet būtiskākais ir, ka nepieciešama ir pati datorspēle, kas tiek pārdota. Tāda ir?
Šis ir viens no specializētās grupas projektiem, kuru gribētu likt veiksmes stāstu sadaļā. Lai kļūtu par veiksmes stāstu spēlei ir "jāaiziet". Spēļu industrijā ir tāds koeficients – vidējais ieņēmums no lietotāja. Tas ir rādītājs, kas vēstī par to, kad spēle ir lejupielādēta, cik naudas atnāk atpakaļ pēc vienas dienas, pēc 7 dienām, pēc 14 dienām, 30 dienām, utt. Tas parāda, cik viņi nāk spēlēt. Šie rādītāji par spēli ir būtiski virs tirgus vidējā, kas ir indikātors tam, ka tad, kad būs liela un masveidīga šīs spēles pirkšana, tad jābūt labiem rezultātiem. Otrs labs rādītājs ir tas, ka šajā spēlē ir piesaistīta UFC zvaigzne – Konors Makgregors. Forbs viņu atzina par vienu no pasaules pelnošākajām slavenībām.
01:08:30
Kā reklāmas seja?
Tieši tā. Ap viņu grozās vislielākās naudas. Viņš kopā ar Ronaldo, Messi un citiem. Es atcerējos, Ronaldo bija pirmais, Konors Makgregors ir pirmais ārpus futbolistiem.
01:08:48
Šāda reklāmas seja izmaksā konkrētu summu?
Protams. Tieši tāpat kā Mikijs Rurks [pieminētajai filmai]. Konors Makgregors izmaksā dārgāk, bet jā...
01:09:03
Jūsuprāt, investīcija atpirksies?
Pastāv trīs iespējas. Projekts izgāžas un bankrotē. Ir kaut kāda spēle, ir ieņēmumi, varbūt kavē, varbūt samaksā. Varbūt visu, varbūt daļēji. Variants numur trīs, tas kļūst par reālu pasaules hitu. Es ceru uz trešo.
Datorspēle jau dod rezultātus?
Līdz 2020. gada 18. novembrim spēle bija testēšanas režīmā. Tā tika palaista atsevišķās valstīs. Protams, ka palaižot Filipīnās bez reklāmas spēle dienā atnes 50 dolārus. Te ir Konora MacGregora Instagram konts. Līdzko viņš ieliek atsauci uz spēli ir konkrēti redzams rezultāts, lūk, tas ir [ekrānā redzami grafika pīķi atbilstoši datumiem]. Distopija ir arī investoru piesaistījusi un tas ir nopietns investors. Plāno ieguldīt 10 miljonus eiro šajā spēlē. Šobrīd notiek gatavošanās globālai palaišanai un norit nelieli testi. Visi šie dati vieš cerības, ka projekts būs veiksmīgs.
01:12:53
Visbeidzot ir publikācija Dienā 12. aprīlī. Stāsts ir par Orange Square Transport Ltd., kas ir Lielbritānijā reģistrēts uzņēmums. Man radās aizdomas, ka uzņēmums šobrīd izskatās tukšs!?
Tā nav!
01:13:17
Ir kreditoru saistības, debitoru saistības, bet iznākums bilancē ir nulle?
Pirmkārt, šis uzņēmums nekad nav teicis, ka pērk mašīnas (kravas). Mašīnas īrē. Latvijā šāda pakalpojuma praktiski nav. Visi tās mēģina pirkt līzingā. Tādā lielā ekonomikā kā tur, mašīnu īrēt ir ērtāk. Ja tā salūzt viņš ņem citu un izīrētājs rūpējas par remontu. Populāri ir īrēt. Uzņēmums ir reģistrēts 2013. gadā. Ilgi bija viena, divas mašīnas. Sešas, tad uzauga uz 10 vai 12. Viena mēneša laikā (kritiens) uz vienu vai divām. Tad nulle.
01:14:14
Tad jautājums ir – Jūs no 2018. gada esat šī uzņēmuma vienīgais īpašnieks ar 100% daļām. Tad parādās vēl viena angliete un divi latvieši – direktori. Jūs vēl aizvien esat īpašnieks un aizņēmuma izsludināšanas brīdī Crowdestor 2019. gada decembrī arī tur esat. Tiek iesniegts gada pārskats un 2020. gada 27. aprīlī pēkšņi pametat uzņēmumu. Faktiski no uzņēmuma aiziet tas pieskatītājs – direktors, kas pēc līguma tur bija vajadzīgs. Iznāk, ka Crowdestor uzraudzītāja tur vairs nav?
Es izstāstīšu. Ja tā reģistrācijas valsts būtu Latvija, tad, protams, mēs daudz vairāk saprastu manas palikšanas potenciālās sekas. Ņemot vērā, ka tā ir Anglija, kuru tiešām uzskatu par pārregulētu valsti, tad man sēdēt šādā direktora amatā, kad tik ļoti sašķobījusies uzņēmuma darbība, nu, ir pārāk liels risks.
01:15:33
Negribējāt kontrolēt šo pasākumu?
Uzskatu, ka mana kontrole varēja beigties ar to, ka man kā fiziskai personai būtu jāatbild ne tikai par Crowdestor aizņemto naudu un saistībām, bet arī par to kādos strīdos un saistībās ir ielaidies uzņēmums ar citiem sadarbības partneriem. Pieņemsim, ka kāds pateiks, ka Jūs neizpildījāt darbu vai neatdevāt mašīnas. Vai nedrīkstēja vēl kaut ko! Man tādās tiesvedībās iesaistīties nebija vēlme, jo tas var atspēlēties uz, uz...
01:16:20
Uz visu platformu?
Tieši tā.
01:16:27
Sākumā tiek prezentēts, ka uzņēmumam ir trīs galvenie sadarbības partneri – britu pasts, veikalu ķēde Sainsbury’s, uzņēmums Knauf.
Viņiem bija daudzi lieli klienti. Tostarp Royal Mail.
01:17:06
Tas ir pietiekami liels klients, nesaprotu, kā ar viņu var izbeigties visa sadarbība?
Es nevaru visos uzņēmumos 100% visas detaļas pārzināt perfekti! Cik sapratu, Royal Mail darbi tika pildīti caur citu operatoru. Un, un, man liekas ka tā!
01:17:47
Knauf un Sainsbury’s nav partneri ar kuriem līgumi beidzas trīs mēnešos! Pat Covid ir grūti piesaukt. Gan Latvijas pastam, gan britu pastam apgrozījums pieauga. Tieši tādēļ es izteicu šaubas par to vai vispār uzņēmuma rīcībā ir bijušas mašīnas, jo nav skaidrs kā ar šādiem partneriem viss var sabrukt!?
Atbilde ir vienkārša, tajā momentā, proti, Covid sākumā, daudzi atsaucās uz to, ka rēķinus nemaksās, jo noteikti viņiem nemaksās, būs atbalsta programmas, sākās kolektīva nemaksāšana. Tas radīja problēmu. Ļoti strauji uzkāpa debitori. Pat ja bija iespēja dabūt darbu... Darbi arī samazinājās. Es nezinu, kas notika gada vidū vai beigās, bet tajā gada sākumā būtiski saruka darba apjoms.
01:19:20
Mēs varam pateikt, ka nemaksāja Royal Mail?
Protams, nē! Man liekas, ka tur bija sekojoši – Royal Mail darbs tika izdarīts. Bija uzņēmums, kuram bija tiešais līgums ar Royal Mail, apakšnieks bija mūsējais. Vai tikai nebija tā, ka tieši tas, kurš saņēma naudu no Royal Mail, arī nemaksāja vairs tālāk.
01:19:53
Tātad tiešā līguma nebija, kā sakāt reklāmā, bet ir pastarpināts līgums?
Es varu šo pārprasīt, bet stāsts ir tāds, ka debitori strauji pieauga. Tas radīja lavīnu. [Timma vēlāk e-pastā precizē, ka tas ir normāli, ja ar lieliem klientiem strādā pastarpināti.]
01:20:19
Tātad uzņēmums saņem aptuveni 120 tūkstošus un trijos mēnešos, īrējot maksimums 12 mašīnas, pamanās tos notērēt tā, ka nepaliek nekā. Tā lieta tika prasīta mašīnu nomai, ja reiz viņi tās nomāja? Pieņemu, jūs paņemat 10% komisiju, bet tik un tā paliek nauda trīs mēnešiem un atliek.
Man šķiet, te ir nianse. Pie licences saņemšanas pārvadājumiem ir jāiemaksā depozīts kontā. Pēc tam daļu naudas izmantoja avansu maksājumiem, apdrošināšanai un īrei. Tas bija kaut kas nepieredzēts, neparasts. Viņi nevarēja saprast, tas beigsies ātri, vai nebeigsies ātri. Viņi turpina maksāt algu, liet degvielu, darīt darbu, bet ja par to nesamaksā un vienkārši nav ieņēmuma, tad jau arī izkūst nauda.
01:21:48
No britu uzņēmumu reģistra Companies House publiskās informācijas netop skaidrs, jo 2020. gada pārskata jau nav, - kāds ir īpašnieku pilnvaru sadalījums laikā no kredīta izsniegšanas līdz 2020. gada 27. aprīlim. Vai Jums ir 100%, vai viņiem arī ir kādas daļas līdz brīdim, kad izstājaties?
Mēs turējām visas 100% uzņēmuma daļas.
01:22:38
Tātad jūs esat visu 100% daļu īpašnieks šajā laikā, šajā uzņēmumā?
Gan šajā, gan daudzos citos gadījumos mēs turam daļas, lai būtu (platformas) kontrole. Direktori tur var mainīties. Mani neinteresē, kurš tur ir vienu dienu, kurš otru, jo zinu, ka viņi abi strādā tur.
01:23:48
Jums ir 100% daļas, pilna atbildība un viņi tur tā kā strādā, tas nav īsti riktīgi!
Lai saprastu vēlreiz – ir mūsu uzņēmumi un nav mūsu uzņēmumi. Ir uzņēmumi, kuri mums pieder un kurus mēs reāli kontrolējam un ir uzņēmumi, kuros mēs daļas turam, lai būtu kontrole. Ir cilvēks, kurš saka, ka grib šo uzņēmumu, es saku ļoti jauki, bet man vajag kontroli. Ir daudzi citi uzņēmumi, kur mēs turam daļas un sakām, ja viss būs kārtībā – mēs pārrakstīsim, gan daļas, gan valdi. Izstāsimies, kad viss būs atdots. Tā ir tā atšķirība.
Bija risks un Jūs izstājāties riska dēļ?
Tieši tā! (Līdz kredīta atmaksai Crowdestor no 2020. gada 27. aprīļa sākot ir palicis vairāk nekā gads.) Visticamāk, ja uzņēmums būtu reģistrēts Ņujorkā, tad arī stātos ārā. Ja līdzīga situācija būtu Rīgā, Lietuvā vai Igaunijā, mēs nestātos ārā, jo ir atšķirības kā strādā Londonā vai Ņujorkā un šeit Baltijā.
01:25:15
Par šo periodu, kad bijāt 100% daļu īpašnieks pēc dokumentiem, es pieļauju starplīgumus (mutiskus), bet man netapa skaidrs vai zinājāt, kas tur notiek?
Skaidrs, ka visos projektos iedziļināmies cik varam, bet ja ir 150 uzņēmumi, tad saprotiet, ka nevaru visus uzņēmumus pārzināt tā, kā pārzinu Crowdestor, kuram tiešām veltu daudz laika. Tas vienkārši nav iespējams! Loģiski, ka sekoju līdzi kaut kādam ekselim, algām, cik kam maksā, utt. Bija kaut kāda informācija, kura man regulāri bija pieejama, bet noteikti ir kaut kādas lietas, kuras nezinu. Par debitoriem precīzi kā un kāpēc, cik nesamaksāja, cik un kā.., Es daudz ko droši vien nezinu!
01:26:44
Ar šo es varētu arī beigt sarunu. Ja ir kaut kas piebilstams visā šajā stāstā, tad šī ir tā iespēja! Esmu šo publikāciju sēriju beidzis un nejūtu pagaidām, ka vajadzētu turpināt.
Par šo pašu transporta uzņēmumu jau figurēja šis stāstījums, ko Jūs arī uzrakstījāt. Līdz ar to, pieņemu, ka šis cilvēks ir to Jums nosūtījis un tur arī smēlāties ideju. Bet tur tā ideja bija.. Ko es gribēju teikt? Izkrita no galvas... Nu jā! Mēs visiem skaidri pasakām, vai tas ir mūsu uzņēmums vai tā ir formāla daļu turēšana. Tur bija teikts, ka es esmu šos 123 tūkstošus eiro paņēmis kā aizdevumu atgriešanu atpakaļ, kas absolūti nav taisnība. Tur sacīja, ka aizdevums ir noformēts kā director loan, kas arī nav taisnība. Man liekas šis formulējums director loan arī tika veikts, lai vienkārši viņu iegrāmatotu tā, lai izvairītos no Crowfunding, jo vienā momentā saprata, ka ir valstis, kur uzņēmumi nedrīkst aizņemties no Crowdfunding (pūļa finansējuma). Piemēram, Francija. Tas bija mirklī, kad viņi teica, ka tur iestāsies riski. Es teicu okey, man nebija īsti skaidrs. Tas jau bija vēlāk, kad runa bija par gada pārskata veidošanu (domāts labotais Orange Square Transport Ltd. 2019. gada pārskats, kas iesniegts 2020. gada jūlijā).
Ir divi pārskati, jūsu un labotais, pie kam jūsu ir iesniegts vēl pirms kredīta ņemšanas. Savukārt pēc manas sapratnes labotais pārskats atspoguļo visu 2019. gadu līdz decembra beigām. Ir atšķirības.
Par šo projektu, tas vēl joprojām iet. Man tie cilvēki saka, ka viņi ar to nodarbojas. Negrib jau neko citu darīt. Ja neatjaunos un būs tur parādu piedziņa, tad tā ies kaut kādu loģisku secību (ceļu). Droši vien tur būs administrators kurš visu pārbaudīs pa gadiem. Par pārskatiem es nevaru atbildēt, kurš īsti ir pareizāks un kurš mazāk pareizs. Ja uzdosiet jautājumu par 150 citiem uzņēmumiem kā tur labojumi gada pārskatos iesniegti, kā bija sākumā pareizi vai vēlāk. Nevaru jau tur to pateikt. Kāds Jums viedoklis?
Ja pareizi sapratu, tad tas ir viņu (investoru) risks un tas arī ir jūsu galvenais skaidrojums visā stāstā.