Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un Ķīnas globālā konkurence starptautiskajā tirdzniecībā sasniegusi jaunu dimensiju. Ķīna, sākot no šāgada 1. maija, ir ieviesusi nulles tarifu importam no 53 Āfrikas valstīm.
Iekšpolitiskās pretrunas ASV
Nesen laikraksts Diena un žurnāls Dienas Bizness jau vairākās publikācijās vēstīja par to, ka ASV no pagājušā gada janvāra īsteno mērķtiecīgus pasākumus, lai sabalansētu ārējo tirdzniecību.
Jau 2025. gada pavasarī ASV prezidents Donalds Tramps sāka īstenot jaunu importa tarifu politiku. Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center (ITC) dati rāda, ka 2025. gada otrajā un trešajā ceturksnī ASV eksports palielinājās vidēji par 5% un imports samazinājās vidēji par 3%. Savukārt 2025. gada ceturtajā ceturksnī eksports palielinājās par 9%, bet imports samazinājās vidēji par 3,5%, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu 2024. gadā. Kopumā 2025. gada pēdējos trijos ceturkšņos ASV ārējās tirdzniecības deficīts bija par 183 miljardiem ASV dolāru mazāks nekā 2024. gada pēdējos trijos ceturkšņos.
Jāatgādina, ka ITC atbalsta Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība (ES) un Pasaules Tirdzniecības organizācija. Šogad jaunā ASV tarifu politika saskārās ar iekšpolitisku pretdarbību. ASV Augstākā tiesa 2026. gada 20. februārī atzina, ka daudzi ASV prezidenta D. Trampa 2025. gadā noteiktie muitas tarifi neatbilst ASV likumdošanai.
Izpildot tiesas rīkojumu, ASV prezidents ar īpašu rīkojumu (nosaukums angļu valodā – Executive Order Ending Certain Tariff Actions) 20. februārī lielāko daļu no ASV Augstākās tiesas apstrīdētajiem tarifiem atcēla. Jāatzīmē, ka globālajos un arī ES dalībvalstu valdību ietekmē esošajos plašsaziņas līdzekļos ASV prezidenta 2025. gada 2. aprīļa rīkojums par globālajiem ievedmuitas tarifiem tika nepamatoti primitivizēts un vulgarizēts. Par spīti sensacionālajiem un biedējošajiem ziņu virsrakstiem, tas jau sākotnēji neattiecās uz vairāk nekā tūkstoti importēto preču grupu, kas bija ļoti svarīgas ASV ražošanas sektoram, piemēram, uz naftu, retzemju elementiem, organiskās un neorganiskās ķīmijas izejvielām un citām preču grupām.
20. februārī ar jaunu rīkojumu (nosaukums angļu valodā – Executive Order Continuing the Suspension of Duty-Free De Minimis Treatment for All Countries) tika atcelti visi izņēmumi attiecībā uz beznodokļa preču sūtījumiem vērtībā līdz 800 ASV dolāriem (~670 eiro). Jau no 24. februāra visi sūtījumi uz ASV (ieskaitot pasta sūtījumus) ir pakļauti muitas nodevām un citiem maksājumiem. Jaunais (20. februāra) rīkojums ļāva ievērojami palielināt muitas ieņēmumus, vienlaikus saglabājot aizsardzību pret lēto importu no Ķīnas un citām valstīm.
Lielvaru kontrasti
Āfrikas Savienības samitā, kas Etiopijas galvaspilsētā Adisabebā notika šogad laikā no 14. līdz 16. februārim, Ķīna paziņoja, ka no šāgada 1. maija noteiks nulles tarifa likmi importa precēm no visām Āfrikas valstīm, ar kurām Ķīnai ir diplomātiskās attiecības (Zero-tariff treatment offers Africa multiple benefits, China Daily, 17.03.2026.).
Respektīvi, no 1. maija visas afrikāņu preces (kafija, kakao, rieksti, kokvilna un citas) var iekļūt Ķīnas tirgū bez jebkādām muitas nodevām. Kā jau rakstā iepriekš minēts, Ķīnas nulles tarifs ir attiecināts uz 53 no 54 Āfrikas valstīm. Tas netiek attiecināts uz Svatini (līdz 2018. gadam Svazilenda), jo Svatini uztur diplomātiskās attiecības ar Taivānu un tai nav diplomātisko attiecību ar Ķīnu. Vienlaikus šāds Ķīnas solis ir arī stingrs ārpolitiskas spiediens uz Svatini, kas ir pēdējā Taivānas diplomātiskā sabiedrotā Āfrikā.
ASV demokrātu spārnā Ķīnas lēmums par nulles tarifa politiku Āfrikas valstīm tika uztverts kā skaidri saprotama, publiska un stratēģiska alternatīva ASV prezidenta tarifu politikai – laikā, kad D. Tramps ceļ sienas, Ķīna atver durvis. ASV tas arī tiek uztverts kā ģeopolitisks Ķīnas signāls Āfrikai – "Mēs, Ķīnas pārstāvji, esam uzticamāki sadarbības partneri nekā ASV".
Ķīnas nostāja varētu palīdzēt tām Āfrikas valstīm, kas vēlas diversificēt savu eksportu, daļēji pārvirzot no ASV un ES uz Ķīnu. Šis process savukārt stiprina Ķīnas ietekmi Globālajos Dienvidos. Ķīna pozicionē sevi kā atvērtu un uzticamu partneri, kas piedāvā abpusēji izdevīgu sadarbību bez politiskiem nosacījumiem, militārām bāzēm vai režīma maiņas prasībām.
Vairāki ASV politiķi un komentētāji ir izteikušies, ka Ķīna apzināti izvēlējās šo brīdi, lai radītu spilgtu kontrastu starp savu pieeju un D. Trampa īstenoto politiku. Savukārt ASV oficiālā reakcija ir atturīga.
Kopumā ASV valda uzskats, ka Ķīna izmanto Āfrikas neapmierinātību ar D. Trampa tarifiem, lai nostiprinātu savu ietekmi. Daži republikāņu kongresmeņi un D. Trampa tuvākie padomnieki Ķīnas rīcību pat nosaukuši par "Ķīnas īstenotu ekonomisko kolonizāciju" un par "mēģinājumu aizstāt ASV kā galveno sadarbības partneri Āfrikas valstīm".
Ķīnas oficiālajos paziņojumos par nulles tarifu Āfrikas valstīm ASV politika īpaši netika akcentēta. Ir uzsvērts, ka Ķīna jau 2024. gada 1. decembrī ieviesa nulles tarifa režīmu importam no tām vismazāk attīstītajām valstīm, ar kurām Ķīnai ir diplomātiskās attiecības. Tarifu piemērošana vai nepiemērošana gan bija saistīta ar importa kvotām, jo tarifu likmes precēm, kuru eksporta apjoms uz Ķīnu pārsniedza kvotu lielumu, palika nemainīgs. Pašlaik Ķīna paplašina nulles tarifa politiku, iekļaujot tajā visas Āfrikas valstis, ar kurām tai ir diplomātiskās attiecības.
Oficiāli tiek deklarēts, ka "Ķīnas beztarifu politika ir svarīgs instruments Āfrikas attīstības atbalstam. Tā ir stiprinājusi konkurētspēju un palielinājusi Āfrikas eksporta apjomu uz Ķīnu. Kafija, zemesrieksti un citas lauksaimniecības preces ir nonākušas Ķīnas tirgū, izmantojot beztarifu kanālu un nodrošinot Ķīnas patērētājiem bagātīgu produktu klāstu. Te redzami gan ekonomiski tirdzniecības pasākumi, gan arī praktiska atbilde uz starptautiskās sabiedrības aicinājumu pēc taisnīguma, palīdzot mazināt Āfrikas valstu problēmas un netaisnību", vēsta medijs China Daily.
Ķīnas lēmumu noteikt nulles tarifu Āfrikas valstīm atzinīgi novērtēja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, kurš vienlaikus aicināja citas lielās ekonomikas sekot Ķīnas piemēram, samazinot tirdzniecības šķēršļus, kas ietekmē jaunattīstības valstis: "Es aicinu visas attīstītās valstis un arī visas valstis ar lielu ekonomisko potenciālu veikt tieši tādus pašus pasākumus un palīdzēt Āfrikai. Pēdējā laikā esam pieredzējuši tarifu daudzkāršošanos, un es stingri atbalstu brīvo tirdzniecību. Es stingri atbalstu tarifu līmeņa samazināšanu, lai varētu nodrošināt globālo labklājību" (citēts no publikācijas China’s zero-tariff policy welcomed in Africa medijā China Daily Global 26.02.2026.).
Jāatgādina, ka 2025. gada 4. decembrī publiskotajā ASV Nacionālās drošības stratēģijā Āfrikai ir veltīta minimāla uzmanība. Stratēģijā ir uzsvērts, ka ASV izbeidz jebkādu "liberālu vērtību" atbalstīšanu Āfrikā un tā dēvēto palīdzības politiku. Tiek uzsvērts, ka ASV attiecības ar Āfriku turpmāk tiks būvētas tikai uz komerciāliem pamatiem. 2024. gadā eksports uz ASV veidoja tikai 6,3% no kopējā Āfrikas valstu eksporta, savukārt eksports uz Ķīnu 2024. gadā veidoja 18,1% no kopējā Āfrikas valstu eksporta (2019. gadā eksports uz Ķīnu bija 20,2% no kopējā Āfrikas valstu eksporta).
Līderu maiņa
XX gadsimtā otrajā pusē pasaulē vadošo lomu eksportā spēlēja ASV. 2001. gadā ASV eksports veidoja 11,9% no visas pasaules kopējā eksporta, Ķīnas eksports bija 4,3%, bet Vācijas – 9,3% no pasaules kopēja eksporta. Kopš XXI gadsimta sākuma ASV īpatsvars pasaules eksportā ir konsekventi samazinājies. No 2003. līdz 2011. gadam Vācija pēc eksporta apjoma apsteidza ASV. Pēc tam arī Vācijas īpatsvars pasaules eksportā sāka samazināties. Savukārt Ķīnas īpatsvars pasaules eksportā līdz 2015. gadam ievērojami palielinājās. Jau no 2009. gada Ķīna kļuvusi par pasaulē vadošo eksportētāju. 2015. gadā Ķīnas eksports bija 13,9% no visas pasaules eksporta.
D. Trampa pirmās prezidentūras laikā Ķīnas eksporta izaugsme tika bremzēta. 2018. gadā Ķīnas eksports bija mazāks nekā 2015. gadā – 12,9% no pasaules kopējā eksporta. No 2021. gada ASV īpatsvars pasaules kopējā eksporta ir sācis palielināties. 2024. gadā ASV eksports veidoja 8,6% no pasaules kopējā eksporta, Ķīnas eksports bija 14,9%, bet Vācijas – 7% no pasaules kopēja eksporta.
Analizējot tendences pasaules lielāko importētāju sadalījumā, vērojams, ka XXI gadsimta pirmajā ceturksnī ASV bija un palika vadošajā lomā. Te gan jānorāda, ka 2001. gadā ASV iepirka gandrīz piekto daļu (18,1%) no visa pasaules importa, bet no 2015. gada ASV īpatsvars globālajā importā bija 13–14% robežās un 2024. gadā tas bija 13,8%.
2001. gadā Ķīnas imports veidoja 3,9% no visas pasaules kopējā importa un pakāpeniski palielinājās. No 2011. gada Ķīnas īpatsvars globālajā importā svārstījās ap 10%. 2024. gadā Ķīnas daļa globālajā importā bija 10,7%.
Laika posmā no 2001. līdz 2024. gadam Vācijas īpatsvars globālajā importā ievērojami samazinājās – no 7,7% 2001. gadā līdz 5,8% 2024. gadā. Arī Japānas īpatsvars globālajā importā samazinājās no 5,5% 2001. gadā līdz 3,1% 2024. gadā.
XXI gadsimtā Ķīnai ir pozitīva ārējās tirdzniecības bilance tieši ar ASV. Līdz pat 2013. gadam (un 2018. gadā) tieši Ķīnas eksporta pārsvars pār importu uz ASV bija galvenais faktors, kas nodrošināja Ķīnai pozitīvu ārējās tirdzniecības bilanci. Bez pozitīvās ārējās tirdzniecības bilances ar ASV Ķīnas ārējā tirdzniecība ar pārējo pasauli no 2001. līdz 2005. gadam un 2011. gadā būtu negatīva.
Piemēram, 2011. gadā Ķīnas kopējā ārējas tirdzniecības bilance bija pozitīva tikai tāpēc, ka uz ASV Ķīnas preces tika eksportētas par 145 miljardiem eiro vairāk nekā importētas. Atskaitot nost tirdzniecību ar ASV, Ķīnas ārējā tirdzniecība ar pārējo pasauli 2011. gadā būtu ar 34 miljardus eiro lielu deficītu. Tikai pēdējos gados Ķīnas ārējas tirdzniecības bilance ar pārējo pasauli ievērojami pārsniedz Ķīnas eksporta un importa starpību ārējā tirdzniecībā ar ASV.