Vētra Harijs, kas 2026. gada janvārī plosīja Dienviditāliju un vairākas Vidusjūras salas, parādīja, ka ar klimata pārmaiņām saistītie riski iegūst arvien reālākas un bīstamākas izpausmes. Itālijas lielākā sala Sicīlija vētras Harijs ietekmē piedzīvoja būtiskus zaudējumus.
Itālijas Pašvaldību nacionālā asociācija ziemā paziņoja, ka daļa Sicīlijas pēc vētras ir kļuvusi "neatpazīstama". Daudzviet tika iznīcināta infrastruktūra un paralizēta ierastā ikdienas dzīve. Vētras postījumi ietekmēja arī salas vēsturisko un sociālo identitāti, taču patlaban, vasarai tuvojoties, Sicīlija ir spējusi atgūties no postošās dabas stihijas, ir norādījusi Itālijas Pašvaldību nacionālā asociācija.
Apdraudētā raža
Šopavasar tūristu mītnes īpašnieks Madonijas kalnu ciematiņā ceļotājus sagaida ar Sicīlijai raksturīgām delikatesēm, kas vērstas uz dažādām maņām: skan Enio Morikones mūzika, glāzē ielieta Sicīlijai raksturīgo sarkano apelsīnu sula un virtuvē sarūpēts baziliks, rozmarīns un lavanda. Tas viss viesu labsajūtai.
Sicīlija ir viens no svarīgākajiem citrusaugļu audzēšanas reģioniem Eiropā. Vētra Harijs, kā arī 2026. gada ziemas lietavas un vēji vairākās teritorijās applūdināja stādījumus, sabojājot ražu. Citrusu nozares pārstāvji lēš, ka atsevišķos reģionos zaudējumi varētu sasniegt pat 30–50%.
Šie rādītāji ir būtiski, jo Sicīlijas citrusaugļu eksports uz Vāciju, Franciju un Ziemeļeiropas valstīm veido nozīmīgu daļu no salas lauksaimniecības ienākumiem. Ražas kritums ietekmē ne tikai zemniekus, bet arī pārstrādes uzņēmumus, loģistikas nozari un ostu noslodzi. Līdz ar tūlītējiem zaudējumiem lauksaimniekiem jāņem vērā arī ilgtermiņa izmaksas – bojāto koku atjaunošana, augsnes drenāžas uzlabošana un ieguldījumi klimatnoturīgākās šķirnēs.
Lauksaimniecības kooperatīva Il Girasole Soc. Coop. komercdirektors Džovanni Skavo norādījis, ka nav redzama reāla finanšu līdzekļu piešķiršana, lai atbalstītu atsevišķus šīs jomas lauksaimniekus, kooperatīvus vai ražotāju organizācijas. "Šai jau tāpat sarežģītajai situācijai pievienojas arī ģeopolitiskā krīze, kas ikdienā izraisa cenu pieaugumu visos posmos – no apstrādes līnijām līdz iepakojumam un loģistikai," teic Dž. Skavo.
Kooperatīva lepnums ir Sicīlijai raksturīgie sarkanie apelsīni. Dž. Skavo stāsta, ka šogad ierobežotais ražas apjoms šos apelsīnus padara par nišas produktu – delikatesi, kas paredzēta tieši īpašo vēlo šķirņu cienītājiem. Produkts tiek piedāvāts jaunā iepakojumā, piemēram, grozā ar četriem augļiem.
Vētra Harijs, kuras spēks sasniedza 100 kilometrus stundā, radīja postījumus arī dažādām citām lauksaimniecības kultūrām, piemēram, artišokiem, salātiem, fenheļiem, citroniem, banāniem un arī akvakultūrai.
Nacionālais okeanogrāfijas un eksperimentālās ģeofizikas institūts, izmantojot zemūdens robotu tīklu, secināja, ka vētra Harijs Vidusjūrā izraisīja siltuma pārnesi pat 400 metru dziļumā, paceļot augšup jūras ūdens līmeni un pastiprinot plūdus piekrastē. Pētnieki secinājuši, ka šim procesam gan ir arī pozitīvā ietekme, jo zemūdens straumes nogādāja krastā vērtīgas barības vielas.
Ceļā uz Madonijas kalniem redzu apelsīnu, olīvkoku un mandeļkoku audzes, kas, salīdzinot ar citiem gadiem, izskatās nomocītas. Raugoties uz tām, šķiet, ka iegādātajai sulai un četru augļu grozam tagad ir nopietnāka vērtība.
Investīcijas atjaunošanā
Tūristu skaits Sicīlijā 2025. gadā sasniedza 22,5 miljonus, un viņu vidū bija gandrīz 10 miljoni Itālijas iedzīvotāju, tātad vietējie, pašu valsts ceļotāji. Tūrisms vidēji gadā Sicīlijai ienes aptuveni sešus miljardus eiro un nodrošina finansiālo pamatu aptuveni 32 tūkstošiem vietējo uzņēmumu.
Nelielajā Blufi ciematā tūristu mītni izveidojis bijušais policists. Ēku viņš ir nopircis pirms kovidpandēmijas, pakāpeniski to restaurējis un tūristu mītni atvēris tieši pirms vētras Harijs satrakošanās. Patlaban katrs viesis ir īpaši gaidīts, jo tūristu mītnes īpašnieka plānos ir nevis masu tūrisms, bet izteikti sicīliskas viesmīlības un, kā mūsdienās mēdz teikt, lēnā tūrisma baudīšana. Īpašnieks jau iepriekš ir atsūtījis maršrutu, kā uz tūristu mītni atbraukt tā, lai izvairītos no vētras izdangātiem ceļiem.
Vētra Harijs ir pamatīgi nopostījusi ceļus Sicīlijas austrumu pusē, kur atrodas eleganti piejūras kūrorti. Stihijas laikā viļņu augstums Vidusjūrā sasniedza pat 16 metrus, izdangājot krastu, nopostot piekrastes ceļus un dzelzceļu. Daudzviet uzreiz pēc vētras bija redzami infrastruktūras remontdarbi, bet tagad atkal kursē vilcieni, un nezinātājs pašlaik pat nevarētu pateikt, ka atrodas vietā, kur ziemā bija baisa postaža.
Reitingu aģentūra Fitch lēš: lai arī postījumu izvērtēšana vēl turpinās, vējš un lietavas radīja ap divu miljardu eiro zaudējumus – aptuveni 6% no skarto reģionu kopējiem izdevumiem jeb 1% no to apvienotā iekšzemes kopprodukta (IKP) 2024. gadā. Sākotnējais aprēķins par vētras ietekmi uz Sicīlijas IKP ir kritums par 0,3%, galvenokārt tūrisma nozarē, taču šo ietekmi daļēji varētu kompensēt pozitīvie ekonomiskie efekti no papildu investīcijām infrastruktūrā vētras izpostītajās teritorijās.
Itālijas valdība janvāra beigās izsludināja nacionālo ārkārtas situāciju un apstiprināja pirmo finansiālā atbalsta kārtu 100 miljonu eiro apmērā vētras skartajiem reģioniem. Šie līdzekļi bija paredzēti ārkārtas pasākumiem un tūlītējiem izdevumiem, lai nodrošinātu pamatpakalpojumu darbību un atjaunotu gan sabiedrisko, gan privāto drošību.
Fitch ziņo, ka 2026. gada februāra beigās Itālijas valdība apstiprināja otro finansiālā atbalsta kārtu, palielinot kopējo pieejamo finansējumu 2026.– 2027. gadam līdz aptuveni 1,3 miljardiem eiro. Nedaudz vairāk kā puse no šiem līdzekļiem paredzēta civilās aizsardzības pasākumiem. Apmēram 30% finansējuma paredzēts vietējo uzņēmumu atbalstam, savukārt vēl 12% novirzīti zemes nogruvuma seku novēršanai Nišemi pilsētā.
Samērā nelielo Nišemi, kurā ir ap 25 tūkstošiem iedzīvotāju, vētra Harijs padarīja pasaulslavenu. Dabas stihija izraisīja plašu zemes nogruvumu, un tā rezultātā vairākas mājas burtiski karājās klints malā. Dabas stihijas radītā nogruvuma ainava vēl vairākas nedēļas figurēja daudzos gan realitātei atbilstošos, gan ar mākslīgā intelekta risinājumiem papildinātos sociālo mediju ierakstos. Pilnīgi reāli bija tas, ka bija izveidojusies iespaidīga, četrus kilometrus gara plaisa. Sabruka autoceļi, un zeme burtiski aprija automašīnas. Dabas stihijas radīto draudu ietekmē bija spiesti evakuēties vairāk nekā pusotrs tūkstotis cilvēku. Sicīlijas Civilās aizsardzības dienests ziņoja, ka daļai evakuēto iedzīvotāju tika piešķirti dzīvokļi ar "īres maksas griestiem", turklāt Nišemi pašvaldības programma paredz, ka tiek piešķirti dzīvokļi, kas ir uzreiz gatavi dzīvošanai.
Taisnības labad jāteic, ka ne visi īpašumi Nišemi ir saistīti ar nogruvuma risku. Dzīve šajā Sicīlijas pilsētiņā turpinās, un, kā rāda sludinājumu vietne Idealista, īpašumu cenas te ir tikpat plašā cenu amplitūdā kā daudzviet citur – no aptuveni 10 līdz pat 150 tūkstošiem eiro. Cenu ietekmē nekustamā īpašuma kvalitāte, atrašanās vieta un platība, kā arī tas, cik ātri pārdevējs vēlas atrast īpašumam pircēju.
Tagad, pavasarī, veikali atkal darbojas ar pilnu jaudu, bet vietējā skola meklē starptautiskos partnerus Erasmus programmai, lai ar keramikas darbiem veicinātu mākslas tradīcijas un ilgtspējību.
Ģeologi norāda, ka daļa Sicīlijas teritorijas jau vēsturiski ir pakļauta nogruvumu riskam, taču klimata pārmaiņu dēļ ekstrēmo dabas stihiju un nokrišņu biežums palielinās. Tas nozīmē, ka Itālijas valstij un arī pašvaldībām vajadzēs investēt ne tikai ēku un infrastruktūras atjaunošanā, bet arī preventīvos risinājumos: drenāžas sistēmu modernizācijā, nogāžu nostiprināšanā un zemes izmantošanas plānu pārskatīšanā.
Izaicinājumi apdrošināšanai
Runīgs sicīlietis – Blufi tūristu namiņa īpašnieks – viesu reģistrāciju veic aptuveni 70 minūtes, veltot stāstu teju katram namiņa elementam. Kopumā senatnīgi iekārtotajā mājā ir arī visas viedās tehnoloģijas un sensori – tas ir ne tikai drošībai un resursu taupībai, bet arī apdrošināšanas nolūkiem. Uzņēmējs atgādina, ka vētra Harijs ienesa pārmaiņas arī apdrošināšanas jomā, jo parādīja, ka apdrošinātājiem un viņu klientiem jāsaskaras ar jaunu tendenci tieši klimata pārmaiņu rezultātā. Ko darīt ar apdrošināšanu par dabas stihijas laikā apturētiem lidojumiem, atceltiem ceļojumiem un masveidā bojātiem ceļotāju atpūtas kuģiem? Kā turpmāk apdrošināties pret zemes nogruvumiem un to, ka jūras viļņi izskalo promenādes? Tie ir jautājumi, uz kuriem atbildes vēl tiek meklētas.
Jau tad, kad tika novākti gruveši un iztīrītas applūdušās ražotnes, sākās diskusija par obligātajām katastrofu apdrošināšanas polisēm, kas nepieciešamas, lai pasargātu ekonomiku no klimata pārmaiņu un dabas stihiju radītajiem satricinājumiem.
Vienlaikus katoliskajā Itālijā norit diskusijas arī par daudzu XXI gadsimta cilvēku ieskatā novecojušo Dieva gribas jēdzienu.
Grib dzīvot uz salas
Uzreiz pēc vētras Harijs plosīšanās tie cilvēki, kuri vēlējās doties ceļojumā uz Sicīliju, sociālajos tīklos vaicāja vietējiem sicīliešiem un citiem ceļotājiem: kā tur īsti ir pēc vētras, vai var turp doties? Mana pieredze rāda, ka tagad, pavasarī, tūrisms šajā daudzveidīgajā Vidusjūras salā rit pilnā sparā. Cilvēki dodas pārgājienā uz vulkānu Etnu, brauc ar velosipēdiem, sauļojas Čefalu pludmalēs, piedalās vietējās pavārmākslas meistarklasēs, iepērkas veikalos un tirdziņos un bauda uzturēšanos Sicīlijā, kā nu katram gribas.
Ir pagājis katoļticīgajiem nozīmīgais karnevāla laiks, un pagātnē palikušas šāgada Lieldienas ar baznīcas statuju nešanu gājienā un reliģisko prieku par augšāmcelšanos. Āra baseinos un jūrā ūdens, tuvojoties vasarai, uzsilst. Katānijas un Palermo lidostas, kā arī Mesīnas un Pocallo ostas gatavojas tūristu pieplūdumam.
Pēdējos gados Sicīlijā arvien biežāk dzirdami tūristi, kuri runā ar amerikāņu akcentu. Amerikāņu interesi par Sicīliju zināmā mērā veicināja globālā mērogā populāras filmas (to vidū mafijas sāga Krusttēvs, kā arī tādas pasaulē plaši pazīstamas filmas kā Gepards, Komisārs Montalbano, Baltais lotoss un citas).
Tūristu iecienītā pilsētiņā Sperlingā, kur klinšainā kalnā iebūvēta pils, alas un mājas, aprunājos ar kādu amerikāņu pāri. Viņi apbraukā Sicīliju bez konkrēta maršruta, taču ar mērķi izpētīt salas gaisotni, jo plāno te pirkt nelielu māju, kurā uzturēties pēc aiziešanas pensijā. "Vai patīkamāka būtu dzīve kosmopolītiskajā Palermo vai elegantajā Taormīnas apkaimē?" vaicā rokerim līdzīgais amerikānis. Viennozīmīgas atbildes nav, jo katrai vietai ir sava pievilcība un savi trūkumi.
Esmu Sicīlijā bijusi vairākkārt, un ik reiz mani pārsteidz iepriekš vēl neredzētas ainavas un aizvien jauni fakti. Piemēram, šajā pavasarī brīnījos par Chiquita banānu plantācijām un sicīliešu valodas vārdiem, kas skan atšķirīgi nevien no itāļu valodas, bet arī atšķirīgi dažādās Sicīlijas apdzīvotajās vietās.
Vētras vārdam Harijs, ko vietējie izrunā ar maz sadzirdamu "H" skaņu, gan Sicīlijā tagad ir visai spīva pieskaņa. Šāgada janvāra vētra ir uzlikusi vēl augstāku latiņu sicīliešu izturībai.
Diena jau šāgada 3. februārī rakstīja, ka Sicīlijas Agrometeoroloģiskais dienests ir skaidrojis: vētra Harijs bija postošākā pēdējo gadu laikā un nevis maksimālā vēja ātruma, bet gan vētras ilguma un plašās ietekmes dēļ. Savukārt vietējie iedzīvotāji norādīja: lai arī vētra plosījās visā piekrastē, ēkas un infrastruktūra dažās pašvaldībās cieta vairāk, citās mazāk, un sicīliešu ieskatā tas norāda uz to, ka būvniecības kvalitāte atšķiras. Vecākās paaudzes sicīlieši atgādināja, ka senāk, piemēram, Katānijā mājas tika būvētas tā, lai būtu pasargātas no tiešas jūras viļņu ietekmes, bet tagad pieprasītāks kļuvis tieši skats no mājas uz jūru un apbūves atrašanās tuvu ūdens malai. Tas, protams, ikdienā ir gleznaini, un skats no ēkas tieši uz jūru ir kļuvis par turības simbolu gan vietējo iedzīvotāju mājām, gan tūristu mītnēm, tomēr dabas stihiju gadījumos tas var nest lielu postu.
Tagad, vasarai tuvojoties, var vien atgādināt, ka dzīvi Vidusjūras salā raksturo gan skaistums, gan risks.