"Piemēram, farmācijas nozare nevar vienā dienā nomainīt eksporta tirgu. Ir vajadzīgs pārejas periods, un tie ir gadi, saka Stūrmane.
Viņa arī uzsver, ka nozare arī dara visu iespējamo, īpaši te izceļams uzņēmuma Olpha piemērs. "Šī nozare neapšaubāmi ir tāds kā izņēmums no kopējā vēstījuma. Mēs arī valstiskā līmenī esam fiksējuši, ka nozare ir jāatbalsta, lai viņi spētu realizēt jaunu tirgu apgūšanu. Ja runājam, piemēram, par citu nozaru pienesumu šajā eksporta klāstā uz Krieviju vai Baltkrieviju, to aizliegšana nebūtu milzīgs finansiāls satricinājums, jo vairumā gadījumu ir runa par citu valstu preču reeksportu," saka The Red Jackets vadītāja.
Stūrmane arī atzīst, ka puse no visa eksporta uz Krieviju ir alkoholiskie dzērieni, Itālijas vīni, vermuti, Francijas konjaki, vēl viskiji un rumi un šo preču eksporta aizliegumi Latvijai pēc būtības nenestu zaudējumus.
"Zaudējumi būtu minimāli. Saprotams, ka šie uzņēmumi mēģinātu rast citus ceļus, jo sankciju šajā preču grupā Eiropas Savienībai nav. Mēs varam rīkoties proaktīvi. Var pat kaunināt un celt gaismā, bet dienas beigās uzņēmumiem jāspēj sadzīvot ar savu sirdsapziņu. Sirdsapziņu jau iemācīt nevar, pierādīt to var tikai darbos. Es uzskatu, ka Latvijai vajadzētu Eiropas Savienības līmenī būt kā paraugam un vienlaikus mēģināt pierādīt, ka ir jārīkojas vienoti, jo, rīkojoties tikai individuāli un liekot aizvien vairāk ierobežojumu tikai Latvijā, panāksim vien to, ka radīsies aizvien vairāk maģisku apkārtceļu," pauž asociācijas vadītāja.
Farmācija Latvijā ir produktīvākā apstrādes rūpniecības nozare un viena no nozarēm ar augstāko pievienoto vērtību uz vienu nodarbināto tautsaimniecībā, liecina portālā Makroekonomika.lv publicētie Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Puķes raksti par ķīmijas, farmācijas un plastmasas nozaru attīstību.
Farmācijas nozare kopā ar ķīmisko vielu, plastmasas un gumijas izstrādājumu ražošanu nozare rada aptuveni 10% no visas Latvijas apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības un 1,4% no kopējās tautsaimniecības pievienotās vērtības. Farmācijā pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto ir augstākā starp visām Latvijas apstrādes rūpniecības nozarēm.
Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas (LZR) apkopotā informācija liecina, ka vairāk nekā 90% Latvijā saražoto medikamentu tiek eksportēti, bet nozares pienesums ekonomikā sasniedz aptuveni 4 % no IKP. Latvijas zāļu ražotāji šobrīd Rietumu tirgiem aktīvi attīstīta ģenērisko medikamentu portfeļus, proti, zāles, kurām ir beidzies patents un kas izrāda konkurenci oriģinālpreperātiem.
Pašlaik Latvijas zāļu tirgū vietējie ražotāji veido tikai aptuveni 5%, kopumā 95% Latvijas pacientiem nepieciešamie medikamenti tiek importēti no ārvalstīm. LZR uzsver, ka tas principā nozīmē to, ka esam teju pilnībā atkarīgi no globālajiem zāļu tirgiem un piegādēm. Tāpēc LZR ieskatā ir ļoti svarīgi stiprināt vietējo zāļu ražošanas nozari, jo tā nodrošina gan darba vietas un augstas pievienotās vērtības produktu eksportu, gan arī veselīgāku konkurenci iekšējā tirgū un arī kritiski svarīgu zāļu drošības rezervi situācijās, kad globālās piegādes ķēdes tiek traucētas.