Atbilstoši Pasaules Bankas apkopotajai statistikai par visām pasaules valstīm 2024. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, Latvijā dzimstība samazinājās par 18,8%. Pēc dzimstības krituma starp 2022. un 2024. gadu Latvija ir trešā sliktākā valsts pasaulē.
Mūsu valsts informatīvajā telpā regulāri tiek atgādināts, ka ik gadu no 2022. gada, arī 2024. gadā un jau 2025. gadā, Latvija uzstāda jaunu rekordu ar viszemāko bērnu dzimstību uz 1000 iedzīvotājiem, pārspējot pat XX gadsimtā notikušo pasaules karu laikus.
Līdzīgas tendences visā Baltijā
2024. gadā Latvijā bija reģistrēti 12 887 jaundzimušie, bet 2025. gadā – 11 637. Jaundzimušo skaits Latvijā gada laikā samazinājās par 9,7%, rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. 2024. gadā Latvijā tika reģistrēti 6,9 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem.
Tā kā Latvijā samazinās arī kopējais iedzīvotāju skaits (2025. gada laikā tas kritās par 37 tūkstošiem), tad dzimstība uz 1000 iedzīvotājiem samazinās par mazāku lielumu nekā jaundzimušo skaits. Aprēķini liecina, ka 2025. gadā Latvijā tika reģistrēti 6,4 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem. Atbilstoši CSP datiem 2025. gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija reģistrēti 2756 jaundzimušie, bet 2026. gada pirmajā ceturksnī – 2757. Jaundzimušo skaits 2026. gada sākumā Latvijā visumā palika nemainīgs pret iepriekšējo gadu.
Atbilstoši Igaunijas statistikas biroja Statistics Estonia datiem 2024. gadā Igaunijā bija reģistrēti 9646 jaundzimušie, bet 2025. gadā – 9092. Jaundzimušo skaits gada laikā samazinājās par 5,7%. 2024. gadā Igaunijā tika reģistrēts 7,1 jaundzimušais uz 1000 iedzīvotājiem, Igaunijas iedzīvotāju skaits 2025. gada laikā samazinājās krietni mazāk nekā Latvijā – tikai par septiņiem tūkstošiem iedzīvotāju. Aprēķini rāda, ka 2025. gadā Igaunijā tika reģistrēti 6,7 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem un negatīvā virzība turpinās. 2026. gada pirmajos četros mēnešos Igaunijā piedzima par 3,1% mazāk bērnu nekā 2025. gada pirmajos četros mēnešos.
Lietuvā dzimušo bērnu skaits 2025. gadā samazinājās straujāk nekā Igaunijā, bet lēnāk nekā Latvijā. Atbilstoši Lietuvas Valsts datu aģentūras (internetvietne Osp.stat.gov.lt) datiem 2024. gadā Lietuvā bija reģistrēti 19 086 jaundzimušie, bet 2025. gadā – 17 478. Tātad jaundzimušo skaits gada laikā samazinājās par 8,4%. 2024. gadā Lietuvā tika reģistrēti 6,6 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem. Lietuvas iedzīvotāju skaits gada laikā samazinājās par 3,7 tūkstošiem. Sanāk, ka 2025. gadā Lietuvā tika reģistrēts 6,1 jaundzimušais uz 1000 iedzīvotājiem. Savukārt 2026. gada pirmajos trijos mēnešos Lietuvā piedzima par 5,2% mazāk bērnu nekā 2025. gada pirmajos trijos mēnešos.
Demogrāfiskie procesi visās trijās Baltijas valstīs norit līdzīgi. Latvija, Lietuva un Igaunija pēc dzimstības sarukuma ātruma apsteidz gan vidējos Eiropas Savienības (ES), gan arī vidējos pasaules rādītājus. Tomēr Baltijas valstīs nav viszemākā dzimstība, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm un ar kopējiem pasaules valstu datiem.
Viszemākā dzimstība pasaulē – Dienvidkorejā
Tālākajā apskatā ir iekļauti Pasaules Bankas dati par visām valstīm, izņemot 12 pundurvalstis (Tuvalu, Nauru, Palau, Sanmarīno, Monako, Lihtenšteinu un citas), kurās 2024. gadā iedzīvotāju skaits bija mazāks par 100 tūkstošiem.
2024. gadā zemākā dzimstība pasaulē bija Dienvidkorejā (4,7 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem). Var izteikt pieņēmumu, ka viens no iemesliem ir Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas saspringtās attiecības, kuru dēļ dienvidkorejieši gadu desmitiem dzīvo militāra konflikta risku ēnā. Riskantā situācija neveicina vēlmi radīt bērnus. Vienlaikus gan ir jānorāda, ka militāro risku ēnā dzīvojošās valstīs Tuvajos Austrumos un Āfrikā dzimstība ir salīdzinoši augsta.
Otrs vissliktākais dzimstības rādītājs pasaulē 2024. gadā bija kara plosītajā Ukrainā (5,5 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem). Trešajā vietā pasaulē bija Japāna (5,7 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem), tad sekoja Itālija (6,3 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem) un Spānija (6,5 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem). Lietuva (6,6 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem) bija sestajā vietā pasaulē. Tālāk sekoja Grieķija (6,6 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem) un Ķīna (6,8 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem), bet Latvija (6,9 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem) bija devītajā sliktākajā vietā pasaulē. Līdzīgi dati kā Latvijā ir Polijā (6,9 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem) un Baltkrievijā (7 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem). Igaunija (7,1 dzimušais uz 1000 iedzīvotājiem) bija 12. vietā pasaulē.
Vidēji ES dalībvalstīs 2024. gadā piedzima 7,9 bērni uz 1000 iedzīvotājiem, bet vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs – 9,7 bērni uz 1000 iedzīvotājiem.
Kā jau ir norādīts rakstā Rietumeiropas dzimstības līmeni uztur imigrantu jaundzimušie (Dienas Bizness, 2026. g. 3. februāris, 16.–25. lpp.), Latvijā vietējo iedzīvotāju, ja par vietējiem iedzīvotājiem uzskata visus, kuri ir dzimuši kādā no ES dalībvalstīm, dzimstība (8,4 jaundzimušie uz 1000 vietējiem iedzīvotājiem) ir augstāka par ES vidējo dzimstības līmeni. Vairākās ES tā dēvētajās vecajās dalībvalstīs par Latviju augstākus dzimstības rādītājus nodrošina jaundzimušie, kuri piedzimst no trešās pasaules valstīm ieceļojošo migrantu ģimenēs.
2024. gadā no 39 pasaules valstīm ar visaugstāko dzimstību 37 valstis atradās Āfrikā, bet tikai divas valstis – Jemena (34,4 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem) un Afganistāna (35 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem) – Āzijā.
Augstākā dzimstība pasaulē 2024. gadā bija Kongo DR (40,9 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem), Nigērā (41,4 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem), Somālijā (42,3 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem), Čadā (43,3 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem) un Centrālāfrikas Republikā (46,2 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem).
Āfrikas austrumu un dienvidu valstīs piedzima vidēji 32,6 bērni uz 1000 iedzīvotājiem, bet rietumu un centrālajās valstīs – vidēji 33,1 bērns uz 1000 iedzīvotājiem. Valstīs, kuras atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) klasifikācijai ir vismazāk attīstītās valstis, vidējā dzimstība bija 31 bērns uz 1000 iedzīvotājiem.
No Āfrikas valstīm viszemākā dzimstība 2024. gadā bija Maurīcijā (10,3 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem), Seišelu salās (11 dzimušo uz 1000 iedzīvotājiem) un Kaboverdē (12,2 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem). No Āzijas valstīm ļoti augsta dzimstība 2024. gadā bija arī Uzbekistānā (25,6 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem), Irākā (25,6 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem) un Pakistānā (27,4 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem).
Jāatzīmē, ka Gazas joslā, kur 2023. gada oktobrī sākās karadarbība, 2024. gadā vidējais jaundzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem bija 26,5 bērni (dati par Gazas joslu un Palestīnas Rietumkrastu). Tas bija pat augstāks rādītājs par nekā vidēji arābu valstīs (23,2 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem). Tātad Gazas joslā kara apstākļos ir fiksēta augstāka dzimstība par arābu valstu vidējo līmeni.
2024. gadā vidēji Dienvidāzijas valstīs piedzima 16,4 bērni uz 1000 iedzīvotājiem. Līdz ar jau minētajām – Dienvidkoreju, Japānu un Ķīnu – Āzijā zema dzimstība 2024. gadā bija Singapūrā (7,4 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem), Taizemē (8,1 dzimušais uz 1000 iedzīvotājiem) un Katarā (9,6 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem).
Vidējā dzimstība Latīņamerikā un Karību jūras reģiona valstīs bija 14 bērnu uz 1000 iedzīvotājiem. Visaugstākā dzimstība Dienvidamerikā un Karību jūras salās bija Paragvajā (19,7 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem), Gajānā (19,9 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem) un Bolīvijā (21 dzimušais uz 1000 iedzīvotājiem), bet viszemākā dzimstība – Kubā (8,6 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem), Čīlē (8,7 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem) un Urugvajā (9,8 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem).
No tām Eiropas valstīm, kas nav ES, līdz ar Ukrainu zema dzimstība 2024. gadā bija Baltkrievijā (7 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem), Bosnijā un Hercegovinā (7,7 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem), Krievijā (8,4 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem) un Šveicē (8,7 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem), bet salīdzinoši augsta dzimstība bija Islandē un Melnkalnē (abās –11,2 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem), kā arī Gruzijā (11,3 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem).
Dzimstības kritums daudzās valstīs
Atbilstoši Pasaules Bankas aprēķiniem no 2012. gada vidējā dzimstība pasaulē katru gadu samazinājās. 2012. gadā vidēji pasaulē piedzima 20,4 bērni uz 1000 iedzīvotājiem, bet 2024. gadā – 16,3 bērni. 2024. gadā kārtējo gadu tika fiksēta viszemākās dzimstības rekords vidēji visā pasaulē, kopš vispār tiek apkopoti šāda veida dati.
2024. gadā 161 pasaules valstī (no 194), to vidū arī Latvijā, bija viszemākā dzimstība kopš 1960. gada. Savukārt 21 valstī viszemākā novērotā dzimstība bija 2023. gadā. Horvātijā, Somijā, Islandē, Izraēlā, Luksemburgā, Maurīcijā, Melnkalnē, Nīderlandē, Serbijā un Singapūrā 2023. gadā sasniegtais dzimstības vēsturiskais minimums palika bez izmaiņām arī 2024. gadā.
Lielā mērā pasaules tendences ietekmē dzimstības samazināšanos pēc iedzīvotāju skaita lielākajās valstīs – Ķīnā un Indijā. 2012. gadā Ķīnā piedzima 14,6 bērni uz 1000 iedzīvotājiem, bet 2024. gadā – 6,8 bērni uz 1000 iedzīvotājiem, Indijā attiecīgi – 20,7 bērni 2012. gadā un 16 bērni uz 1000 iedzīvotājiem 2024. gadā.
No 2008. gada izteiktas dzimstības samazināšanās tendences ir vērojamas arī ES un ASV. 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, vidēji pasaulē dzimstība samazinājās par 0,37% – no 16,336 bērniem uz 1000 iedzīvotājiem 2023. gadā līdz 16,275 bērniem uz 1000 iedzīvotājiem 2024. gadā. Vidēji ES dzimstība šajā laikā samazinājās par 3,18%, bet OECD dalībvalstīs – par 1,6%. Vairāk nekā par 1% vidējā dzimstība samazinājās arī Āfrikas austrumu un dienvidu valstīs (kritums par 1,13%), Āfrikas rietumu un centrālajās valstīs (kritums par 1,08%), kā arī arābu valstīs (kritums par 1,17%), Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīs (kritums par 1,19%), pēc ANO klasifikācijas vismazāk attīstītajās valstīs (kritums par 1,08%) un Dienvidāzijā (kritums par 1,21%).
Pasaulē vislielākais dzimstības kritums 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, bija Seišelu salās (par 15,38%). Otrs lielākais dzimstības samazinājums pasaulē 2024. gadā bija Igaunijā (par 11,25%), tad sekoja Mongolija (par 11,05%) un Rumānija (par 10,71%). Savukārt Latvija (kritums par 10,39%) bija piektajā vietā pasaulē pēc dzimstības samazinājuma šajā laikā.
Ievērojams dzimstības samazinājums 2024. gadā bija vērojams arī Azerbaidžānā (par 9,91%), Ungārijā (par 9,89%), Šrilankā (par 9,82%) un Armēnijā (par 9,76%). Savukārt Lietuva ar 8,33% lielu dzimstības sarukumu 2024. gadā bija desmitajā vietā pasaulē.
Astoņās valstīs 2024. gadā dzimstība palielinājās vairāk nekā par vienu procentu: Kanādā (kāpums par 1,14%), Ekvatoriālajā Gvinejā (kāpums par 1,32%), Čadā (kāpums par 2,05%), Dienvidsudānā (kāpums par 2,21%), Norvēģijā (kāpums par 3,19%), Dienvidkorejā (kāpums par 4,44%), Sīrijā (kāpums par 4,77%) un Ķīnā (kāpums par 5,95%).
Aplūkojot dzimstības izmaiņas starp 2022. un 2024. gadu, ir vērojams būtisks dzimstības sarukums Eiropas valstīs. 2024. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, vidēji pasaulē dzimstība samazinājās par 1,7% – no 16,560 bērniem uz 1000 iedzīvotājiem 2022. gadā līdz 16,275 bērniem 2024. gadā. ES dzimstība samazinājās vairākas reizes straujāk nekā vidēji pasaulē – par 9,2% divu gadu laika, bet OECD dalībvalstīs – par 5,6%.
Vairāk nekā vidēji pasaulē starp 2022. un 2024. gadu dzimstība samazinājās Āfrikas austrumu un dienvidu valstīs (par 2,2%), Āfrikas rietumu un centrālajās valstīs (par 1,95%), pēc ANO klasifikācijas vismazāk attīstītajās valstīs (par 2%), Latīņamerikā un Karību jūras reģiona valstīs (par 2,7%) un Dienvidāzijā (par 2,4%).
Mazāk par pasaules vidējo rādītāju starp 2022. un 2024. gadu dzimstība vidēji samazinājās arābu valstīs (par 1,6%) un attīstītajās Austrumāzijas un Klusā okeāna valstīs (par 1,2%).
Vislielākais dzimstības samazinājums pasaulē starp 2022. un 2024. gadu bija Rumānijā (par 20,2%) un Čehijā (par 18,9%).
Kā jau minēts raksta sākumā, Latvija ar 18,8% lielu dzimstības samazinājumu starp 2022. un 2024. gadu bija trešajā vietā pasaulē. Šrilanka (kritums par 18,5%) bija ceturtajā vietā, Igaunija (kritums par 17,4%) – piektajā vietā, bet pasaules sešnieku noslēdza Azerbaidžāna (kritums par 17,4%). Pasaules sliktākajā desmitniekā vēl iekļuva Polija (kritums par 16,9%), Seišelu salas (kritums par 16%), Lietuva (kritums par 15,4%) un Mongolija (kritums par 13,3%), bet aiz desmitnieka bija citas Austrumeiropas valstis, to vidū Baltkrievija (kritums par 12,8%), Slovākija (kritums par 12,4%), Ungārija (kritums par 11,8%) un Ziemeļmaķedonija (kritums par 11,1%).
Krievijā – agresorvalstī, kas kopš 2022. gada īsteno pilna mēroga iebrukumu Ukrainā – dzimstība starp 2022. un 2024. gadu samazinājās par 5,6%. Savukārt Krievijas agresijas upurim Ukrainai dzimstība starp 2022. un 2024. gadu samazinājās pat mazāk – par 3,75%.
Jaunākie dati par Latviju
CSP 2026. gada 2. jūnijā publiskotie dati rāda, ka šāgada sākumā Latvijā dzīvoja 1,845 miljoni iedzīvotāju. No viņiem 62,8% bija vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Seniori, kuriem ir 65 un vairāk gadu, bija 22,4% no visiem iedzīvotājiem. Savukārt 14,8% iedzīvotāju bija jaunā paaudze – vecumā līdz 14 gadiem. Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 43,7 gadi.
Salīdzinot ar 2025. gada sākumu, mūsu valstī iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 0,83% jeb 15,5 tūkstošiem. Tas ir mazākais iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējo trīs gadu laikā, norāda CSP.
Mirstībai pārsniedzot dzimstību jeb negatīva dabiskā pieauguma ietekmē iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 0,76% jeb 14,2 tūkstošiem. Izbraukušo skaitam pārsniedzot iebraukušo skaitu jeb negatīvās migrācijas plūsmas dēļ samazinājums ir visai neliels – par 0,07% jeb 1,3 tūkstošiem.
Lielākais bērnu un pusaudžu (0–14 gadu) īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā un Zemgalē – 15,3%. Pārējos reģionos bērnu un pusaudžu īpatsvars ir robežās no 15% Vidzemē līdz 12,5% Latgalē. Valstspilsētās bērnu īpatsvars svārstās no 16,9% Jelgavā līdz 13,3% gan Daugavpilī, gan Jūrmalā.
Ir atrodami arī lieli kontrasti – Mārupes novadā 24,7% iedzīvotāju bija vecumā līdz 14 gadiem, bet Krāslavas novadā un Augšdaugavas novadā – attiecīgi tikai 9,5% un 10,7% iedzīvotāju bija vecumā līdz 14 gadiem.
Mūsu valstī 95% bērnu un pusaudžu, kuri ir vecumā līdz 17 gadiem, dzimuši Latvijā, 1,5% – Apvienotajā Karalistē, bet 1,4% – Ukrainā, uzsver CSP.