Latvijā šogad bieži dzirdami tūrisma nozares, it īpaši ēdināšanas biznesa, pārstāvju apgalvojumi, ka mūsu valstī ir par maz ārvalstu tūristu.
Retorika, ka "Latvijas valsts institūcijas ir vainīgas pie tā, ka viesnīcās un restorānos ir maz apmeklētāju, jo nepietiekami popularizē Latvijas tēlu", jau kļuvusi tik uzstājīga, ka mudina atgādināt – arī pašiem uzņēmējiem ir jārūpējas par to, lai viņu piedāvājums šķistu pievilcīgs gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ārvalstu tūristiem.
Tomēr nevar noliegt, ka jau vairāk nekā sešus gadus tūrisma industrija cieš no globāliem satricinājumiem. Vispirms bija kovida pandēmija, bet līdz ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā nāca ģeopolitiskā nestabilitāte. Turklāt šogad Latvijas austrumu daļā fiksētie brīdinājumi par apdraudējumu gaisa telpā pastiprina bažas par to, kāda būs šīs vasaras tūrisma sezona.
Tajā pašā laikā vairākās citās Eiropas valstīs tiek runāts par to, ka ārvalstu tūristu skaits jau iepriekš bijis pārāk liels un arī šogad varētu pārsniegt gan vietējo iedzīvotāju vēlmes, gan naktsmītņu, ēdināšanas vietu un apskates objektu spēju uzņemt viesus.
Diena un citi mediji jau vēstīja, ka par pārāk lielu tūristu skaitu raizējas, piemēram, Spānijas iedzīvotāji, it īpaši pasaulslavenajā mākslas pilsētā Barselonā un Maljorkas (Maļorkas) salas kūrortos.
Šāgada maijā Portugālē tika spriests par to, ka pārāk liela tūristu skaita jeb pārtūrisma pazīmes ir manāmas valsts galvaspilsētā Lisabonā, tās tuvumā esošajā, ar savu arhitektūru slavenajā Sintrā, kā arī valsts otrajā lielākajā pilsētā Porto (Portu). Savukārt daudzviet citur Portugālē, līdzīgi kā Latvijā, vietējo viesnīcu un restorānu pārstāvji vēlētos lielāku apmeklētāju skaitu.
Līdere ir Īrija
Nesen publiskotie Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat dati rāda, ka 2026. gada pirmajā ceturksnī tūristu mītnēs bija pavadīts 471,1 miljons nakšu. Tas ir par 3,4% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Janvārī tika reģistrēti 143,5 miljoni tūristu mītnēs pavadīto nakšu (kāpums par 3,2% salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri), februārī – 154,4 miljoni tūristu mītnēs pavadīto nakšu (kāpums par 3,4%) un martā – 173,2 miljoni tūristu mītnēs pavadīto nakšu (kāpums par 3,7%).
Te jāpaskaidro, ka Eurostat apkopo datus par 27 ES dalībvalstīm, kā arī Norvēģiju, Šveici un Lihtenšteinu. Statistikā tiek ietvertas naktis (angļu valodā – overnight stay), ko ceļotājs – konkrētās valsts iedzīvotājs vai ārvalstu viesis – pavada viesnīcā vai citā tūristu mītnē.
Eurostat, analizējot datus par konkrētām valstīm, norāda, ka šāgada pirmajā ceturksnī vislielākais tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaita kāpums bijis Īrijā (par 35,3%), otrajā vietā ierindojas Malta (11,1%), bet trešajā – Dānija (9,3%). Turpretī lielākais kritums bijis mūsu kaimiņvalstī Lietuvā (par 12,9%), tai seko Rumānija (kritums par 6,7%) un Luksemburga (kritums par 3,8%).
Jānorāda, ka šie dati attiecas uz visām tūristu mītnēs pavadītajām naktīm kopumā, respektīvi, gan uz ārvalstu tūristu, gan uz vietējo iedzīvotāju viesošanos.
2026. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2025. gada pirmo ceturksni, Eiropas valstīs, par kurām datus apkopojis Eurostat, ir palielinājies gan ārvalstu (par 5,5%), gan vietējo viesu pavadīto nakšu skaits (par 1,7%).
Šāgada pirmajos trijos mēnešos ārvalstu viesi veidoja aptuveni 46,6% no visas nakšņošanas statistikas. Lielākais ārvalstu tūristu nakšņošanas īpatsvars bija Maltā (93,3%) un Kiprā (85,6%), kā arī Luksemburgā (85,1%).
Te jāpaskaidro, ka gan Malta, gan Kipra ir ļoti iecienīti ārvalstu tūristu, it īpaši Apvienotās Karalistes iedzīvotāju, ceļojumu galamērķi. To nodrošina patīkamais, siltais Vidusjūras klimats, bagātīgais, kultūrvēsturiskais mantojums un attīstītā kūrortu infrastruktūra. Paralēli tam šo valstu nelielie mērogi nosaka to, ka vietējie iedzīvotāji bieži dodas vienas dienas, nevis vairāku dienu izbraucienos pa savu valsti, un līdz ar to nakšņošana tūristu mītnēs vietējiem maltiešiem vai kipriešiem nav nepieciešama. Nelieli mērogi ir arī Luksemburgā, kur turklāt ārvalstu viesu ierašanos sekmē daudzu ES institūciju atrašanās šajā valstī.
Salīdzinoši zems ārvalstu viesu nakšņošanas īpatsvars šāgada pirmajā ceturksnī bijis Vācijā (19,9%), Polijā (20,2%) un Rumānijā (22,4%).
Ņemot vērā lielos attālumus starp pilsētām gan Vācijā, gan Polijā, tur jau ierasti viesnīcās nakšņo daudzi vietējie iedzīvotāji, kuri dodas, piemēram, no Ķelnes uz Berlīni vai no Gdaņskas uz Varšavu. Turklāt Vācija tūrisma aspektā ir slavena ar to, ka šīs valsts iedzīvotāji, it īpaši vecākās paaudzes pārstāvji, ir aizrautīgi ceļotāji pa visu Eiropu – no Ziemeļvalstīm līdz Vidusjūras salām –, nevis ar to, ka Vāciju par brīvdienu ceļojumu galamērķi izvēlētos milzīgs skaits citu valstu iedzīvotāju.
Eurostat, salīdzinot nevis visu viesu, bet tieši ārvalstu ceļotāju tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaitu, ir secinājis, ka vislielākais ārvalstu viesu nakšņošanas pieaugums šāgada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, bijis Īrijā (par 42,3%), Lietuvā (par 24,1%) un Slovākijā (par 15,4%). Savukārt lielākais ārvalstu viesu skaita kritums ir reģistrēts Latvijā (par 7,5%), Bulgārijā (par 4,3%) un Beļģijā (par 4%).
Uzmanības vērti ir Lietuvas dati. Šāgada pirmajā ceturksnī kopumā viesnīcās un citās tūristu mītnēs ceļotāji pavadījuši mazāk nakšu nekā pērn pirmajā ceturksnī, taču ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis.
Ņemot vērā to, ka Lietuvu ietekmē ģeopolitiskā nestabilitāte – valsts robežojas ar Baltkrieviju austrumos un ar Krievijas sastāvā esošo Kēnigsbergas (Kaļiņingradas) apgabalu dienvidrietumos – , ārvalstu tūristu pavadīto nakšu kāpums liecina, ka par uzturēšanos Lietuvā ir stabila, noturīga interese. To, ka šāgada pirmajā ceturksnī savas valsts tūristu mītnēs mazāk nakšu pavadījuši paši Lietuvas iedzīvotāji, varētu skaidrot ar auksto ziemu, kas īpaši jūtama bija februārī.
Jāpiebilst, ka Igaunijā šāgada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, ir nedaudz audzis gan vietējo iedzīvotāju, gan ārvalstu ceļotāju tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits.
Viesojas kaimiņi
Šāgada pirmajā ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs nakšņoja 447,1 tūkstotis ārvalstu un vietējo viesu, kas tur pavadījuši kopumā 779,1 tūkstoti nakšu, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Dati tiek apkopoti, pamatojoties uz tūrisma nozares pārstāvju sniegto informāciju par tūristu mītņu darbību, skaidro CSP. "2026. gada pirmajā ceturksnī kopējā viesu skaita kritums vērojams visos ceturkšņa mēnešos – janvārī par 2,7%, februārī par 2,8% un martā par 3,3%," skaidro CSP.
2026. gada pirmajā ceturksnī no visiem tūristu mītnēs nakšņojušajiem viesiem 55,2% jeb 246,6 tūkstoši bija ārvalstu viesi. Tas ir par 7,2% mazāk nekā pērn pirmajā ceturksnī. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, samazinājās par 7,5% un bija 447,4 tūkstoši. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis. Pērn pirmajā ceturksnī tas arī bija 1,8 naktis, un būtiskas uzturēšanās ilguma izmaiņas nav vērojamas jau gadiem.
Šāgada pirmajā ceturksnī visvairāk ārvalstu viesu Latvijā bija no Lietuvas (42,2 tūkstoši), bet otrajā vietā ierindojās viesi no Igaunijas (28,7 tūkstoši).
Jāatgādina, ka pēc Igaunijas statistikas biroja datiem 2025. gadā Latvija bija otrs populārākais Igaunijas iedzīvotāju ceļojumu galamērķis pēc Somijas, un, iespējams, šogad būs tāpat.
Mūsu valstī šāgada pirmajā ceturksnī no Apvienotās Karalistes bija ieradušies 19,4 tūkstoši tūristu, no Vācijas – 16,3 tūkstoši, no Somijas – 14,5 tūkstoši, no Polijas – desmit tūkstoši, no Zviedrijas – 9,8 tūkstoši, no ASV – 9,1 tūkstotis, no Spānijas – 8,4 tūkstoši, bet no Norvēģijas – 7,9 tūkstoši tūristu.
Ievērojami lielākā daļa – 80,4% – ārvalstu tūristu bija izvēlējušies nakšņot tūristu mītnēs Rīgā. Jūrmalā uzturējās 5,5%, Mārupes novadā – 5,3%, bet Liepājā – 2,1% ārvalstu ceļotāju.
Šāgada pirmajā ceturksnī tūristu mītnēs nakšņoja 200,5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, un tas ir par 2,8% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Vietējo iedzīvotāju pavadīto nakšu skaits bija 331,7 tūkstoši, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Pašmāju ceļotāju vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,6 naktis (pagājušā gada pirmajā ceturksnī – arī 1,6 naktis, un šis rādītājs saglabājas gandrīz nemainīgs ilgtermiņā).
36,1% vietējo ceļotāju izvēlējās nakšņot tūristu mītnēs Rīgā. Sekoja Jūrmala, kur nakšņoja 13,5% vietējo viesu, Liepāja – 6,5%, Daugavpils – 4,3%, Cēsu novads – 4,1%, Siguldas novads – 3,2% un Valmieras novads – 2,9%, informē CSP.
Šāgada maijā, ņemot vērā dronu radīto spriedzi Latvijas austrumu daļā, Latgales Tūrisma asociācija Latgales Tūrisma asociācija ir aicinājusi atbalstīt šī reģiona tūrisma industriju.
"Ārvalstu tūristi un tūroperatori masveidā atsaka rezervācijas, jau šobrīd [25. maijā] atteikto rezervāciju skaits sasniedz 60%, tiek atcelti korporatīvie pasākumi un skolēnu ekskursijas, Latvijas iedzīvotāji izvēlas neapmeklēt Latgali, kā rezultātā viesnīcas, viesu mājas, kempingi, restorāni un tūrisma objekti piedzīvo dramatisku rezervāciju kritumu tieši pirms vasaras sezonas. Rezervāciju skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir samazinājies jau par 40%," 25. maijā publiskotajā vēstulē apgalvo Latgales Tūrisma asociācija.
"Šībrīža situācijā, kad uzņēmēji nevar pašu spēkiem novērst ģeopolitiskās situācijas radītās sekas, ir vitāli nepieciešama valdības iesaiste un atbalsta mehānismi," uzskata Latgales Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāja Jeļena Kijaško.
28. maijā Latgales Tūrisma asociācijas pārstāvji tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un pārrunāja iespējamos soļus tūrisma stiprināšanai.
"Pašreizējā drošības situācijas uztvere un ar to saistītā nenoteiktība ietekmē uzņēmējdarbību, tostarp tūrisma un viesmīlības nozari Latgalē. Tādēļ īpaši būtiska ir koordinēta un atbildīga publiskā sektora rīcība, kas nepastiprinātu sabiedrībā nepamatotas bažas vai nedrošības sajūtu," uzskata ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Pēdējā laikā ir izskanējuši daudzi aicinājumi šovasar apmeklēt tieši Latvijas austrumu novadus.
"Brauciet uz pierobežu. Atbrauciet uz Latgali. Uz Sēliju. Uz Klajumiem. Parunāsimies pie tējas krūzes, aiziesim līdz zirgiem, izbrauksim pajūgā vai vienkārši pasēdēsim pagalmā vakara saulē. Bez skaļuma. Bez panikas. Bez teatrālas, dramatiskas spriedzes," sociālajos tīklos ir aicinājusi zirgu sētas Klajumi saimniece Ilze Stabulniece, kura par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā tika atzīta par Gada cilvēku tūrismā 2025.
Jāatgādina, ka ziņas par iespējamu apdraudējumu gaisa telpā ir bijušas arī Vidzemē. Piemēram, šonedēļ, 3. jūnijā, tika vēstīts, ka fiksēts iespējams apdraudējums gaisa telpā Alūksnes novadā.
Lai būtu interesanti
Brīdinājumi par iespējamo apdraudējumu gaisa telpā šopavasar izskanējuši arī Igaunijā.
Diena maijā gan pārliecinājās, ka spriedze mūsu ziemeļu kaimiņvalstī nav jūtama. Kopumā mierīga atmosfēra valdīja gan Peipusa piekrastes mazpilsētās un ciemos, gan trešajā lielākajā Igaunijas pilsētā Narvā, kas atrodas tieši pie Igaunijas– Krievijas robežas, gan arī citur.
Tomēr vietējie iedzīvotāji neslēpj, ka ir tādi cilvēki, kuri nevēlas uzturēties austrumu pierobežā. Piemēram, Narvas iedzīvotāji stāsta, ka joprojām pustukšs esot ekskluzīvs daudzdzīvokļu nams – jaunais projekts, kas nesen uzbūvēts pakalnā Narvas upes krastā tieši pie Igaunijas–Krievijas robežas. Turklāt arī kopumā iedzīvotāju skaitam Igaunijas ziemeļaustrumu metropolē Narvā ir tendence mazināties. Kopš XXI gadsimta sākuma tas ir no gandrīz 70 tūkstošiem sarucis līdz nedaudz vairāk par 50 tūkstošiem, un šo iedzīvotāju skaita kritumu ir veicinājuši dažādi faktori, tostarp ģeopolitiskā nestabilitāte, kas, dzīvojot tieši pie ES austrumu robežas, ar skatu uz Krieviju burtiskā nozīmē, ir izjūtama visai spēcīgi.
Par Narvas šāgada tūrisma sezonu šīs nozares pārstāvji ir noskaņoti diezgan optimistiski. Tiek pat pieļauts, ka būtu nepieciešams paplašināt viesnīcu piedāvājumu, jo tūristu var būt vairāk nekā vietu naktsmītnēs.
Pilsētas viesnīcas var uzņemt ap 350 ceļotāju, un aptuveni pusi no viņiem var izmitināt divas vadošās viesnīcas – Narva un Inger. Citas tūristu mītnes ir mazākas.
Viesnīcas Narva vadītājs Vladimirs Arets Igaunijas sabiedriskajam medijam ERR maijā ir sacījis, ka prognozes šai tūrisma sezonai ir piesardzīgi optimistiskas. Liela daļa viesnīcas Narva viesu ir individuāli ceļojoši Igaunijas iedzīvotāji, taču aizvien biežāk ierodoties arī tūristu grupas no dažādām Eiropas valstīm.
"Mēs redzam, ka aug viesu skaits no Somijas un Skandināvijas valstīm, kā arī no Centrāleiropas valstīm. Ārvalstu tūristi arvien vairāk novērtē Narvas atrašanās vietas unikalitāti, vēsturisko mantojumu un kultūras piedāvājumu. Mūsu pilsētā ir, ko apskatīt, piemēram, Narvas cietoksnis un kādreizējās Krenholmas manufaktūras komplekss," skaidro V. Arets un arī norāda, ka Narvā trūkst nevis tūristu, bet gan četrzvaigžņu līmeņa naktsmītņu, kas it īpaši nepieciešamas tad, ja pilsētā notiek plaša mēroga pasākumi.
Viesnīca Inger maijā ir uzņēmusi ne tikai Igaunijas iedzīvotājus un viesus no Latvijas, bet arī ceļotājus no Āzijas valstīm, piemēram, no Singapūras un Japānas.
Viesnīcas Inger vadītājs Vladimirs Izotovs medijam ERR ir paudis, ka Narvai būtu vajadzīgs vēl kāds tūrisma objekts, kas viesus varētu piesaistīt visu gadu, līdzīgi kā AHHAA centrs Tartu.
Viesnīcu pārstāvji uzskata, ka šajā tūrisma sezonā Narvas tūristu mītņu noslogojumu veicinās vērienīgi kultūras, izklaides un sporta pasākumi, jo tie pilsētā sapulcina lielu apmeklētāju skaitu. Piemēram, šajā nedēļā – no 5. līdz 7. jūnijam – notiek Narvas dienas.
Arī Diena Narvā secināja, ka tur tiek domāts par to, ko tūristiem piedāvāt, nevis tiek akcentēts tas, ka uz turieni jābrauc tikai tāpēc, ka to vajag tūrisma biznesa pārstāvjiem. Piemēram, 9. maijā Narvā plaši tika svinēta Eiropas diena, kura laikā Rātslaukumā notika koncerts, tika dalīti informatīvi materiāli par ES un ES karodziņi, kā arī noritēja dažādi citi pasākumi.
Jāatgādina, ka Lietuvas galvaspilsēta Viļņa, kurā arī ir bijuši brīdinājumi par apdraudējumu gaisa telpā, 29.– 31. maijā rīkoja ikgadējo Rozā zupas festivālu (starptautiskais nosaukums – Vilnius Pink Soup Fest 2026). Kā liecina Viļņas pilsētas attīstības aģentūras Go Vilnius dati, festivāls šogad piesaistīja 176,6 tūkstošus apmeklētāju.
Tas ir kārtējais apliecinājums tam, ka tūrisma veicināšanas pamatā ir uzmanību piesaistošs piedāvājums.