Pirms Tuvo Austrumu militārā konflikta saasināšanās, kas sākās šāgada 28. februārī, globālā ekonomika pieņēmās spēkā. Izaicinošā ģeopolitiskā vide un ASV tarifu nenoteiktība ietekmēja izaugsmi, taču rūkošā inflācija un stabilais investīciju cikls saistībā ar ieguldījumiem mākslīgā intelekta tehnoloģijās balstīja pasaules ekonomiku.
Arī Eiropas Savienības (ES) ekonomika nostiprinājās, un inflācijas spiediens turpināja samazināties. Vāja konkurētspēja radīja bažas par nākotnes perspektīvām, un valsts finansēm bija jāpievērš uzmanība, taču arī ekonomika bija noturīga, tostarp darba tirgus bija stabils. Karadarbība Tuvajos Austrumos šāgada pavasarī būtiski mainīja šo ainu, radot vienu no nozīmīgākajiem globālās energoapgādes traucējumiem pēdējā laikā, kas turklāt nāca vien četrus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī.
Lai gan energoresursu cenas ir strauji cēlušās, naftas un īpaši gāzes cenas joprojām ir zem 2021.–2022. gadā sasniegtajiem maksimuma līmeņiem. Turklāt ES ir ievērojami samazinājusi savu atkarību no fosilā kurināmā, gan paplašinot atjaunīgas enerģijas pielietojumu, gan optimizējot energoresursu patēriņu rūpniecībā un mājsaimniecību segmentā. Līdz ar to uz Tuvo Austrumu krīzes fona ES ekonomika ir iegājusi nobriedušākā un stabilākā uzņēmējdarbības cikla fāzē, nekā tas bija ap 2022. gadu, kad pēcpandēmijas atlabšana bija veicinājusi gan inflāciju, gan nestabilitāti darba tirgū.
Eiropas Komisija prognozē, ka ES iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums pēc 1,5% izaugsmes 2025. gadā šogad palēnināsies līdz 1,1% (un būs par 0,3 procentpunktiem mazāks nekā 2025. gada rudens prognozē), kamēr inflācija gaidāma līdz 3,1% (par vienu procentpunktu lielāka, salīdzinot ar 2025. gada rudens prognozi).
Noteiks konflikts
Eiropas Komisija ir sagatavojusi arī negatīvāku scenāriju, jo, Tuvo Austrumu konfliktam turpinoties, naftas un gāzes cenas varētu būt augstas ilgāk, nekā prognozēts bāzes scenārijā. Energoresursu cenas kopš militārā konflikta sākuma Tuvajos Austrumos ir bijušas ļoti svārstīgas, atspoguļojot mainīgās prognozes par tā ilgumu un ar to saistīto energoapgādes traucējumu apmēru. Apjomīgi, noturīgi traucējumi ne tikai ietekmētu naftas un gāzes tirgu, bet arī vājinātu globālo izaugsmi un apgrūtinātu tirdzniecību.
Kopumā šajā negatīvākajā scenārijā ES IKP pieaugums salīdzinājumā ar bāzes scenāriju ir gandrīz uz pusi mazāks, savukārt inflācija tiek prognozēta ievērojami augstāka, it īpaši 2027. gadā. ES IKP pieaugums samazinātos vēl par 0,4 procentpunktiem šogad (līdz 0,7% salīdzinājumā ar 1,1%) un 0,7 procentpunktiem 2027. gadā. Tā kā izejvielu cenu maksimums sagaidāms šāgada beigās, būtiskāka inflācija iespējama 2027. gadā. Šogad inflācija būtu tikai par 0,3 procentpunktiem augstāka nekā bāzes scenārijā (3,3% pret 3%), bet 2027. gadā starpība palielinātos līdz aptuveni 1,1 procentpunktam (3,5% pret 2,4%).
Te jānorāda, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārā politika palīdz ierobežot inflācijas pieaugumu, bet papildus kavē IKP izaugsmi.
Sagaidāms, ka, reaģējot uz augstāku inflāciju, ECB un lielākā daļa ES dalībvalstu centrālo banku pastiprinās savu monetārās politikas nostāju vai vismaz aizkavēs iepriekš paredzēto atvieglojumu ieviešanu. Ilgtermiņa procentu likmes ir pieaugušas, un jaunākā banku kreditēšanas aptauja norāda uz stingrākiem kredītstandartiem šāgada pirmajā ceturksnī, it īpaši uzņēmumiem. Tajā pašā laikā ES dalībvalstīs ir samazinājies kredītu pieprasījums gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju segmentā. Paredzams, ka investīcijas iekārtās tiks skartas smagāk, savukārt būvniecība tuvākajā laikā izrādīsies noturīgāka.
ECB jau gadu likmes ir saglabājusi nemainīgas, bet šāgada aprīlī ECB apsprieda potenciālu palielinājumu, jo strauji augušās energoresursu izmaksas ievērojami palielināja inflāciju, pārsniedzot izvirzīto mērķi – 2%. Daudzi politikas veidotāji ir norādījuši uz nepieciešamību rīkoties, vēsta ziņu aģentūra Reuters.
ECB valdes locekle Izabela Šnābele, kura varētu būt pašreizējās ECB prezidentes Kristīnes Lagardas potenciālā pēctece, uzskata, ka pat tad, ja karadarbība Tuvajos Austrumos drīzumā beigtos, jau ir nodarīts liels kaitējums enerģētikas infrastruktūrai un globālajām piegādes ķēdēm. Viņas ieskatā būtu nepieciešama monetārās politikas reakcija. Nākamā ECB sanāksme par procentu likmēm paredzēta jūnija vidū.
Augs straujāk
Šogad vislielākā IKP izaugsme ES prognozēta Maltai (3,7%), Polijai (3,5%) un Lietuvai (3%). Abās pārējās Baltijas valstīs izaugsme būs pieticīgāka, attiecīgi – 1,6% Igaunijā un 1,4% Latvijā.
Polijas spēcīgo ekonomisko izaugsmi šogad veicinās noturīgs privātais patēriņš un augsts ES fondu ieguldījumu līmenis. Bet nākamgad Polijas ekonomikas izaugsme mazināsies, jo investīcijas un patēriņš palēnināsies.
Arī Lietuvas ekonomika turpinās augt. Mūsu dienvidu kaimiņvalsts ekonomikas izaugsmi veicina privātais patēriņš, ko virza algu palielināšanās un izmaiņas pensiju otrā līmeņa sistēmā. Ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos šogad Lietuvā gan tiek prognozēts investīciju pieaugums.
Jāatgādina, ka Lietuvas pensiju sistēmas reforma atceļ automātisku pievienošanos pensiju otrajam līmenim, piedāvā divu gadu «izņemšanas logu», kā arī pieļauj vienreizēju (25% no uzkrātās naudas un tikai paša dalībnieka iemaksas, neieskaitot valsts piemaksas) izņemšanu.
Izbeidzot automātisko pievienošanos pensiju sistēmas otrajam līmenim, Lietuva būtiski ierobežo arī jaunu dalībnieku pievienošanos. Šāgada aprīļa sākumā daļa Lietuvas iedzīvotāju piekļuva pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem, un jau 10.–12. aprīlī tirgotāji reģistrēja ievērojamu pircēju aktivitātes pieaugumu un Ziemassvētku iepirkšanās cienīgus pārdošanas apjomus. Vienlaikus novērota paaugstināta interese par pensiju trešo līmeni un dažādiem uzkrājumu instrumentiem, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT. Lietuvas centrālā banka aprīlī norādīja, ka ekonomikas izaugsmi šogad papildus virzīs pensiju otrā līmeņa reformas izraisīts patēriņš, bet vienlaikus tas cels inflāciju.
Pensiju otrā līmeņa līdzekļus visbiežāk izņem lauku apvidos dzīvojošie Lietuvas iedzīvotāji, kā arī iedzīvotāji ar vidējo vai profesionālo izglītību un zemākiem vai vidējiem ienākumiem, liecina Lietuvas sabiedriskā medija LRT pasūtītā aptauja, kas notika aprīļa beigās un maija sākumā. Respondenti visbiežāk izņemtos līdzekļus izmanto lieliem pirkumiem (29%) un parādu atmaksai (22%), retāk – ieguldījumiem vai ceļojumiem.
Līdzīgi kā Eiropas ekonomika kopumā, arī Igaunijas ekonomika pirms Tuvo Austrumu konflikta izcelšanās uzņēma apgriezienus. Tagad privātā patēriņa pieauguma perspektīvas ir niecīgākas, bet ģeopolitiskās bažas ietekmē privātos ieguldījumus un eksportu.
Pērn Latvijas ekonomika atgriezās pie izaugsmes (2,1%), algu pieaugumam stimulējot privāto patēriņu. Paredzams, ka arī augstāku energoresursu cenu laikā privātais patēriņš turpinās pieaugt šajā un nākamajā gadā. Arī algu pieaugums saglabāsies stabils, un tas var vairot mājsaimniecību uzkrājumus. Pagājušajā gadā vērā ņemami auga investīcijas. To virzītājspēks bija privātie ieguldījumi, ES fondu pieplūdums un lielāki izdevumi aizsardzībai. Paredzams, ka investīcijas augs arī turpmāk, bet kopumā Tuvo Austrumu konflikta ietekmē IKP pieauguma temps šogad palēnināsies un atkal kļūs nedaudz ātrāks nākamgad.
Meklē stimulus
Samērā neliela ekonomikas izaugsme šogad gaidāma Rumānijā (0,1%), Itālijā (0,5%) un Vācijā (0,6%). Savukārt Īrijā šogad prognozēts IKP sarukums par 1,2% pēc visai iespaidīga un netipiska pieauguma pērn par 12,3%. Tik iespaidīgu ekonomikas izaugsmi veicināja galvenokārt spēcīgs farmācijas produktu eksports, kas, visticamāk, ir saistīts ar savlaikus piegādātajiem sūtījumiem, gaidot ASV lēmumu par muitas tarifiem, un ir saistīts arī ar pieprasījumu pēc svara zaudēšanas produktiem, kas tiek ražoti Īrijā. Līdz ar to šogad Īrijas IKP samazināsies, tādējādi atspoguļojot farmācijas eksporta priekšpiegādes bāzes efektu 2025. gadā, bet pēc tam stabilizēsies un atkal pieaugs 2027. gadā.
Pēc divu gadu lejupslīdes un vājas izaugsmes 0,2% apmērā pērn tiek prognozēts Vācijas ekonomiskās aktivitātes pieaugums par 0,6% šogad. Energoresursu cenu satricinājums ir palielinājis izmaksas un cenas, ierobežojot iedzīvotāju ienākumus un uzņēmumu rentabilitāti un tādējādi palēninot pieprasījumu. Tomēr paredzams, ka valsts izdevumu pieaugums, lai gan iesācies lēni, sekmēs vispārējo izaugsmi.
Vācijas 500 miljardu eiro vērtais Infrastruktūras un klimata fonds jau balsta ekonomikas izaugsmi, taču projektu īstenošanas tempiem vajadzētu palielināties. Pagājušajā gadā bija paredzēts, ka Infrastruktūras un klimata fonds ieguldīs 37,2 miljardus eiro, bet tā vietā tika ieguldīti tikai 24 miljardi eiro. Infrastruktūras un klimata fonds ir paredzēts infrastruktūras un klimatneitralitātes projektu finansēšanai 12 gadu periodā, un tā ir svarīga valdības centienu daļa ar mērķi novērst nepietiekamos ieguldījumus Eiropas lielākajā ekonomikā, vēsta Reuters.
Jāatzīmē, ka Vācijas uzņēmēju noskaņojums maijā negaidīti uzlabojās, taču ekonomisti brīdina, ka Eiropas lielākās ekonomikas perspektīvas joprojām ir nestabilas, lai gan atsevišķi dati apstiprina šāgada pirmā ceturkšņa IKP izaugsmi 0,3% apmērā. To palīdzēja panākt eksporta pieaugums.