Lai gan situācija Latvijas uzņēmējdarbības vidē bieži tiek raksturota kā sarežģīta, tomēr uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits nepieaug, pat tieši pretēji – samazinās.
Mūsu valstī veiktā maksātnespējas statistikas izpēte, ko īsteno SIA Lursoft IT, un datu apkopošana, ko nodrošina valsts struktūra – Maksātnespējas kontroles dienests –, rāda, ka maksātnespējas gadījumu skaits 2025. gadā ir samērā neliels.
Tādu pašu tendenci rāda arī jaunākais globālās risku pārvaldības kompānijas Coface pētījums par maksātnespējas gadījumiem Centrāleiropas un Austrumeiropas (CAE) valstīs, kuru vidū, pēc Coface koncepcijas, ietilpst arī Latvija.
Pētījumā, kura starptautiskais nosaukums angļu valodā ir CEE Insolvency Study 2026, izmantoti CAE valstu oficiālie dati par uzņēmumu maksātnespējas procesiem, kas ietver gan bankrota, gan restrukturizācijas gadījumus. 2025. gada dati tika apkopoti 2026. gada februāra sākumā.
Kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstīs
Latvijā 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās par 7,4% – no 430 gadījumiem 2024. gadā līdz 398 gadījumiem 2025. gadā. Lietuvā maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās pat par 13%. Turpretī Igaunijā bija vērojama atšķirīga tendence – tur maksātnespējas gadījumu skaits pieauga par 1,1%, rāda Coface ekspertu veiktais pētījums.
Visās trijās Baltijas valstīs pērn straujākais maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums reģistrēts izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, atklāj Coface pētījums. Šī tendence norāda uz to, ka izmitināšanas un ēdināšanas nozarē ne visi uzņēmumi spēj pielāgoties reālajai situācijai, ko veido gan iedzīvotāju finansiālā piesardzība, gan asā konkurence nozares iekšienē, it īpaši ēdināšanā, gan arī augošās darbaspēka izmaksas.
Latvijā pēdējā laikā rodas iespaids, ka daļa ēdināšanas nozarē strādājošo uzņēmēju gaida, ka valsts līmenī tiks veiktas tādas izmaiņas normatīvajā regulējumā, kādas viņi pieprasa, un tad viņu bizness piedzīvos izaugsmi. Taču, ja kādā restorānā ilgtermiņā ir maz apmeklētāju un līdz ar to niecīgs apgrozījums, normatīvā regulējuma izmaiņas nepalīdzēs, it īpaši tad, ja restorāns atrodas neizdevīgā vietā, kur nav gājēju plūsmas un nav ērti piekļuve autobraucējiem, vai arī tad, ja cenas ir augstas, bet ēdienu kvalitāte un serviss – zem vidējā līmeņa. Ir arī tādas ēdināšanas vietas, par kuru servisa zemo līmeni klīst runas: «Tur gan neej un citiem arī neiesaki!», un saprotams, ka tad, ja reputācija nav laba, normatīvā regulējuma izmaiņas apmeklētājus nenodrošinās.
Vienlaikus Dienas novērojumi un daudzu cilvēku stāstītais apliecina, ka ir restorāni, bistro un kafejnīcas, kur ir grūti atrast brīvu galdiņu un viss ir kārtībā gan ar servisu, gan ēdieniem, gan cenu atbilstību kvalitātei.
Coface pētījums arī rāda, ka 2025. gada vērienīgākās maksātnespējas lietas Baltijas valstīs ir saistītas ar dažādām nozarēm.
Latvijā pērn vērienīgākā maksātnespējas lieta bijusi avionozarē un attiecas uz lidsabiedrību SmartLynx Airlines.
Šis gadījums «spilgti raksturo riskus kapitālietilpīgās un pret ārējās ekonomiskās vides svārstībām īpaši jutīgās nozarēs», uzskata Coface eksperti.
Jāatgādina, ka SmartLynx Airlines specializējās lidmašīnu iznomāšanā, pasažieru čarterlidojumos un kravas pārvadājumos. Kompānijas Lursoft IT apkopotie dati rāda, ka 2024. gadā Smartlynx Airlines nodarbināja vairāk nekā 400 darbinieku.
2025. gada 24. novembrī SmartLynx Airlines paziņoja par saimnieciskās darbības pārtraukšanu un skaidroja, ka «lēmums pieņemts, izvērtējot uzņēmuma finansiālo stāvokli un ilgtermiņa darbības perspektīvas». Nedaudz vēlāk – 2025. gada 17. decembrī – aviokompānija SmartLynx Airlines tika pasludināta par maksātnespējīgu.
Aģentūra LETA pērn decembrī vēstīja, ka SmartLynx Airlines ir saistības pret vairāk nekā 700 kreditoriem kopumā aptuveni 238 miljonu eiro apmērā, no kuriem lielākā daļa – 170 miljoni eiro – ir saistības pret iepriekšējo īpašnieku Avia Solutions Group.
Lietuvā pērn vērienīgākā maksātnespējas lieta attiecas uz mazumtirdzniecības uzņēmumu grupu Topo grupė, kas darbojās sadzīves tehnikas, elektronikas un informācijas tehnoloģiju tirdzniecībā. Igaunijā vērienīgākā 2025. gada maksātnespējas lieta saistīta ar uzņēmumu Opteris OÜ, kas darbojās cietā kurināmā vairumtirdzniecībā.
Šogad Baltijas valstīs uzņēmējiem jārēķinās ar tādiem faktoriem kā «energoresursu cenu svārstības, samērā vājš pieprasījums vairākos eksporta tirgos, kā arī maksājumu kavējumu pieaugums partnervalstīs. Šādos apstākļos īpaši svarīga ir savlaicīga finanšu plūsmas plānošana, izmaksu kontrole un sadarbības partneru maksātspējas izvērtēšana», tendences raksturo Coface Baltijas virziena Kredītrisku departamenta vadītājs Mindaugs Vaļskis.
Piemēram, Vācijā, kas ir viens no Latvijas svarīgākajiem eksporta tirgiem, «2025. gadā maksātnespējīgo uzņēmumu skaits pieauga par 10% salīdzinājumā ar 2024. gadu un sasniedza 24 064 gadījumus. Tas ir augstākais līmenis kopš 2014. gada. 2023. un 2024. gadā Vācijā uzņēmumu bankrota un restrukturizācijas gadījumu skaits pieauga par 22% ik gadu. Vācijas rūpniecību ietekmē augstās energoresursu cenas, vājais pieprasījums un rentabilitātes kritums, kas palielina kavētu maksājumu gadījumu skaitu un līdz ar to arī maksātnespējas risku,» sacīts Coface sagatavotajā situācijas izvērtējumā.
«Uzņēmumiem ir svarīgi saprast, ka par oficiāliem bankrotiem gan Latvijā, gan ārvalstu tirgos kļūst zināms vēlāk, nekā sākas maksājumu kavējumi. Kavēti norēķini rada papildu spriedzi apgrozāmo līdzekļu pārvaldībā un ir skaidrs signāls tam, ka nepieciešama aktīvāka kredītrisku vadība. Rūpīga biznesa partneru finansiālā stāvokļa izvērtēšana, konsekventa maksājumu uzraudzība un kredītlimitu pārskatīšana palīdz izvairīties no riskiem un arī drosmīgāk izmantot izaugsmes iespējas,» skaidro M. Vaļskis.
Polijas divu ātrumu ekonomika
Vērtējot datus par visām CAE valstīm kopumā, secināts, ka uzņēmumu maksātnespējas procesu skaits 2025. gadā pieauga, bet ļoti nedaudz – no 46 043 līdz 46 161 gadījumam jeb par 0,26%, informē Coface.
Straujākais maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums (par 17,8%) pērn, salīdzinot ar 2024. gadu, reģistrēts Polijā.
«Polijas ekonomika aug, taču pieaug arī uzņēmumu bankrota un restrukturizācijas gadījumu skaits. Tas liecina par tā dēvēto divu ātrumu ekonomiku. Iekšzemes kopprodukts palielinās, taču šī pozitīvā tendence neatspoguļojas uzņēmumu finansiālajā situācijā. Polijas uzņēmumiem jārēķinās ar augošām izmaksām, Āzijas valstu radīto konkurenci un pieprasījuma kritumu eksporta tirgos,» skaidrots Coface sagatavotajā situācijas apskatā.
Būtisks maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, fiksēts arī Slovēnijā (par 12,9%), Serbijā (par 9,6%), Čehijā (par 8,7%) un Rumānijā (par 3,8%).
Savukārt lielākais maksātnespējas procesu skaita samazinājums, pēc Coface datiem, bijis Horvātijā (par 18,6%), Slovākijā (par 14,5%), divās jau iepriekš minētajās Baltijas valstīs – Lietuvā (par 13%) un Latvijā (par 7,4%) –, kā arī Ungārijā (par 6,6%) un Bulgārijā (par 6,2%).
Šie dati ļauj secināt, ka «makroekonomiskie rādītāji, piemēram, iekšzemes kopprodukta pieaugums vai inflācijas samazināšanās, vairs neietekmē maksātnespējas gadījumu dinamiku tik tiešā veidā kā senāk. Arvien nozīmīgāki kļūst nacionālie faktori, piemēram, parādu restrukturizācijas prakse, fiskālā politika un uzņēmumu finansēšanas nosacījumi,» aicina ņemt vērā M. Vaļskis.
Prognoze šim gadam
2026. gadā Coface eksperti kopumā CAE reģionā prognozē maksātnespējas gadījumu skaita pieaugumu. Tiek norādīts, ka galvenais riska faktors ir jauns energoresursu cenu šoks, kas var palielināt uzņēmumu izmaksas un samazināt patērētāju pirktspēju.
«Ir jau diezgan skaidri redzams, ka energoresursu cenu izmaiņas nav īstermiņa parādība,» uzsver M. Vaļskis un norāda – lai gan Eiropas Savienības fondu izmantošana var dot finansiālu pienesumu uzņēmumiem, maz ticams, ka tas kompensēs augošās izmaksas un finanšu riskus.
Gan Latvijas, gan citu CAE valstu uzņēmumiem «nāksies darboties vidē, kurā vienlaikus redzamas stabilizācijas un jaunu risku pazīmes. Tas prasa gan piesardzību, gan arī stratēģisku elastību,» uzsver M. Vaļskis.
Coface eksperti arī uzskata, ka, vērtējot nozaru griezumā, lieli riski ir «ražošanas, būvniecības un transporta nozarēs, kas ir īpaši jutīgas pret finansēšanas izmaksām, energoresursu cenām un ārējā pieprasījuma svārstībām. Būvniecība joprojām izjūt augsto procentu likmju un dārgo materiālu ietekmi, savukārt transporta uzņēmumi cieš no kravu plūsmas samazināšanās un pieaugošām darbības izmaksām».
Tiek arī uzsvērts, ka problēmas šogad ir iespējamas arī ēdināšanas un izmitināšanas nozarē, jo iedzīvotāju tēriņi pieaug lēnāk, nekā gaidīts, bet darbaspēka un energoresursu izmaksām ir tendence kāpt.
Vidējais vecums – deviņi gadi
Latvijā datus gan par juridisko personu, gan par fizisko personu maksātnespējas procesiem jau daudzus gadus analizē uzņēmums Lursoft IT.
«Neskatoties uz energoresursu cenu pieaugumu, augsto inflāciju un ģeopolitisko nenoteiktību, Latvijā maksātnespējas procesu skaitam ir tendence samazināties, turklāt gan juridisko, gan fizisko personu maksātnespēju segmentā. 2025. gadā maksātnespējas procesu skaits sarucis līdz 836 (par 19,15% mazāk nekā 2024. gadā), un no tiem trešā daļa pasludināta juridiskām personām. Vienlaikus ierosināto tiesiskās aizsardzības un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu skaita dinamika liecina par uzņēmumu centieniem meklēt risinājumus finanšu grūtību pārvarēšanai vēl pirms nonākšanas maksātnespējas stadijā,» skaidrots SIA Lursoft IT publiskotajā pārskatā par 2025. gadu.
Tiem uzņēmumiem, kuriem 2025. gadā tika pasludināta maksātnespēja, 2023. gadā kopējā apgrozījuma summa bija 491,58 miljoni eiro, bet 2024. gadā – l75,27 miljoni eiro, norāda Lursoft IT.
Vairākums – 77,58% – no visiem uzņēmumiem, kuriem pagājušajā gadā pasludināta maksātnespēja, strādājuši ar zaudējumiem, taču bijuši arī tādi uzņēmumi, kuri neilgi pirms maksātnespējas ir guvuši pat vairākus tūkstošus eiro lielu peļņu, izpētījuši Lursoft IT eksperti.
Tie uzņēmumi, kuriem pērn pasludināta maksātnespēja, 2024. gadā kopā nodarbināja vairāk nekā trīs tūkstošus darbinieku, turklāt sešiem uzņēmumiem darbinieku skaits pārsniedza simts cilvēku.
Pagājušajā gadā maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums bija deviņi gadi, bet bijuši arī ļoti ilggadīgi biznesa vides dalībnieki, piemēram, trīs uzņēmumi, kuri bija dibināti jau 1991. gadā, rāda Lursoft IT veiktā izpēte.
Izmaksā naudu darbiniekiem
To, ka 2025. gadā samazinājies gan juridisko, gan fizisko personu maksātnespējas procesu skaits, uzsver arī Maksātnespējas kontroles dienests (MKD).
Pēc MKD datiem, 2025. gadā ierosinātas 345 juridisko personu maksātnespējas lietas, kas ir par 6% mazāk nekā 2024. gadā. MKD apkopotie dati arī rāda, ka pērn pasludināta 269 juridisko personu maksātnespēja, kas ir par 5% mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Tiek uzsvērts, ka samazinās arī fizisko personu maksātnespējas gadījumu skaits. 2025. gadā pasludināta 562 fizisko personu maksātnespēja, kas ir par 23% mazāk nekā 2024. gadā. «Fizisko personu maksātnespējas procesu skaita lejupslīde vērojama jau kopš 2021. gada. Tendence, visticamāk, saistāma ar valstī noteiktās minimālās mēnešalgas pieaugumu, kā rezultātā palielinājusies fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa (divu minimālo mēnešalgu apmērā). Tas veicina atbildīgāku finanšu plānošanu un rūpīgāku izvērtējumu pirms procesa uzsākšanas,» skaidro MKD.
Vidējais maksātnespējas procesa ilgums pēc jaunākajiem datiem ir 2,04 gadi. Katra konkrētā procesa ilgumu ietekmē tiesvedības, kriminālprocesi, parādu piedziņas gaita un citi ar konkrēto lietu saistītie apstākļi, uzsver MKD.
2025. gadā MKD no Darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja 1 852 976 eiro kopumā 70 maksātnespējīgo uzņēmumu 875 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa bija 2 118 eiro.
Kopumā 2025. gadā tika pieņemti 922 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu.
No Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem MKD apmierina darbinieku prasījumus saistībā ar darba samaksu, atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un par cita veida apmaksātu prombūtni, atlaišanas pabalstu saistībā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos, kā arī kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.
2026. gada pirmajā ceturksnī MKD no Darbinieku prasījumu garantiju fonda ir piešķīris 367 217 eiro 19 maksātnespējīgo uzņēmumu 198 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa bija 1 855 eiro.
Lielākās summas piešķirtas SIA SmartLynx Airlines 94 darbinieku prasījumu apmierināšanai 215 367 eiro apmērā, SIA Āzijas virtuve 25 darbinieku prasījumu apmierināšanai 44 711 eiro apmērā un AS Baltika Latvija 22 darbinieku prasījumu apmierināšanai 34 570 eiro apmērā.
Sākoties 2026. gadam Latvijā bija 2156 aktīvi maksātnespējas procesi, no kuriem 872 bija juridisko personu, bet 1292 – fizisko personu maksātnespējas procesi, informē MKD.
Izmaiņas
Lielākais maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums Centrāleiropā un Austrumeiropā 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu:
- Polijā – par 17,8%
- Slovēnijā – par 12,9%
- Serbijā – par 9,6%
- Čehijā – par 8,7%
- Rumānijā – par 3,8%
Lielākais maksātnespējas procesu skaita samazinājums:
- Horvātijā – par 18,6%
- Slovākijā – par 14,5%
- Lietuvā – par 13%
- Latvijā – par 7,4%
- Ungārijā – par 6,6%
- Bulgārijā – par 6,2%
Avots: kompānija Coface