Latvijas īpatsvars no visas pasaules kopējā fiksētas pamatnes ostu celtņu eksporta 2024. gadā bija 0,5%, liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center (ITC) apkopotā statistika. Bet Latvijas īpatsvars ar riepām aprīkotu mobilo celtņu eksportā bija 0,7%. (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.)
Fiksētas pamatnes celtņi (KN kods 842630) ir fiksēti vai daļēji fiksēti celtņi ar strēli (horizontālu sviru), kas uzstādīta uz portāla vai pjedestāla (vertikālas kolonnas vai pamatnes). Tās ir stacionāras vai ierobežotas mobilitātes celšanas iekārtas, kas nav mobilie celtņi uz riteņiem vai sliedēm. Ierobežota mobilitāte nozīmē, ka ar celtni var rotēt 360 grādu leņķī ap pamatni, bet tas nepārvietojas horizontāli, kā to spēj mobilie celtņi. Tos izmanto vietās, kurās ir nepieciešama smaga kravu bieža un atkārtota pārvietošana – ostās un piestātnēs, konteineru termināļos. Tos izmanto, lai kravu no transporta līdzekļa pārvietotu uz piestātnēm, kuģu iekraušanai vai izkraušanai, īpaši dzelzceļa vagonu iekraušanai un izkraušanai, kā celtņus uz platformām jūrā, kuģu būvētavās, dokos u. c. Tie tiek plaši izmantoti būvniecībā, enerģētikā, rūpniecībā, tostarp metalurģijā, un citu smagu ražojumu vai iekārtu pārvietošanā.
Izplatītākie fiksētas pamatnes celtņi ir portāla strēles celtņi, pjedestāla strēles celtņi, ostas celtņi un kuģu būvētavu portālceltņi.
2024. gadā pasaules lielākā fiksētas pamatnes ostu celtņu eksportētāja bija Ķīna, kura eksportēja celtņus par 191 miljonu eiro. Ķīnas daļa pasaules tirgū 2024. gadā bija 43%. Otrajā vietā ar 41 miljonu eiro (9,3% no kopējā pasaules eksporta) bija Vācija, bet trešajā vietā ar 35 miljoniem eiro (7,9% no kopējā pasaules eksporta) – ASV.
Latvija ar 2,27 miljonus eiro lielu fiksēto ostu celtņu eksportu (0,5% no kopējā pasaules eksporta) 2024. gadā bija 20. vietā pasaulē. Savukārt gan Lietuvas (0,2 miljoni eiro), gan Igaunijas (0,1 miljons eiro) fiksēto ostu celtņu eksports 2024. gadā bija nenozīmīgs.
2024. gadā pēc ienākumiem no fiksēto ostu celtņu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 1,22 eiro bija otrajā vietā pasaulē. Pirmajā vietā bija Luksemburga (6,6 eiro uz iedzīvotāju), trešajā vietā – Somija (1,05 eiro uz iedzīvotāju). Ar 8 eirocentu lielu eksportu uz vienu iedzīvotāju 24. vietā pasaulē bija Igaunija, bet 7 eirocentu lielu eksportu uz vienu iedzīvotāju 25. vietā pasaulē bija Lietuva.
Mobilo celtņu eksports
Nozīmīgas pozīcijas Latvijai ir, eksportējot mobilos celtņus, kas aprīkoti ar riepām (KN kods 842641). Šis ir viens no populārākajiem un plaši izmantotajiem celtņu veidiem pasaulē, jo tie ir ļoti ātri pārvietojami starp objektiem. Tos plaši izmanto būvniecībā – māju, bet jo īpaši tiltu un ceļu būvē, rūpniecisko iekārtu montāžā, smagu darbagaldu pārvietošanai un uzstādīšanai, konteineru un smago kravu pārkraušanai ostās, īpaši mazākās ostās, utt. Mobilie celtņi tiek izmantoti vēja ģeneratoru, elektroenerģijas pārvades līniju un transformatoru montāžai, kā arī visdažādākajos avārijas un glābšanas darbos enerģētikā un transportā. Ja mobilie celtņi tiek aprīkoti ar teleskopisko strēli, tad tie kravu var pārvietot daudz lielākā augstumā.
2024. gadā Latvija eksportēja mobilos celtņus, kas aprīkoti ar riepām, par 1,7 miljoniem eiro, un tas veidoja 0,68% no pasaules kopējā eksporta apjoma šajā preču grupā. 2024. gadā pēc ienākumiem no celtņu, kas aprīkoti ar riepām, eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 0,94 eiro bija 21. vietā pasaulē. Pirmajā trijniekā bija Slovēnija (13,95 eiro uz iedzīvotāju), Beļģija (10,15 eiro uz iedzīvotāju) un Zviedrija (10 eiro uz iedzīvotāju). Ar 3,6 eiro lielu eksportu uz vienu iedzīvotāju Igaunija bija 9. vietā pasaulē, bet ar 10 eirocentu lielu eksportu uz vienu iedzīvotāju Lietuva bija 45. vietā pasaulē.
Ievērojami mazāks ir Latvijas īpatsvars (0,047% no pasaules kopējā eksporta), eksportējot celtņus, kas paredzēti uzstādīšanai uz autotransporta līdzekļiem (HS 842691). Šī produkta grupā viena no pasaules lielākajām eksportētājām ir Igaunija. Pēc autotransportam domāto celtņu eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā Igaunija ar 26,4 eiro uz vienu iedzīvotāju bija otrajā vietā pasaulē. Pirmajā vietā bija Austrija (58,8 eiro uz vienu iedzīvotāju). Latvija ar 0,6 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 21. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 0,62 eiro – 20. vietā pasaulē.
Ievērojamus eksporta ienākumus Latvijai dod arī celtņu (un citu transportēšanas iekārtu) daļu un celtņu bloku, kā arī celtņu aprīkojuma eksports.
Satvērējiekārtu eksports
Augstas globālās pozīcijas Latvijai ir celtņu satvērējiekārtu un kausu eksportā. Šajā preču grupā (KN kods 843141) ietilpst satvērēji (metāllūžņu vai baļķu kraušanai), celtņu un ekskavatoru kausi, celtņu satvērējiekārtas virszemes celtņiem un mobilajiem pacelšanas portāliem, aprīkojums transportieriem, ekskavatoriem, iekrāvējiem, celtņiem, buldozeriem, sniega tīrītājiem un greideriem, kurā ietilpst lāpstas un kausi ar maināmiem stiprinājumiem.
2024. gadā Latvija eksportēja celtņu satvērējus un kausus par 8,9 miljoniem eiro. Tas veidoja 0,37% no pasaules kopējā eksporta apjoma šajā preču grupā.
2024. gadā pēc ienākumiem no celtņu satvērējiekārtu un kausu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 4,8 eiro bija 10. vietā pasaulē. Pirmajā trijniekā bija Nīderlande (7,9 eiro uz vienu iedzīvotāju), Austrija (7,48 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Ungārija (7,06 eiro uz vienu iedzīvotāju). Ar 5,4 eiro lielu eksportu uz vienu iedzīvotāju Igaunija 2024. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet Lietuva ar 1,22 eiro lielu eksportu – 26. vietā pasaulē.
Maināmo celtņu daļu eksports
Lai gan eksporta ienākumi no maināmo celtņu daļu eksporta 2024. gadā bija lielāki nekā ienākumi no celtņu satvērēju un kausu eksporta, Latvijas tirgus daļa šajā preču grupā ir ievērojami mazāka, jo maināmo celtņa daļu eksporta apjoms 2024. gadā bija desmitkārt lielāks par kopējo celtņu satvērēju un kausu eksportu.
Maināmo celtņu daļu preču grupā ietilpst dažādas celtņu, iekrāvēju, buldozeru un ekskavatoru nomaināmās daļas (KN kods 843149), kas nav kausi un satvērēji, buldozeru lāpstas vai urbšanas iekārtas, jo tās ir nodalītas citās preču grupās.
Maināmo celtņu daļu preču grupā ietilpst celtņu konstrukcijas un drošības detaļas, celtņu eju aizsargmargas, spirālveida kāpnes piekļuvei celtņa operatora kabīnēm, vilcējstieņi, kas nodrošina līdzsvaru starp celtņa torni un pretsvaru, hidrauliskās un stiprinājuma detaļas, nomaināmie kausu gali un tamlīdzīga produkcija. 2024. gadā Latvija eksportēja celtņu nomaināmās daļas par 9,2 miljoniem eiro jeb 0,033% no pasaules kopējā eksporta apjoma šajā preču grupā. 2024. gadā pēc ienākumiem no celtņu nomaināmo daļu eksporta Latvija ar 4,98 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 35. vietā pasaulē.
Latvijas divi lielākie uzņēmumi, kas specializējas pacelšanas iekārtu ražošanā, ir AS RIKON un LSEZ SIA Caljan. Latvijā Caljan ir vadošais teleskopisko konveijeru un automatizētas brīvi krautu kravu apstrādes risinājumu ražotājs, savukārt RIKON ir Latvijas nozīmīgākais ostu celtņu ražotājs.
Atbilstoši žurnāla Dienas Bizness veidotajam Latvijas lielāko uzņēmumu 2024. gada TOP 500+ AS RIKON ar 14,26 miljonus eiro lielu apgrozījumu bija 845. vietā Latvijā. Uzņēmums nodarbināja 94 darbiniekus un 2024. gadā nodokļos valsts kopbudžetā iemaksāja vairāk nekā 384 tūkstošus eiro. 2024. gadā RIKON bija 28. vietā starp Latvijas lielākajiem mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumiem.
Latvija spēj ostu celtņus izmantot, ne tikai lai ar to palīdzību kuģos iekrautu eksportējamās kravas, bet ir kļuvusi par globāli pamanāmu ostu celtņu un to aprīkojuma eksportētāju.
LATVIJAS EKSPORTA IZCILĪBAS ir rakstu sērija, kurā tiek identificēti, aprakstīti un popularizēti Latvijas eksporta produkti, kas izceļas ar unikālām īpašībām, augstu kvalitāti vai īpašu tirgus pieprasījumu, piemēram, bioloģiskā pārtika, specifiska lauksaimnieciskā produkcija, inovatīva kokrūpniecības produkcija, dizaina preces vai tehnoloģiskie risinājumi. Tiek arī popularizēta uzņēmumu vēlme un spējas attīstīt un pielāgot nišas produktus eksporta vajadzībām, koncentrējoties uz tirgiem ārpus tradicionālajiem galamērķiem.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par LATVIJAS EKSPORTA IZCILĪBAS rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.