Situācija mūsu valsts apstrādes rūpniecībā ir viduvēja. To, vai šovasar situācija pavērsīsies izaugsmes virzienā vai, tieši pretēji, krituma virzienā, noteiks galvenokārt tendences eksporta tirgos.
Izaugsme iespējama tad, ja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un citur pasaulē augs pieprasījums pēc Latvijas precēm, un tad, ja mazināsies ģeopolitiskā nenoteiktība, ko pēdējo mēnešu laikā ir pastiprinājusi karadarbība Tuvajos Austrumos. Savukārt tad, ja ģeopolitiskā nenoteiktība vēl vairāk pastiprināsies, militārais konflikts Tuvajos Austrumos saasināsies un būtiski augs energoresursu cenas, ietekme uz ražošanas procesiem un uz saražotās produkcijas eksportu var būt negatīva.
Neliels pesimisms
Šāgada maijā apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmēju noskaņojumu raksturojošais konfidences rādītājs bija mīnus 4,3. Tas liecina par nelielu pesimismu. Salīdzinot ar aprīli, šis rādītājs bija noslīdējis lejup par 0,7 procentpunktiem, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Diena jau iepriekš rakstīja – ja konfidences rādītājs ir pozitīvs, tas liecina par nozarē valdošu optimismu, bet, ja negatīvs, tad par pesimismu.
Kopumā pēdējā laikā apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmēju noskaņojums nedaudz pasliktinās, tomēr saglabājas stabils, uzsver CSP.
No 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm maijā, salīdzinot ar aprīli, 11 apakšnozarēs bija vērojams konfidences rādītāja pieaugums, bet 12 – samazinājums. Optimisms audzis, piemēram, pārtikas produktu ražošanā, koksnes, koka, korķa izstrādājumu, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā, tiek skaidrots CSP sagatavotajā informācijā.
Aprīlī uzņēmēju noskaņojumu raksturojošais konfidences rādītājs apstrādes rūpniecībā bija mīnus 3,6. Salīdzinot ar martu, tas bija nedaudz – par 0,6 procentpunktiem – noslīdējis lejup.
No 23 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm 12 apakšnozarēs aprīlī, salīdzinot ar martu, bija vērojams konfidences rādītāja pieaugums, desmit – samazinājums, bet vienā apakšnozarē noskaņojums nebija mainījies.
Šāgada ceturtajā mēnesī, salīdzinot ar šī paša gada trešo mēnesi, pārtikas produktu ražošanā, koksnes, koka, korķa izstrādājumu, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā bija nedaudz palielinājies pesimisms.
Lai gan Latvijas rūpniecībā vērojams pesimisms, tomēr mūsu valstī rūpnieku noskaņojums ir pozitīvāks nekā abās pārējās Baltijas valstīs un vidēji eirozonā, norāda bankas Citadele ekonomists Kārlis Purgailis.
Finanšu ministrija gan mudina ņemt vērā, ka jaunākie Eiropas Komisijas apkopotie, konfidenci raksturojošie dati liecina par noskaņojuma pasliktināšanos ES un arī Latvijas rūpniecībā.
"Šāgada maijā konfidences indekss mūsu valstī ir pazeminājies jau trešo mēnesi pēc kārtas un ir zemākais kopš pērnā gada augusta. Tomēr konfidences līmenis joprojām ir ievērojami augstāks, nekā tas bija 2022.– 2024. gadā. Arī kopumā ES rūpniecības uzņēmumu konfidence maijā ir nedaudz zemāka nekā aprīlī un zemākā kopš pērnā gada decembra," tiek skaidrots Finanšu ministrijas sagatavotajā pārskatā.
"Jāņem vērā, ka S&P Global eirozonas apstrādes rūpniecības nozares veselības indekss maijā ir nedaudz sarucis, salīdzinot ar aprīli, kad tas uzrādīja augstāko vērtību pēdējo četru gadu laikā. Nedaudz sācis stagnēt pieprasījums, turklāt kāpjošais inflācijas spiediens palielina ražošanas izmaksas," aktuālās tendences ieskicē Finanšu ministrija.
"Tā dēvētajos ekonomikas sentimenta rādītājos optimismu nomaina piesardzība. Latvijā ekonomikas sentimenta rādītājs martā bija 100,8, aprīlī tas samazinājās līdz 98, bet maijā – līdz 97,4. Tas liecina par uzņēmēju un arī patērētāju piesardzību. ES kopumā šis rādītājs aprīlī nokritās līdz 93,4 (martā tas bija 96,3). Savukārt maijā ir vērojams neliels kāpums līdz 93,7 punktiem. Var secināt, ka, lai gan maijā ekonomikas sentimenta datos krituma nav, tomēr kopējais noskaņojums ir piesardzīgs," aicina ņemt vērā Finanšu ministrijas eksperti.
To, ka apstrādes rūpniecībā valdošo noskaņojumu var raksturot kā "viegli piesardzīgu", uzsver arī Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.
ES statistikas biroja Eurostat dati ļauj secināt, ka "ražošanas apjomu palielināšanu visbiežāk kavē nepietiekams pieprasījums. To norāda 38% aptaujāto uzņēmēju. Jāatgādina, ka 2024. gada beigās nepietiekamu pieprasījumu akcentēja vairāk nekā 50% aptaujāto uzņēmēju. Patlaban nepilna trešdaļa apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmēju vispār neredz nekādus šķēršļus sava biznesa izaugsmei. Pasūtījumu līmenis ir samērā augsts, ja vērtē vēsturiskā salīdzinājumā. Jaudu noslodze ir sasniegusi pēdējo vairāk nekā trīs gadu augstāko līmeni (nepilni 76%). Kopumā apstrādes rūpniecība uzrāda labu sniegumu. Turklāt pastāv priekšnoteikumi tam, lai, neskatoties uz ārējiem izaicinājumiem, tuvākajos mēnešos izaugsme turpinātos," uzskata A. Buceniece.
Audzis apgrozījums
Jaunākie CSP publiskotie dati par apstrādes rūpniecības apgrozījumu attiecas uz 2026. gada aprīli. Šāgada aprīlī, salīdzinot ar aprīli pērn, apstrādes rūpniecības apgrozījums ir audzis par 9,5%. Apgrozījums vietējā tirgū ir palielinājies par 9,3%, bet eksportā – par 9,5% (eirozonā kāpums bijis 8,7%, bet ārpus eirozonas – par 10,3%).
Šāgada ceturtajā mēnesī, salīdzinot ar šī paša gada trešo mēnesi, apstrādes rūpniecības apgrozījums ir palielinājās par 4,2%. Vietējā tirgū apgrozījums ir pieaudzis par 3,4%, bet eksportā – par 4,6% (eirozonā kāpums bijis 8,4%, bet ārpus eirozonas – par 1,1%), vēsta CSP.
Ekonomikas ministrijas eksperti, komentējot statistikas datus, vērš uzmanību uz to, ka pieaudzis apstrādes rūpniecības apgrozījums gan vietējā tirgū, gan eksportā, un norāda, ka "būtiski palielinājusies kokapstrādes produkcijas, datoru, elektronisko un optisko iekārtu, gatavo metālizstrādājumu, kā arī nemetālisko minerālu izstrādājumu realizācija".
A. Buceniece uzskata, ka "apstrādes rūpniecībā aprīlī bijis samērā spēcīgs sniegums". Kopumā aprīļa dati rāda "samērā spēcīgu izaugsmi gada griezumā, taču izaugsmes struktūra liecina par nevienmērīgu attīstību, proti, pieaugumu lielā mērā virza eksportējošie segmenti, bet citās nozarēs saglabājas lejupejoša tendence. Rūpniecības atkopšanās turpinās, tomēr pagaidām tā nav vienmērīga visās nozarēs. Kopējais izaugsmes temps ir jūtīgs pret ārējo pieprasījumu un sezonālajām svārstībām," savus secinājumus izklāsta K. Purgailis.
Finanšu ministrija vērš uzmanību uz to, ka aprīlī izaugsme vērojama lielākajā daļā no apstrādes rūpniecības apakšnozarēm.
"Nozīmīgu devumu kopējai izaugsmei nodrošināja metālizstrādājumu ražošanas kāpums par 17,1%, kā arī datoru un elektronikas ražošanas pieaugums par 22,3%. Minētajās jomās izaugsme jau ilgstoši ir stabila, tās pieaug ik mēnesi kopš pērnā gada augusta un auga pat šāgada sākumā, kad kopējā apstrādes rūpniecības izaugsme uz brīdi apstājās. Pieaugums turpinās arī kokrūpniecībā (par 1,6%) un pārtikas produktu ražošanā (par 3,5%). Savukārt būtisks kritums (par 28,8%) fiksēts dzērienu ražošanā, kur apjomi samazinās jau kopš pērnā gada jūlija," atsaucoties uz statistikas datiem, skaidro Finanšu ministrija un arī informē, ka šāgada pirmajos četros mēnešos apstrādes rūpniecībā fiksēts kāpums par 2,7%.
Kopumā šogad apstrādes rūpniecībā izaugsme varētu būt 1,5–2,5%, prognozē Finanšu ministrijas eksperti.
Jauna ražotne
Pārtikas ražošanas jomā nesen ir ienākusi Baltijas kompānijas Vilvi Group jaunā piena pārstrādes ražotne, kas atrodas Bauskā un tika oficiāli atklāta šāgada 29. maijā.
Ražotne atrodas Vilvi Group uzņēmuma Baltic Dairy Board teritorijā. Ražotnes izveidošanā ir ieguldīti vairāk nekā 60 miljoni eiro.
Piedaloties ražotnes atklāšanā, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsvēra, ka jaunā ražotne stiprina Latvijas pārtikas rūpniecības konkurētspēju, eksporta kapacitāti un reģionālo attīstību. Tāpat tika uzsvērta projekta nozīme reģionālās nodarbinātības stiprināšanā, jo jaunā ražotne ir radījusi vairāk nekā simts darba vietu.
Kompānijas Vilvi Group ģenerāldirektors Ģintars Bertašs informējis, ka ražotne, strādājot ar pilnu jaudu, ģenerēs aptuveni 100–120 miljonus eiro ieņēmumu gadā un ka produkcija tiks eksportēta uz vairāk nekā 40 valstīm. Pirmā produkcijas partija tika nosūtīta uz Itāliju.
"Šīs ražotnes atklāšana iezīmē jaunu starptautiskās attīstības posmu Vilvi Group vēsturē. Mēs esam izveidojuši ilgtspējīgu ražošanas ķēdi starp struktūrvienībām Lietuvā un Latvijā," uzsver G. Bertašs.
Jaunā ražotne Bauskā orientējas pamatā uz siera ražošanu. "Ražotne integrējas Vilvi Group uzņēmumu ražošanas sistēmā un ļauj izmantot katru piena lāsīti. Sūkalas, kas paliek pēc siera ražošanas, nonāk Vilvi Group piederošajā kaltē Tauraģē, kur tiek ražoti sausie piena produkti, savukārt tauki tiek tālāk pārstrādāti Marijampolės pieno konservai ražotnē, kur no tiem tiek ražots sviests," skaidro Vilvi Group ģenerāldirektors.
Jaunās Vilvi Group ražotnes izveidošana ir "spēcīgs apliecinājums tam, ka, pateicoties labvēlīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim un ekonomiskajam potenciālam, Bauska un tās apkārtne ir ļoti pievilcīga lielajam biznesam," paudis Bauskas novada mērs Aivars Mačeks.
Ar Lietuvu saistītajā kompānijā Vilvi Group ietilpst uzņēmumi Vilkyškių pieninė, Modest, Kelmės pieninė, Kelmės pienas, Pieno logistika, Baltic Dairy Board un Marijampolės pieno konservai.
Kopumā Vilvi Group uzņēmumi eksportē produkciju uz vairāk nekā 80 valstīm.
Tendences eksportā
Jaunākā statistika par Latvijas preču eksportu rāda kāpumu. Šāgada aprīlī Latvija eksportēja preces 1,94 miljardu eiro vērtībā, un tas ir par 13,9% vairāk nekā aprīlī pērn.
Šāgada ceturtajā mēnesī Latvijas svarīgākie eksporta tirgi bija Lietuva (tur nonāca 16,7% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11%), Vācija (6,4%) un Zviedrija (5,2%). Minētās četras valstis ir svarīgākie mūsu valsts eksporta tirgi jau ilgtermiņā.
"Aprīlī Latvijas preču eksporta kāpumu lielā mērā noteica eksporta apjomu pieaugums uz citām ES dalībvalstīm. Lai gan ES tirgū ir vērojama pakāpeniska pieprasījuma atgūšanās, tomēr saglabājas arī riski, kas ir saistīti ar militāro konfliktu Tuvajos Austrumos, tā izraisītajām energoresursu cenu svārstībām un piegādes ķēžu traucējumiem, kā arī ar starptautiskās tirdzniecības saspīlējumiem. Tādējādi eksporta izaugsmes turpmākā dinamika būs atkarīga no Tuvo Austrumu konflikta norises un attiecīgi – no konflikta ietekmes uz globālajām tirdzniecības plūsmām un energoresursu cenām," skaidro Ekonomikas ministrijas eksperti.
Latvijas eksporta apjomi uz citām ES dalībvalstīm šāgada aprīlī, vērtējot gada griezumā, pieauga par 9,4%. "Kāpumu veicināja eksporta pieaugums uz Igauniju (svarīgākās eksporta preču grupas ir minerālie produkti un koksne), Lietuvu (transportlīdzekļi un plastmasas ražojumi), Vāciju (koksne un farmācijas produkti), Slovākiju (minerālie produkti) un Poliju (arī minerālie produkti). Tāpat jūtami – par 31% – auga Latvijas eksports uz valstīm ārpus ES un NVS. To ietekmēja straujš dažādu naftas produktu eksporta pieaugums uz Keniju, Ekvadoru, Mozambiku, Malaiziju, ASV un Argentīnu, kā arī koksnes eksporta pieaugums uz Apvienoto Karalisti," informē Ekonomikas ministrija.
Kopumā šāgada četros mēnešos Latvijas preču eksports ir pieaudzis par 2,2%. CSP apkopotie dati rāda, ka eksports uz ASV 2026. gada aprīlī, salīdzinot ar 2025. gada aprīli, pieauga par 56,9% un tā vērtība sasniedza 59,3 miljonus eiro. Pieaugumu galvenokārt ietekmēja minerālproduktu eksporta kāpums.
2026. gada aprīlī, salīdzinot ar 2025. gada aprīli, eksports uz Ukrainu samazinājās par 21,1% un bija 27,9 miljoni eiro. Samazinājumu izraisīja galvenokārt optisko ierīču un aparatūras eksporta kritums, vēsta CSP.
"Pasaules Tirdzniecības organizācijas jaunākās prognozes liecina, ka globālās preču tirdzniecības izaugsme kopumā 2026. gadā būs tikai 1,9%, kas ir būtiski mazāk, nekā iepriekš prognozēts. Ietekmējošie faktori ir ASV un citu valstu savstarpējie muitas tarifi, pieaugošā nenoteiktība tirdzniecības politikā, energoresursu cenu svārstības un piegādes ķēžu traucējumi Tuvajos Austrumos, kā arī relatīvi vājais pieprasījums ES tirgos, kur nonāk vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas eksporta apjomu. Šie faktori ierobežo Latvijas eksporta izaugsmes perspektīvas," pārskatā par ārējo tirdzniecību norāda Finanšu ministrija.
Vairāku ekspertu ieskatā, šīs vasaras mēnešos būtiska ietekme uz Latvijas un arī daudzu citu valstu ārējo tirdzniecību būs tam, kā attīstīsies situācija Tuvajos Austrumos.
Pagaidām ziņas par notikumiem Tuvajos Austrumos liecina, ka militārās sadursmes turpinās. Trešdien, 10. jūnijā, aģentūra LETA ziņoja, ka Irānas Revolucionārā gvarde ar droniem uzbrukusi ASV bāzei Bahreinā un ka dienu iepriekš, 9. jūnijā, ASV armija veikusi triecienus Irānai, atbildot uz ASV armijas helikoptera Apache notriekšanu Omānas piekrastes tuvumā. Tajā pašā dienā, 10. jūnijā, ziņu aģentūras vēstīja arī par Izraēlas gaisa triecieniem Libānai. ASV prezidents Donalds Tramps regulāri apgalvo, ka sarunas ar Irānu noritot ļoti labi un drīz esot gaidāma vienošanās, tomēr līdz šim tas nav piepildījies, šonedēļ norādīja aģentūra LETA.