Rīgā gadā tiek uzbūvēti vien aptuveni 2000–2500 jauni dzīvokļi, lai gan sabalansētai mājokļu tirgus attīstībai būtu nepieciešami vismaz 4000–5000 dzīvokļi. Tas liecina, ka problēma nav tikai pieprasījumā, bet arī tirgus spējā pietiekami efektīvi finansēt jaunu mājokļu attīstību. Latvijā lielākā daļa dzīvojamo projektu joprojām tiek finansēti ar aizņēmumiem no bankām, attīstītāju pašu kapitālu un pirmspārdošanas līdzekļiem. Taču šāds modelis nozīmē, ka būtisku daļu ieņēmumu attīstītāji saņem tikai pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā un sadalīšanas dzīvokļu īpašumos. Praksē tas nozīmē, ka 85– 90% no kopējās darījuma summas attīstītājs saņem tikai projekta noslēgumā, līdz ar to piesaistītais kapitāls vienā projektā tiek iesaldēts uz ilgāku laiku un jaunu projektu uzsākšana kļūst lēnāka. Kapitāla izmaksas tiek pārliktas uz dzīvokļu cenu, padarot tos dārgākus un mazāk pieejamus pircējiem.
Turpretī Polijā darbojas atvērto darījumu kontu princips (angļu valodā – open escrow account), kas attīstītājam ļauj saņemt finansējumu jau būvniecības stadijā, ja dzīvokļi tiek pārdoti projektēšanas vai būvniecības laikā. Tas nozīmē, ka pircēju finansējums projektā ienāk ātrāk, nevis tikai pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā.
Līdzīgs princips darbojas Čehijā. Pēc galveno būvdarbu jeb ēkas karkasa pabeigšanas dzīvokli iespējams reģistrēt Zemesgrāmatā, kas ļauj attīstītājam saņemt finansējumu no bankas, balstoties uz pircēju hipotekārajiem kredītiem. Tas nozīmē, ka pircēju finansējums projektā ienāk jau būvniecības gaitā, samazinot kapitāla izmaksas un ļaujot attīstītājam elastīgāk plānot nākamos projektus.
Praksē tas notiek tā. Brīdī, kad ēkas karkasa būvniecība ir pabeigta un dzīvokļiem un komerctelpām ir izbūvētas ārsienas, tiek veikta ēkas uzmērīšana, t. s. faktiskā izpildījuma uzmērīšana. Pēc tās fiksētie dati tiek izmantoti, lai īpašumu reģistrētu Čehijas Zemesgrāmatā. Šajā brīdī īpašums kļūst par hipotēkas nodrošinājumu un bankas var sākt izsniegt klientiem kredītus un novirzīt finansējumu attīstītājiem būvniecības vajadzībām atbilstoši ēkas gatavības pakāpei.
Čehijā papildus tiek izmantots arī fiskāls instruments – samazināta pievienotās vērtības likme jaunajiem ekonomiskās klases mājokļiem. Ekonomiskās klases dzīvokļiem līdz 120 kvadrātmetriem šī likme ir 12%, un tas būtiski uzlabo mājokļu pieejamību, vienlaikus aktivizējot tirgu.