Patlaban daudzas nozares piedzīvo pārmaiņas. Mainās uzņēmumu attīstības virzieni, darba organizēšanas modeļi un amatu specifika. Galvenie, pārmaiņas veicinošie faktori ir tehnoloģiju ārkārtīgi straujā izplatība, darbinieku gaidu transformācija un gan Latvijā, gan citur pasaulē vērojamā nenoteiktība. To šopavasar veiktajā aptaujā ir secinājusi pētījumu kompānija Fifty5Blue (senāk – Kantar).
Grib līdzsvaru
2026. gadā, ja salīdzina ar 2016. gadu, «darbinieki ir kļuvuši prasīgāki pret profesionālo vidi un pret darba devēju. Darbinieki arvien vairāk vēlas strādāšanas modeļa elastību, darba devēja rūpes par viņu labbūtību, karjeras un privātās dzīves līdzsvaru, kā arī darba devēja uzmanību un atbalstu. Vienlaikus daļa darbinieku vairs nav tik gatavi ieguldīt darba pienākumu veikšanā milzīgas pūles un ilgtermiņā saglabāt lojalitāti vienam darba devējam. Tāpēc aizvien būtiskāk ir veidot abpusēji līdzsvarotas attiecības, kurās gan darba devējs rada atbalstošu vidi, gan darbinieki aktīvi iesaistās, uzņemas atbildību par savu sniegumu un līdzdarbojas organizācijas attīstībā», situāciju raksturo kompānijas Fifty5Blue lielo klientu direktore un personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva.
«Pašreizējās tendences norāda uz nepieciešamību darba devējiem un personāla vadītājiem pārskatīt un pielāgot motivācijas un vadības pieejas, lai saglabātu darbinieku iesaisti un produktivitāti, turklāt arī paši spētu vadīt nepieciešamās pārmaiņas,» mudina ņemt vērā S. Kaņējeva.
65% darba ņēmēju Latvijā pēdējo desmit gadu laikā ir novērojuši izmaiņas darbinieku attieksmē pret darbu, no viņiem 25% piefiksējuši būtiskas izmaiņas, bet 40% – nelielas, tomēr jūtamas izmaiņas. 14% respondentu uzskata, ka darbinieku attieksme pret darbu nav mainījusies, bet 21% nav konkrēta viedokļa par šo jautājumu.
To respondentu vidū, kuri biežāk novērojuši izmaiņas attieksmē pret darbu, ir vidēja vecuma darbinieki (35–44 gadu vecumā), vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti. Savukārt izmaiņas attieksmē pret darbu retāk novērojuši ražošanā nodarbinātie cilvēki, atklāj kompānijas Fifty5Blue veiktā aptauja.
Galvenās izmaiņas darbinieku attieksmē saistāmas ar pieaugošām prasībām strādāt attālināti (32%) un strādāt elastīgā darba veikšanas modelī (30%). Lielāka uzmanība tiek pievērsta arī profesionālās un privātās dzīves līdzsvaram (25%) un darba vietas stabilitātei (22%). Darbinieki arvien vairāk uzmanības pievērš arī tam, lai profesionālajā vidē justos komfortabli emocionālā aspektā (20%).
Te jāpiebilst, ka 2025. gada rudenī publiskotie Fifty5Blue (Kantar) pētījuma dati rāda, ka 70% darbinieku savu emocionālo labsajūtu darbā vērtē kopumā pozitīvi, viņu vidū 51% to vērtē drīzāk pozitīvi, bet 19% – izteikti pozitīvi. 24% darbinieku savu emocionālo labsajūtu darbā raksturo negatīvi, no viņiem 17% – kā drīzāk negatīvu, bet 7% – kā izteikti negatīvu. 6% darba ņēmēju ir bijis grūti sniegt konkrētu savas emocionālās labsajūtas darbā vērtējumu.
Šopavasar secināts arī, ka darbinieki kļūst aizvien prasīgāki pret darba devēju (20%) un pret kolektīvu vadītājiem (17%).
Ir novērotas arī tādas izmaiņas kā aizvien pieaugoša atvērtība tehnoloģijām un mākslīgajam intelektam (13%), elastīgāka attieksme pret darba maiņu (10%) un vēlme pēc tā, lai veicamajam darbam būtu jēgpilns saturs (9%)
Analizējot attieksmes izmaiņas dažādu darbinieku grupu vērtējumā, redzams, ka gados jaunāki darbinieki (18–34 gadu vecumā) īpaši uzsver tiekšanos pēc attālinātā darba un arī pēc profesionālās un privātās dzīves līdzsvara. Savukārt gados vecāki darbinieki (55–65 gadu vecumā) akcentē augošu vēlmi pēc darbavietas stabilitātes.
Vērtējot respondentu izglītības aspektā, secināts, ka darbinieki ar vidējo izglītību biežāk norāda uz pieaugošu prasīgumu pret darba devējiem, bet darbinieki ar augstāko izglītību akcentē lielāku vēlmi pēc elastīga strādāšanas modeļa.
Aptauja arī atklāj, ka augstākas kvalifikācijas speciālisti vairāk saredz elastīga darba režīma lomas pieaugumu, bet strādnieki biežāk akcentē lielāku vēlmi pēc stabilitātes un drošības darbā. Savukārt augstākā līmeņa vadītāji uzskata, ka pēdējo desmit gadu laikā augusi darbinieku gatavība mainīt darbu.
«Darbinieki, kuri paši strādā hibrīddarba režīmā, īpaši akcentē to, ka sabiedrībā pieaug gaidas attiecībā uz darba un privātās dzīves līdzsvaru, elastīgu darba režīmu un attālinātā darba iespējām. Tas liecina par šo darbu veidu nozīmes pieaugumu darbinieku motivācijā un apmierinātībā,» skaidrots Fifty5Blue sagatavotajā informācijā.
Lojalitāti grauj stress
Kopumā redzams, ka «darbinieki arvien vairāk sagaida atbalstošu un elastīgu darba vidi. Visu spēku un laika resursu ziedošana karjerai vairs netiek uzskatīta par pašsaprotamu. Tas organizācijām ir nopietns un pārdomas rosinošs signāls par nepieciešamību veidot līdzsvarotu attiecību modeli starp darba devējiem un darbiniekiem», sacīts kompānijas Fifty5Blue sagatavotajās rekomendācijās.
Jau iepriekš minētajā aptaujā arī konstatēts, ka pēdējo desmit gadu laikā kopumā sabiedrībā vērojama atbildīgas attieksmes vājināšanās profesionālajā vidē (28%) un darbinieku lojalitātes pret konkrēto darba devēju samazināšanās (15%).
Uzmanības vērtu viedokli par darbinieku lojalitāti un tās saglabāšanu ir paudusi personālvadības kompānijas Figure Baltic Advisory līderības attīstības eksperte Olga Dzene.
Ekspertes ieskatā lojalitāte nereti zūd tādēļ, ka darba vide nenodrošina stabilitātes izjūtu, bet tieši pretēji – rada stresu.
«Ikdienas stresu izjūt 44% darbinieku. Tātad daudziem cilvēkiem darbs ir nevis stabilitātes pamats, bet gan pastāvīgas spriedzes iemesls,» uzsver O. Dzene.
«Organizācijām jābeidz runāt par lojalitāti kā darbinieka pienākumu. Lojalitāti nevar pieprasīt ar darba līgumu, algu vai hierarhiju. Lojalitāte rodas tad, ja cilvēks saprot savu lomu, redz darba jēgu, uzticas vadītājam un jūt, ka uzņēmums iegulda viņa nākotnē. Vadības uzdevums ir šos apstākļus radīt. Praksē tas nozīmē skaidrus mērķus, attīstības iespējas un godīgu pārmaiņu skaidrošanu. Ja uzņēmums prasa darbiniekiem pielāgoties pārmaiņām, tad vadībai ir darbiniekiem jāpaskaidro, kam viņi pielāgojas, kāpēc pārmaiņas ir vajadzīgas un kāds būs darbinieku turpmākais profesionālais ceļš,» norāda Figure Baltic Advisory līderības attīstības eksperte.
O. Dzene arī mudina ņemt vērā, ka patlaban daudzi cilvēki visā pasaulē baidās, ka viņu profesionālo nišu pārņems tehnoloģijas un mākslīgais intelekts. Turklāt daudzi raizējas par to, vai viņu profesionālās prasmes nākotnē atbildīs darba tirgus prasībām.
Straujās pārmaiņas profesionālajā vidē akcentē arī informācijas tehnoloģiju un jaunuzņēmumu izglītības programmas StartSchool vadītāja un līdzdibinātāja Anna Andersone.
«Mūsdienās aizvien vairāk vērojama tāda tendence, ka cilvēki nevis izvēlas vienu profesiju visai dzīvei, bet apgūst iemaņas, kas ļauj pielāgoties pārmaiņām un pašiem veidot savu nākotni. Tehnoloģiju prasmes kļūst par daļu no mūsdienu profesionālās drošības,» uzskata A. Andersone.
StartSchool trešās uzņemšanas dati rāda, ka vairāk nekā 70% pretendentu ir vecumā no 25 līdz 49 gadiem. Tas liecina par to, ka tehnoloģiju apguve arvien biežāk tiek uztverta kā virzība uz karjeras maiņu, profesionālo izaugsmi un savu biznesa ideju attīstīšanu.
«Lai gan sabiedrībā joprojām pastāv uzskats, ka tehnoloģiju joma un jaunuzņēmumu vide ir piemērota tikai ļoti jauniem cilvēkiem vai tiem cilvēkiem, kuri tehnoloģijās darbojušies jau kopš skolas laikiem, realitātē arvien vairāk cilvēku, kuri vairs nav jaunieši, ir gatavi mācīties, lai mainītu savu profesionālo ikdienu,» akcentē A. Andersone.
To, ka situācija darba tirgū mainās un ka pārmaiņas ir jāpieņem gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, uzsver arī personāla vadības konsultāciju uzņēmuma ERDA dibinātāja Zane Čulkstēna.
Profesionālā vide «virzās prom no stingri definētiem amatiem un profesijām uz konkrētām prasmēm, pat konkrētiem uzdevumiem. Tas nozīmē, ka arvien svarīgāks kļūst ne jau amata nosaukums, bet gan cilvēka spēja atrisināt konkrētu problēmu vai paveikt noteiktu darbu», skaidro Z. Čulkstēna un turpina: «Šādām pārmaiņām ir gan plusi, gan mīnusi. No vienas puses, šīs pārmaiņas cilvēkiem paver daudz lielāku brīvību. Tad, kad svarīgākas kļūst prasmes, nevis formālais amats vai iepriekšējā pieredze, cilvēki daudz vieglāk var mainīt profesionālo virzienu, izmēģināt savus spēkus jaunās nozarēs un apvienot dažādas kompetences. No otras puses, profesionālā vide kļūst mazāk prognozējama. Senāk cilvēks varēja paļauties uz stabilu amatu un relatīvi skaidru karjeras ceļu, bet nākotnē lielākajai daļai cilvēku būs jāspēj dzīvot un strādāt daudz lielākā nenoteiktībā. Tas prasīs ne tikai profesionālu elastību, bet arī emocionālu noturību.» Tas attiecas gan uz darba devējiem, gan darba ņēmējiem.
Z. Čulkstēna arī uzskata, ka ļoti būtiska nozīme ir ne tikai katra konkrētā cilvēka, bet arī organizāciju (uzņēmumu, iestāžu) attieksmei pret pārmaiņām.
«Mēs dzīvojam laikā, kad tehnoloģijas, darba modeļi un nepieciešamās prasmes mainās un mainīsies arī turpmāk, tāpēc daudz svarīgāka par perfektu ilgtermiņa plānu kļūst spēja pielāgoties, izmēģināt jaunas pieejas un nebaidīties kļūdīties. Organizācijas, kas eksperimentēs un mācīsies, būs soli priekšā tām, kuras centīsies saglabāt vecos modeļus,» mudina ņemt vērā ERDA dibinātāja.
Bezdarbs ap 6–7%
Lai gan profesionālajā vidē vērojamas pārmaiņas, tās mūsu valstī pagaidām nav būtiski ietekmējušas bezdarba līmeni.
Latvijā «šāgada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2025. gada pirmo ceturksni, bezdarba līmenis samazinājās par 0,3 procentpunktiem līdz 7,1%, bet darba meklētāju skaits bija par 3,1 tūkstoti mazāks. Kopumā 2026. gada pirmajā ceturksnī darba meklējumos bija 66,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Bezdarba līmenis pirmajā ceturksnī Latvijā kopumā bija līdzīgs kā Igaunijā (7,1%) un nedaudz zemāks nekā Lietuvā (7,4%)», atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, informē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienests.
«2026. gada pirmajā ceturksnī iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū saglabājās stabila un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija vērojams ekonomiskās aktivitātes pieaugums. 2026. gada sākumā ekonomiskās aktivitātes līmenis bija 68,7%, kas bija par 0,4 procentpunktiem augstāks nekā 2025. gada pirmajā ceturksnī. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem 2026. gada pirmajā ceturksnī bija 937,5 tūkstoši, saglabājoties iepriekšējā gada līmenī. Vienlaikus kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā gada laikā samazinājās par aptuveni 2,4%, bet iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem – par 0,6%, iezīmējot spēcīgāku demogrāfisko spiedienu uz darbaspēka piedāvājumu,» situāciju raksturo Ekonomikas ministrijas Analītikas dienests.
Analītiķi arī prognozē, ka turpmākajos šāgada ceturkšņos pieprasījums pēc darbaspēka augs. «Vienlaikus nodarbinātības kāpumu ierobežos globālā nenoteiktība, kā arī strukturālās neatbilstības mūsu valsts darba tirgū. Sagaidāms, ka 2026. gadā kopumā nodarbināto skaits varētu palielināties par 0,1%, bet bezdarba līmenis samazināties līdz 6,7%,» pieļauj Ekonomikas ministrijas Analītikas dienests.
Savukārt Finanšu ministrija prognozē, ka bezdarba līmenis šogad varētu pazemināties līdz 6,6%, bet nodarbināto skaits saglabāties pērnā gada līmenī.
Latvijā pēdējos gados «darba tirgus situācija ir bijusi salīdzinoši stabila, un to nav būtiski ietekmējis ne Krievijas sāktais karš Ukrainā, ne energokrīze, ne straujais cenu kāpums, ne ASV paziņojumi par tarifu celšanu. Patlaban nav pamata uzskatīt, ka situāciju Latvijas darba tirgū varētu būtiski ietekmēt konflikts Tuvajos Austrumos, Persijas līča reģionā», uzskata Finanšu ministrijas eksperti un arī norāda, ka svarīgs faktors ir darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās.
«Līdz ar ierobežotajiem darbaspēka resursiem pēdējo ceturkšņu laikā palielinās iedzīvotāju iesaiste darba tirgū, taču līdzdalības līmenim vēl ir iespējas augt, jo pagaidām tas vēl ir zemāks nekā pārējās Baltijas valstīs un vēl nav atgriezies tādā līmenī, kādā tas bija 2019. gadā pirms Covid-19 pandēmijas, kas būtiski samazināja iedzīvotāju aktivitāti darba tirgū,» tiek skaidrots Finanšu ministrijas sagatavotajā situācijas pārskatā.
Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece vērš uzmanību uz to, ka tuvākajā laikā nelielu darbinieku skaita samazinājumu plāno pakalpojumu sektors, savukārt būvniecībā, mazumtirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā nodarbināto skaits varētu nedaudz augt. Pēc Swedbank aprēķiniem, šogad vidēji bezdarba līmenis Latvijā varētu būt ap 6,7%.
Taču A. Buceniece arī aicina neaizmirst par to, ka situāciju Latvijas ekonomikā un līdz ar to arī darba tirgū ietekmē notikumi citur pasaulē. Piemēram, ja Tuvajos Austrumos ilgstoši saglabāsies militāra spriedze, tad iespējama nelabvēlīga ietekme uz daudzu valstu, arī Latvijas, ekonomiku un līdz ar to arī darba tirgu, brīdina ekonomiste.
Jāpiebilst, ka, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) jaunākajiem (aprīļa, maija) datiem, NVA ir reģistrēti 40 353 bezdarbnieki un 11 566 brīvas darbavietas. Šie dati gan regulāri mainās, bet tāda tendence, ka, pēc NVA datiem, bezdarbnieku ir aptuveni četras reizes vairāk nekā vakanču, saglabājas.
Jaunās tendences
Darba ņēmēji uzskata, ka pēdējo desmit gadu laikā profesionālajā vidē
● nostiprinājies attālinātais darbs
● populārs kļuvis elastīgs darba režīms
● lielāka uzmanība tiek pievērsta profesionālās un privātās dzīves līdzsvaram
● svarīgāka kļuvusi darbavietas (uzņēmuma, iestādes) stabilitāte
● augusi vēlme pēc tā, lai darba vidē būtu emocionāla labsajūta
● pieaudzis prasīgums pret darba devēju un vadītājiem
● palielinājusies tehnoloģiju lietošana
● ir lielāka atvērtība darba maiņai
● darbiniekiem kļuvis svarīgāk, lai darbs būtu jēgpilns
● sabiedrībā kopumā vājinājusies profesionālās atbildības izjūta
● mazinājusies lojalitāte darba devējam
Avots: kompānijas Fifty5Blue veiktā aptauja