Latvijā ir vērojama augoša skepse pret tradicionālajiem informācijas avotiem, it īpaši pret televīziju (TV). Par to liecina Eirobarometra 2025. gada rudens aptaujas rezultāti.
Šī aptauja rāda, ka pēdējā gada laikā Latvijā ievērojami (par pieciem procentpunktiem) mazāk ir to pilsoņu, kuri informācijas ieguvē izmanto TV. Mūsu valstī ir viszemākais TV skatītāju īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), un no visām ES valstīm Latvijā ir visvairāk to pilsoņu, kuri vispār neskatās televīziju nevienā no TV apraides (virszemes vai interneta) formām.
Jāatgādina, ka Eirobarometra aptaujas Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija, kā arī citas ES iestādes un aģentūras izmanto, lai regulāri uzraudzītu eiropiešu noskaņojumu jautājumos, kas saistīti ar ES un ar ES dalībvalstu pilsoņu attieksmi pret politiskiem un sociāliem procesiem.
2025. gada rudens aptauja tika veikta laikā no pagājušā gada 9. oktobra līdz 5. novembrim visās 27 ES dalībvalstīs. Kopumā klātienē tika intervēti vairāk nekā 26,4 tūkstoši ES pilsoņu. Būtiski uzsvērt, ka respondenti tiek izvēlēti no ES pilsoņiem, nevis vienkārši no dalībvalstu iedzīvotājiem.
Nestabilā popularitāte
Eirobarometra aptaujas rezultāti rāda, ka vidēji ES 87% no visiem ES pilsoņiem regulāri (vismaz reizi nedēļā) skatās TV un iegūst informāciju no TV. Joprojām TV skatīšanās ir ļoti svarīga Portugālē (98%), Bulgārijā (97%), Itālijā (95%), Horvātijā (94%), Rumānijā (94%), Ungārijā (92%), Polijā (92%), Slovākijā (92%), Austrijā (91%) un Grieķijā (91%).
Savukārt vismazāk TV skatītāju ir Latvijā. Tikai 66% no visiem Latvijas pilsoņiem 2025. gada rudenī regulāri skatījās TV un ieguva informāciju no TV. Nedaudz lielāks TV skatītāju īpatsvars ir Luksemburgā (69%), Zviedrijā (72%), Dānijā (74%), Somijā (76%), Igaunijā (80%), Nīderlandē (80%) un Slovēnijā (80%).
2025. gada laikā Latvijā bija otrs lielākais TV skatītāju skaita kritums starp ES dalībvalstīm. Vidēji ES 2025. gada novembrī, salīdzinot ar 2024. gada novembri, to pilsoņu, kuri informācijas ieguvē izmantoja TV, bija par diviem procentpunktiem mazāk. Luksemburgā gada laikā TV skatītāju īpatsvars samazinājās par deviņiem procentpunktiem, bet Latvijā – par pieciem procentpunktiem. Par četriem procentpunktiem viena gada laikā samazinājās TV skatītāju īpatsvars gan Čehijā, gan Somijā, bet par trim procentpunktiem – Austrijā, Beļģijā, Spānijā, Nīderlandē, Slovēnijā, Dānijā un Zviedrijā.
Vienlaikus ir arī ES dalībvalstis, kurās TV skatītāju īpatsvars ir audzis. Par diviem procentpunktiem tas pieauga Portugālē, Slovākijā un Kiprā, bet pat par pieciem procentpunktiem – Horvātijā un Maltā. Vēl vairākās ES dalībvalstīs TV skatītāju īpatsvars gandrīz nemaz nemainījās.
Dzīve bez TV
Kā jau minēts raksta sākumā, Latvijā ir visvairāk to pilsoņu, kuri vispār neskatās TV nevienā no TV apraides formām. Eirobarometra aptaujas rezultāti liecina, ka vidēji ES tikai 3% no visiem ES pilsoņiem neskatās TV un tātad arī neiegūst informāciju no TV. Savukārt Latvijā šis rādītājs ir ievērojami augstāks – 13%. Otrajā vietā ES bija Luksemburga, kurā 8% no visiem ES pilsoņiem neskatās TV vispār. Visai daudz to pilsoņu, kuri TV neskatās, ir arī Francijā (7%), Igaunijā (7%), Lietuvā (6%), Spānijā (5%), Kiprā (5%), Slovēnijā (5%), Čehijā (4%) un Maltā (4%).
Latvijā, kā arī Spānijā, Itālijā un Dānijā bija gada laikā visvairāk to pilsoņu (kāpums par diviem procentpunktiem), kuri pārtrauca skatīties TV vispār. Ir būtiski ņemt vērā, ka Eirobarometra aptaujas rezultāti attiecas uz visām televīzijām – gan uz valsts jeb sabiedrisko TV, gan arī uz privātajām TV.
Tradicionālās apraides TV skatītāju skaita samazinājumu varētu skaidrot ar mūsu valstī vērojamo tehnoloģisko attīstību un to, ka Latvijas pilsoņi daudz vairāk nekā citu ES dalībvalstu pilsoņi atsakās no novecojušām tehnoloģijām par labu jaunākajiem, modernākajiem digitālajiem risinājumiem. Diemžēl šāds skaidrojums neiztur kritiku. 2025. gada rudens Eirobarometra aptaujā bija iekļauts arī jautājums par TV skatīšanos, izmantojot internetu, nevis tikai tradicionālo (virszemes) apraidi.
Pēdējā gada laikā Latvijā un Itālijā no ES dalībvalstīm ir lielākais to TV skatītāju skaita samazinājums (mīnus seši procentpunkti), kuri skatās TV, izmantojot interneta risinājumus. Vidēji ES to TV skatītāju, kuri izmanto interneta risinājumus, īpatsvars starp 2024. un 2025. gada rudeni samazinājās par vienu procentpunktu.
Eirobarometra aptaujas rezultāti kārtējo reizi apliecina, ka Latvijā ir nopietnas strukturālas problēmas ar TV, bet jo īpaši ar sabiedriskās televīzijas LTV pārvaldību neatkarīgi no administratīvā pārvaldījuma struktūras, kurā LTV ir iekļauta.
Žurnāls Dienas Bizness ir vairākkārt informējis: lai gan LTV pēdējos gados zaudē auditoriju, ir ievērojami palielināts valsts finansējums, kuru saņem LTV vadība. (Plašāk par to var lasīt žurnāla Dienas Bizness (DB) publikācijās 44% Latvijas pilsoņu televīzija nav svarīgs informācijas avots, DB, 2025. gada 10. jūnijs, 18.–25. lpp.; Valdība dāsni finansē LTV, bet Latvijas Radio tiek turēts bada maizē DB, 2024. gada 3. decembris, 16.–26. lpp., u.c.)
Dati un ar tiem saistītie secinājumi norāda uz to, ka atgūt pazaudēto auditorijas daļu gan LTV, gan privātajām televīzijām būs gandrīz neiespējami. Rodas arī tāds iespaids, ka valsts budžeta veidošanas laikā pieredzētā valsts līdzekļu iepumpēšana LTV milzu apjomos ir līdzvērtīga valsts līdzekļu izšķērdēšanai, lai dāsni apmaksātu vadošo uzņēmuma administrāciju un priviliģētās LTV "zvaigznes".
Diemžēl pārvaldes un kvalitātes problēmas, kā arī satura ideoloģiskā vienveidība, kas raksturo LTV un Latvijā raidošās privātās televīzijas, jau gadiem ilgi netiek risinātas. Tādējādi liela daļa mūsu valsts pilsoņu informācijas ieguvei TV vietā arvien vairāk izmanto citus informācijas kanālus, to vidū video apmaiņas platformas, sociālos tīklus, interneta medijus utt.
Radio veicas labāk
Spriežot pēc Eirobarometra aptaujas rezultātiem, radio auditorija Latvijā nesamazinās tik dramatiski kā TV auditorija. Latvijas pilsoņu, kuri regulāri klausās radio, ir tikai nedaudz mazāk (62%) par ES vidējo līmeni (66%). Radio auditorijas samazināšanās tendences Latvijā (mīnus divi procentpunkti, salīdzinot situāciju 2025. gada rudenī un 2024. gada rudenī) bija precīzi tādas pašas kā vidēji ES (arī mīnus divi procentpunkti).
Turklāt tieši radio ir tas medijs, kuram ir visaugstākā uzticamība gan vidēji ES, gan konkrēti Latvijā. Atbilstoši Eirobarometra Latvijas Nacionālajam ziņojumam (Sabiedriskā doma Eiropas Savienībā. Nacionālais ziņojums: Latvija. Aptauja: Oktobris–Novembris, 2025, Eiropas Komisijas Komunikācijas ģenerāldirektorāts, 12. lpp.) vidēji ES 68%, bet vidēji Latvijā 63% no aptaujātajiem pilsoņiem uzticas radio sniegtajai informācijai. Savukārt TV uzticamība ir ievērojami mazāka: 61% respondentu vidēji ES un 56% respondentu Latvijā uzticas televīzijas sniegtajai informācijai.
Skatās video internetā
Ļoti augsts sociālo tīklu lietotāju īpatsvars no visiem aptaujātajiem pilsoņiem ir raksturīgs ES nelielajām valstīm, bet krietni mazāk par ES vidējo rādītāju sociālos tīklus informācijas ieguvei izmanto Eiropas lielvalstu – Vācijas un Francijas – iedzīvotāji.
Eirobarometra aptaujas rezultāti rāda, ka ES vidēji 70% no visiem pilsoņiem vismaz reizi nedēļā iegūst informāciju no sociālajiem tīkliem. Vislielākais sociālo tīklu lietotāju īpatsvars 2025. gada rudenī bija Dānijā (86%), Maltā (84%), Somijā (81%), Ungārijā (81%), Zviedrijā (80%), Kiprā (79%), Lietuvā (79%), Beļģijā (78%) un Nīderlandē (78%). Latvija ar 74% bija krietni virs ES vidējā līmeņa.
Savukārt salīdzinoši mazākais sociālo tīklu lietotāju īpatsvars 2025. gada rudenī bija Itālijā (70%), Polijā (70%), Slovēnijā (68%), Francijā (65%) un Vācijā (63%).
Jāatzīmē, ka gada laikā – no 2024. gada rudens līdz 2025. gada rudenim – vidēji ES sociālo tīklu lietotāju īpatsvars pieaudzis par diviem procentpunktiem. Tas ir samazinājies tikai trijās ES dalībvalstīs: Luksemburgā – par vienu procentpunktu, Portugālē – par diviem procentpunktiem, bet Latvijā – par trim procentpunktiem.
Ir būtiski uzsvērt: lai gan Latvijā sociālos tīklus informācijas ieguvei izmanto trīs no katriem četriem pilsoņiem, tomēr sociālo tīklu sniegtai informācijai ir visai zema uzticamība. Vidēji tikai 29% no respondentiem ES un tikai 25% no respondentiem Latvijā uzticas sociālajos tīklos sniegtajai informācijai.
Plašāka jautājumu tematika par mediju izmantošanu bija iekļauta Eirobarometra 2025. gada februāra aptaujā, kuras rezultāti jau tika apskatīti žurnāla DB publikācijā 44% Latvijas pilsoņu televīzija nav svarīgs informācijas avots (DB, 2025. gada 10. jūnijs). Atbilstoši tolaik Eirobarometra aptaujā iegūtajiem rezultātiem Latvija bija pirmajā vietā ES pēc to pilsoņu (9,6%), kuri kā vissvarīgāko informācijas avotu norādīja video platformas, īpatsvara. Otrajā vietā ES ar 7,4% ierindojās Lietuva, bet trešajā vietā ar 5,5% bija Rumānija. Igaunija ar 4,1% atradās astotajā vietā ES. Savukārt vidēji ES tikai 3,6% no visiem ES pilsoņiem kā vissvarīgāko informācijas avotu norādīja video platformas.
Visumā Latvijas tendences saskan ar vietnes meklēšanas relatīvā biežuma izmaiņu datiem Google pārlūkā, kas ir iegūstama no Google Trends statistikas. Atbilstoši Google Trends datiem kopš 2021. gada interese par interneta koplietošanas vietni YouTube Latvijā bija visumā stabila un augoša, bet Google pārlūku ievadītie pieprasījumi par sociālo tīklu Facebook bija ar pretēju tendenci, ja salīdzina ar YouTube. 2025. gada otrajā pusē YouTube nosaukums pārlūka meklēšanā tika ievadīts 2,4 reizes biežāk nekā Facebook nosaukums.
Google Trends statistika visumā apstiprina Eirobarometra aptaujās fiksētās tendences par Latviju – mūsu valstī nozīmīgs informācijas ieguves avots ir videofailu apmaiņa, un tās lietošana, visticamāk, aug.