Mūsu valstī aizpagājušajā gadā bija trešā augstākā mirstība pasaulē (14,3 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem). Lielāka mirstība nekā Latvijā bija tikai Bulgārijā un Serbijā. To rāda Pasaules Bankas publiskotā statistika.
Lai gan Latvija pēc mirstības samazinājuma starp 2024. un 2023. gadu (par 4,03%) bija sestajā vietā pasaulē, samazinājums bija nepietiekams, lai būtiski izmainītu mūsu valsts vietu pasaulē pēc kopējā mirušo skaita uz 1000 iedzīvotājiem.
Te gan jānorāda, ka šajā Pasaules Bankas statistikā nav ņemtas vērā 12 pundurvalstis – Tuvalu, Nauru, Palau, Sanmarīno, Monako, Lihtenšteina un citas, kurās 2024. gadā iedzīvotāju skaits bija mazāks par 100 tūkstošiem. Pundurvalstīm to nelielā iedzīvotāju skaita dēļ var būt ievērojamas relatīvo indikatoru svārstības. Turklāt vairākās pundurvalstīs ir specifiska uzturēšanās atļauju politika. Jāpiebilst, ka no pundurvalstīm augsta mirstība ir Monako (virs 20 mirušajiem uz 1000 iedzīvotajiem gada laika).
2025. gadā mirstība Latvijā samazinājās un sasniedza 14,1 mirušo uz 1000 iedzīvotājiem, tomēr 2026. gada pirmajos mēnešos mirušo skaits Latvijā jau bija par 9,2% lielāks nekā gadu iepriekš. 2026. gada pirmajos divos mēnešos Latvijā tika reģistrēti 4957 mirušie, bet 2025. gada pirmajos divos mēnešos – 4538 mirušie, rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Atgādināsim elementāru patiesību – ikvienas dzīvas būtnes mūžs sākas ar piedzimšanu un noslēdzas ar nāvi. Tas ir dabisks process. Cilvēki piedzimst, nodzīvo savu dzīvi un mirst. Jaundzimušo skaits ir tieši atkarīgs no fertilā vecuma (tiem mūža gadiem, kuros sieviete fiziski var dzemdēt bērnus) sieviešu īpatsvara kopējā sabiedrības struktūrā.
Latvijā pēdējos gados dzimstība samazinās. Kopš 2022. gada Latvija katru gadu uzstāda jaunu rekordu ar viszemāko bērnu dzimstību uz 1000 iedzīvotājiem, kāda fiksēta iepriekš, pārspējot pat XX gadsimtā notikušo pasaules karu gadus.
Jāņem vērā vecuma struktūra
Mirstība – mirušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem – ir cieši saistīta ar iedzīvotāju vecuma struktūru sabiedrībā.
Vislielākā mirstība ir vecākajā iedzīvotāju grupā, bet vismazākā – jaunākās paaudzes iedzīvotāju grupā. Jo sabiedrībā lielāks vecākā gadagājuma iedzīvotāju īpatsvars, jo lielāka ir mirstība. Zema mirstība ir valstīs, kurās ir ļoti liels jaunu cilvēku īpatsvars kopējā sabiedrības struktūrā.
Vēl viens faktors, kas ietekmē mirstības datus, ir cilvēka vidējais dzīves ilgums. Vidējie mirstības rādītāji visumā ir tieši proporcionāli vidējam dzīves ilgumam. Jo lielāks ir vidējais dzīves ilgums, jo mazāks ir vidējais mirstības rādītājs uz 1000 iedzīvotājiem un otrādi. Ja nemainās vecuma struktūra un ja iedzīvotāju dzīves kvalitāte, kā arī veselības pakalpojumu kvalitāte un pieejamība uzlabojas, tad palielinās vidējais dzīves ilgums un samazinās mirstība. Mirstības skaitliskais rādītājs parāda rezultātu, kuru izraisa iedzīvotāju vecuma struktūras un cilvēku dzīves kvalitātes kombinācija.
XX gadsimta otrajā pusē Latvijā samazinājās bērnu un jauniešu īpatsvars iedzīvotāju vecuma struktūrā, bet palielinājās vecākā gadagājuma iedzīvotāju īpatsvars. Sekas bija mirstības pieaugums no aptuveni 10 mirušajiem uz 1000 iedzīvotajiem XX gadsimta 60. gadu sākumā līdz 13 mirušajiem uz 1000 iedzīvotājiem XX gadsimta 80. gadu vidū.
1960. gadā tolaik okupētā Latvija bija starp 50 valstīm ar zemāko mirstību pasaulē (45. vieta). 1970. gadā Latvija pēc mirstības rādītāja ar 95. vietu pasaulē jau bija aptuveni vidējā līmenī starp visām pasaules valstīm. Savukārt 1985. gadā Latvija jau iekļuva starp 50 valstīm ar augstāko mirstību (46. vieta pasaulē pēc mirstības lieluma).
PSRS sabrukuma laikā notikušās krīzes sekas bija sociālo un ekonomisko apstākļu, kā arī veselības pakalpojumu kvalitātes un pieejamības pasliktināšanās. Tas XX gadsimta 90. gadu vidū izraisīja ievērojamu mirstības pieaugumu un vidējā dzīves ilguma samazināšanos. 1994. gadā Latvijā tika fiksēti 16,6 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem jeb deviņpadsmitā augstākā mirstība pasaulē. 1994. gadā pat Centrālāfrikas Republikā, Austrumtimorā, Somālijā un Kongo DR mirstība bija zemāka nekā Latvijā.
XXI gadsimtā Latvijā mainījās iedzīvotāju vecuma struktūra. Notika darbspējīgo iedzīvotāju aizceļošana uz vairākām citām Eiropas valstīm. Ir gan arī jānorāda, ka XXI gadsimtā Latvijā uzlabojās ekonomiskie apstākļi un veselības pakalpojumu pieejamība. Tas sekmēja vidējā dzīves ilguma pieaugumu. Līdz ar to mirstības rādītāji Latvijā bija augsti, bet visumā stabili. Tomēr veselības pakalpojumu pieejamības progress lielākajā daļā valstu bija ievērojami lielāks nekā Latvijā.
2007. gadā Latvija ar 15 mirušajiem uz 1000 iedzīvotājiem jau iekļuva starp desmit pasaules valstīm ar augstāko mirstību pasaulē un kopā ar Bulgāriju dalīja 9.– 10. vietu. Savukārt 2019. gadā ar 14,5 mirušajiem uz 1000 iedzīvotājiem Latvija pēc kopējās mirstības bija ceturtā sliktākā pasaulē aiz Centrālāfrikas Republikas, Ungārijas un Serbijas.
Līdz pat XXI gadsimta sākumam Igaunijas un Latvijas mirstības rādītāji bija visai līdzīgi. Tomēr atšķirībā no Latvijas Igaunija spēja ievērojami efektīvāk izmantot veselībai un sociālajiem pakalpojumiem atvēlētos resursus, tāpēc Igaunijā iedzīvotāju dzīves ilgums palielinājās straujāk nekā Latvijā. Jau no XXI gadsimta pirmajiem gadiem Igaunijā mirstība pietuvojās Eiropas Savienības (ES) vidējam rādītājam, bet Lietuva un Latvija stabili nostiprinājās starp pasaules līderēm ar vislielāko mirstību. Gandrīz visu laiku XXI gadsimtā no visām trim Baltijas valstīm visaugstākā mirstība bijusi Latvijā. Vienīgi 2020. gadā Lietuva ar 15,5 mirušajiem uz 1000 iedzīvotājiem apsteidza Latviju. 2020. gadā Lietuvā bija ceturtā augstākā mirstība pasaulē (aiz Bulgārijas, Serbijas un Baltkrievijas), bet Latvija ar 15,2 mirušajiem uz 1000 iedzīvotājiem bija sestajā vietā pasaulē.
Gan Lietuvā, gan Latvijā laika periodā no 2011. līdz 2020. gadam bija vērojama darbspējas vecuma iedzīvotāju migrācija uz citām Eiropas valstīm. Šī migrācija Lietuvā un Latvijā palielināja vecāka gadagājuma iedzīvotāju īpatsvaru, kas savukārt sekmēja pakāpenisku mirstības pieaugumu. Darbspējas vecuma iedzīvotāju aizceļošanas sekas ir vecākās paaudzes iedzīvotāju īpatsvara pieaugums sabiedrībā un līdz ar to arī mirstības pieaugums.
Kovidpandēmijas ietekme
Visu XX gadsimta otro pusi un arī XXI gadsimtā līdz pat 2019. gadam pasaulē bija vērojama mirstības samazināšanas. To noteica galvenokārt vidējā dzīves ilguma pieaugums. 2000. gadā vidēji pasaulē bija 8,51 mirušais uz 1000 iedzīvotājiem, bet 2019. gadā – 7,47 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem. Pasaules vidējās mirstības pieaugums sākās 2020. gadā un sasniedza maksimumu 2021. gadā. Savukārt 2024. gadā vidējā mirstība pasaulē (7,55 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) bija augstāka nekā 2019. gadā. No 194 pasaules valstīm, par kurām ir apkopoti dati, 72 valstīs augstākā XXI gadsimtā novērotā mirstība bija 2021. gadā. 19 valstīm augstākā mirstība XXI gadsimta laikā bija 2020. gadā, bet 14 valstīm – 2022. gadā.
Tātad vairāk nekā pusei (105 no 194 valstīm) pasaules valstu augstākie mirstības rādītāji XXI gadsimtā bija kovidpandēmijas laikā no 2020. līdz 2022. gadam.
Te jānorāda, ka lielai daļai valstu, to vidū arī Latvijai un Lietuvai, viszemākā mirstība XXI gadsimtā bija 2000. gadā, pirms iedzīvotāju lielās emigrācijas sākuma. Kopumā 58 valstīs viszemākā XXI gadsimtā novērotā mirstība bija starp 2000. un 2004. gadu.
Mirstības tendences ir atšķirīgas dažādos pasaules reģionos. Tā, piemēram, mirstības tendences Indijā visumā saskan ar vidējām tendencēm pasaulē. ES dalībvalstīs pakāpeniski palielinās vecāka gadagājuma iedzīvotāju īpatsvars, un tas izpaužas kā lēns mirstības pieaugums. 2000. gadā vidēji ES bija 9,94 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem, 2019. gadā mirstība bija pieaugusi līdz 10,41 mirušajam uz 1000 iedzīvotājiem, bet 2021. gadā – līdz 11,89 mirušajiem uz 1000 iedzīvotājiem. Līdzīgi kā pasaulē kopumā arī tieši ES 2024. gadā vidējā mirstība (10,7 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) bija augstāka nekā laikā starp 2017. un 2019. gadu.
Tendences ASV visumā ir līdzīgas kā ES. Arī Ķīnā XXI gadsimta laikā palielinājās vecāka gadagājuma iedzīvotāju īpatsvars un ir vērojams lēns mirstības pieaugums. Jāpiebilst gan, ka Ķīnā atšķirībā no ES, ASV, Indijas un vēl vairākām citām valstīm kovidpandēmijas laikā no 2020. līdz 2022. gadu nebija izteikta mirstības pieauguma.
Zema mirstība – arābu valstīs
Šī raksta sākumā jau tika minēts, ka 2024. gadā visaugstākā mirstība pasaulē bija Bulgārijā (15,6 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), otrajā vietā bija Serbija (14,9 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), bet trešajā vietā – Latvija (14,3 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem). Tālāk sekoja Moldova (13,8 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Ukraina (13,6 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), kā arī Bosnija un Hercegovina (13,5 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem). Tātad Bulgārijā, Serbijā, Latvijā un Moldovā 2024. gadā mirstība bija lielāka nekā kara plosītajā Ukrainā.
Pasaules negatīvo rekordu desmitniekā vēl iekļuva Ungārija (13,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Japāna (13,3 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Horvātija (13,2 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) un Baltkrievija (13,1 mirušais uz 1000 iedzīvotājiem). Lietuva ar 13 mirušiem uz 1000 iedzīvotājiem bija 11. vietā pasaulē.
Vidēji pasaulē 2024. gadā bija 7,55 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem, vidēji ES bija 10,7 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem, bet vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs – 9,04 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem.
Viszemākā mirstība pasaulē 2024. gadā bija arābu valstīs – Irākā (4,17 mirušo uz 1000 iedzīvotājiem), Jordānijā (3,12 mirušo uz 1000 iedzīvotājiem), Maldīvijā (2,36 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Saūda Arābijā (2,34 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Bahreinā (2,21 mirušais uz 1000 iedzīvotājiem), Omānā (1,90 mirušo uz 1000 iedzīvotājiem), Kuveitā (1,52 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Katarā (1,05 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) un Apvienotajos Arābu Emirātos (0,97 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Arābu valstīs 2024. gadā vidēji bija pieci mirušie uz 1000 iedzīvotājiem.
Vidēji Āfrikas austrumu un dienvidu valstīs bija 6,92 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem, bet vidēji Āfrikas rietumu un centrālā valstīs – 9,57 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem. Valstīs, kuras atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas klasifikācijai ir vismazāk attīstītās valstis, 2024. gadā bija 6,71 mirušais uz 1000 iedzīvotājiem. No Āfrikas valstīm visaugstākā mirstība 2024. gadā bija Nigērijā (11,6 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Čadā (11,1 mirušais uz 1000 iedzīvotājiem) un Lesoto (10,5 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem).
No Āzijas valstīm ļoti augsta mirstība 2024. gadā bija arī Ziemeļkorejā (9,86 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Mjanmā (9,18 mirušo uz 1000 iedzīvotājiem) un Taizemē (9,03 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem).Vidēji Dienvidāzijā bija 6,45 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem, bet vidēji Austrumāzijas un Klusā okeāna valstīs – 7,92 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem.
Vidējā mirstība Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīs bija 6,64 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem. Visaugstākā mirstība šo valstu grupā bija Kubā (10,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), Barbadosā (10,2 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) un Grenādā (8,9 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem).
Lai gan Latvijas vieta globālajā mirstības sadalījumā neizskatās iepriecinoša, jaunākās tendences liecina par pozitīvu virzību. Diemžēl, ja greiza un kaitīga iekšpolitika ir īstenota gadu desmitiem, tad, pat sākot veikt nepieciešamas un pareizas pārmaiņas, negatīvais rezultāts nevar strauji mainīties. Latvijas problēmas nevar atrisināt, mainot ministriju skaitu, lai izdabātu kāda politiķa kaprīzēm. Latvijas problēmas ir jārisina, mainot attieksmi pret ikvienu valsts pilsoni, apzinoties, ka ikviens valsts iedzīvotājs ir vērtība.
No jebkuras sabiedrības ilgtspējas viedokļa raugoties, ir svarīgi, lai ikviens cilvēks nodzīvotu pilnvērtīgu dzīvi, pilnveidotu sabiedrību, atstātu pēcnācējus, palielinātu uzkrāto garīgo un materiālo bagātību, veltītu savu darbu valsts attīstībai, kā arī aizsardzībai un drošībai. Ja cilvēki aiziet no dzīves priekšlaicīgi, tad viņu devums valsts attīstībai un arī ekonomikai nav pilnvērtīgs. Valstis, kas pieļauj, ka ievērojama daļa no tās iedzīvotājiem pāragri mirst jaunībā vai briedumā, allaž būs mazāk bagātas un mazāk attīstītas, salīdzinot ar tām valstīm, kas nodrošina to, ka gandrīz visi tās iedzīvotāji var nodzīvot pilnvērtīgu, ilgu mūžu.