Latvija ir viena no sešām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kurās interneta resursu lietotāju īpatsvars pēdējā laikā ir samazinājies. Par to liecina Eirobarometra 2025. gada rudens aptaujas rezultāti.
Jāatgādina, ka Eirobarometra aptaujas Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija, kā arī citas ES iestādes un aģentūras izmanto, lai regulāri uzraudzītu eiropiešu noskaņojumu jautājumos, kas saistīti ar ES un ar ES dalībvalstu pilsoņu attieksmi pret politiskiem un sociāliem procesiem. 2025. gada rudens aptauja tika veikta visās 27 ES dalībvalstīs. Kopumā klātienē tika intervēti vairāk nekā 26,4 tūkstoši ES pilsoņu. Būtiski uzsvērt, ka respondenti tiek izvēlēti no ES pilsoņiem, nevis vienkārši no dalībvalstu iedzīvotājiem. Šīs Eirobarometra aptaujas rezultāti rāda, ka vidēji ES 72% no visiem ES pilsoņiem vismaz reizi nedēļā iegūst informāciju no tiešsaistes interneta resursiem.
No ES dalībvalstīm vislielākais interneta vietņu lietotāju īpatsvars 2025. gada rudenī bija Somijā (89%), Zviedrijā (88%), Luksemburgā (86%), Nīderlandē (86%), Dānijā (85%), Lietuvā (82%), Maltā (82%) un Igaunijā (81%). Arī Latvija ar 77% bija virs ES vidējā līmeņa (72%). Savukārt vismazākais ES interneta vietņu lietotāju īpatsvars pagājušā gada rudenī bija Austrijā (68%), Bulgārijā (68%), Vācijā (68%), Francijā (68%), Portugālē (67%) un Rumānijā (56%).
Gada laikā vidēji ES tiešsaistes interneta resursu lietotāju īpatsvars pieauga par diviem procentpunktiem, taču vienlaikus samazinājās sešās ES dalībvalstīs: Čehijā – par pieciem procentpunktiem, Horvātijā – par trim procentpunktiem, Latvijā, Nīderlandē un Slovēnijā – par diviem procentpunktiem. Vienlaikus vairāk nekā par četriem procentpunktiem pieauga tiešsaistes interneta resursu lietotāju īpatsvars Maltā, Slovākijā, Kiprā, Portugāle, Īrijā, Bulgārijā un Vācijā.
Skaits un laiks
Latvijā interneta vietņu apmeklētības un ar to saistītās statistikas mērījumus veic Polijā bāzētais uzņēmums Gemius. Pārskatā Gemius Audience iekļautajām interneta vietnēm tiek izvērtēti dažādi parametri.
Ļoti svarīgs parametrs ir saistīts ar kopējo auditoriju un ar unikālajiem lietotājiem (angļu valodā – real users). Pēc definīcijas tie ir unikālie lietotāji, bet faktiski tas ir unikālo adrešu skaits. Ikvienam, kurš ieiet vietnē no vairākām dažādām ierīcēm (piemēram, biroja datora un mājas datora), katra ierīce, visticamāk, tiek rēķināta kā atsevišķs unikāls lietotājs. Jāpiebilst, ka statistikā tiek nodalīti dati par vietņu lietošanu no datoriem un no mobilajām ierīcēm, tātad no viedtālruņiem.
Kopējais kontaktu skaits (angļu valodā – views) ir rādītājs, kurā ietilpst lapas atvēršana, lietojumprogrammas jeb skata atvēršana, pārslēgšanās uz TV vai radio programmu un citas darbības, kas var būt ļoti atšķirīgas atkarībā no multivides kanāla.
Vidējais pavadītais laiks (angļu valodā – average time spent) ir vidējais viena unikālā lietotāja kopējais attiecīgajā vietnē pavadītais laiks tajā periodā, kad tiek veikta uzskaite.
Kopējais skatījumu skaits vietnē (angļu valodā – visits) tiek definēts kā atvērto skatu skaits, kurus unikāls lietotājs veic tad, kad ir iegājis vietnē un kad secīgi skatījumi ir atdalīti ar mazāk nekā 30 minūšu ilgumu.
Praktiski tas notiek tā: iegāji vietnē un apskatījies virsrakstu – viens skatījums; veici vienu klikšķi, lai izlasītu tālāk esošo tekstu (vai reklāmu) – divi skatījumi. Tā turpinot, par katru klikšķi ir viens skatījums klāt. Ja pauze ir garāka par 30 minūtēm, tad kārtējais klikšķis tiek skaitīts kā jauns kontakts.
Pētījumā tika salīdzināti dati par 2024. gada novembri un 2025. gada novembri. Par interneta vietni Nra.lv nav pieejami dati pēc 2025. gada augusta, tāpēc tikai šai vietnei ņemti vērā augusta dati. Visām pārējām vietnēm ir ņemti vērā 2025. gada novembra dati. Jāpiebilst, ka apkopojumā ir iekļautas tikai tās vietnes, kurās unikālo lietotāju skaits Latvijā pērn novembrī bija vismaz 100 tūkstoši, bet kopējais mēneša skatījumu skaits – virs 200 tūkstošiem.
Izmanto mazāk
Gemius statistikas dati visumā saskan ar Eirobarometra aptaujas rezultātiem par to, ka Latvijā samazinās interneta resursu izmantošana. Atbilstoši Eirobarometra aptaujas rezultātiem 2025. gada novembrī Latvijas pilsoņi interneta vietnes informācijas ieguvei izmantoja par diviem procentpunktiem mazāk nekā 2024. gada novembrī.
Atbilstoši Gemius Audience datiem no 19 Latvijas lielākajām interneta vietnēm tikai septiņās unikālo lietotāju skaits 2025. gada novembrī bija lielāks nekā 2024. gada novembrī. Vislielākais kāpums gada laikā bija vietnēm Likumi.lv (kāpums par 23,1%), Andelemandele.lv (kāpums par 13,2%), Lvportals.lv (kāpums par 11,3%), 1188.lv (kāpums par 11,1%) un Sportacentrs.com (kāpums par 10,8%), bet vislielākais kritums – Tv3.lv (kritums par 23,2%), Grani.lv (kritums par 24,4%) un Spoki.lv (kritums par 29,6%).
2025. gada novembrī Latvijā populārākā interneta vietne, vērtējot pēc unikālo lietotāju skaita, bija Tvnet.lv (715,3 tūkstoši), otrajā vietā ierindojās Delfi.lv (714,9 tūkstoši), bet trešajā vietā – Jauns.lv (666,3 tūkstoši). Latvijas populārāko portālu sešniekā pēc unikālo lietotāju skaita vēl iekļuva Inbox.lv (649,9 tūkstoši), Lsm.lv (598,6 tūkstoši) un 1188.lv (593,1 tūkstotis).
Līdzīgi ir ar apmeklētību jeb tā dēvēto virtuālo vizīšu skaitu. Atbilstoši Gemius Audience datiem no 19 Latvijas lielākajām interneta vietnēm septiņās (Lvportals.lv, Sportacentrs.com, Santa.lv, Likumi.lv, Lsm.lv, 1188.lv un Jauns.lv) unikālo lietotāju skaits 2025. gada novembrī bija lielāks nekā 2024. gada novembrī. Gada laikā visvairāk virtuālo vizīšu skaits samazinājās vietnēs Bilesuparadize.lv (kritums par 22,6%), Delfi.lv (kritums par 20,4%) un Apollo.lv (kritums par 19,6%).
Pēc virtuālo vizīšu skaita pērn novembrī Latvijā līderis bija Inbox.lv (13,5 miljoni), sekoja Delfi.lv (10,9 miljoni) un Jauns.lv (8,3 miljoni). Populārāko sešiniekā ierindojās arī Tvnet.lv (8,2 miljoni), La.lv (6,7 miljoni) un Lsm.lv (6,3 miljoni).
Pēc skatījumu skaita 2025. gada novembrī Latvijas līderis bija Inbox.lv (96 miljoni skatījumu), otrajā vietā ierindojās Jauns.lv (34 miljoni), trešajā vietā atradās Delfi.lv (33 miljoni), bet tālāk sekoja La.lv (29 miljoni), Tvnet.lv (22 miljoni) un Lsm.lv (17 miljoni).
No 19 Latvijas lielākajām interneta vietnēm tikai piecās (Santa.lv, Lsm.lv, Jauns. lv, Inbox.lv un 1188.lv) skatījumu skaits 2025. gada novembrī bija lielāks nekā 2024. gada novembrī. Gada laikā vislielākais skatījumu skaita samazinājums bija Apollo.lv (kritums par 36%), Tvnet.lv (kritums par 27,5%), Bilesuparadize.lv (kritums par 25%), Delfi.lv (kritums par 21,6%) un Mammamuntetiem.lv (kritums par 21,2%).
Kopējais laiks, kuru vidēji viens lietotājs velta Latvijas vērienīgākajām interneta vietnēm, ir ļoti atšķirīgs. Vietnei Mammamuntetiem.lv visa 2025. gada novembra laikā vidējais lietotājs veltīja vidēji 3,8 minūtes. Savukārt e-pasta apskatei un citiem mērķiem vidēji viens unikālais lietotājs vietnē Inbox.lv tērēja vairāk nekā divas stundas (134,6 minūtes) no sava laika.
No mediju portāliem 2025. gada novembrī visvairāk laika vidējais lietotājs pavadīja Lsm.lv – aptuveni pusotru stundu. Aptuveni 50 minūtes viens lietotājs veltīja La.lv un tāpat arī Delfi.lv. Starp 2024. gada novembri un 2025. gada novembri vidējais vietnē pavadītais laiks visvairāk palielinājās Spoki.lv (kāpums par 27,5%), Santa.lv (kāpums par 22,9%) un Lsm.lv (kāpums par 15,6%).
Vērtējot iegūtos rezultātus, var uzdot jautājumu, cik ticami ir Gemius dati?
Līdz pat 2025. gada septembrim Latvijā nebija vērojama plaša, publiski izteikta (piemēram, mikroblogošanas vietnē X) kritika par Gemius Audience datu uzticamību, lai gan laiku pa laikam tika norādīts, ka interneta mediju pašu apkopotā mājaslapas apmeklētības statistika var atšķirties no Gemius Audience datiem. Iespējams, ka tas bija viens no cēloņiem, kāpēc 2025. gada septembrī portāls Nra.lv pārtrauca sadarbību ar Gemius.
Visticamāk, mediju pašu apkopotā mājaslapas apmeklējuma statistika un Gemius datu atšķirības rodas no tā, ka netiek izmantota identiska metodika, piemēram, tam, kā tiek veikta uzskaite, ja tiek pielietoti reklāmas bloķētāji, īstenoti ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumi un veikti sīkdatņu ierobežojumi.
Ieguvēji un zaudētāji
Gemius Audience dati liecina, ka 2025. gadā ilggadējais līderis portāls Delfi.lv savas pozīcijas visumā jau bija zaudējis un vairs nav uzskatāms par Latvijas vadošo interneta mediju. Pēc unikālo lietotāju skaita Tvnet.lv pērn novembrī apsteidza Delfi.lv un ļoti tuvu bija arī Jauns.lv un Lsm.lv.
Pēc kopējā skatījumu skaita 2025. gada novembrī Jauns.lv ar 34,04 miljoniem skatījumu apsteidza Delfi.lv (33,49 miljoni skatījumu). Turklāt gada laikā skatījumu skaits Delfi.lv samazinājās par 21,6%, bet vietnē Jauns. lv skatījumi pieauga par 9,2%. Vienīgi pēc kopējā vizīšu skaita 2025. gada novembrī Delfi.lv jūtami apsteidza citus konkurentus. Vērtējot visa gada laikā, vizīšu skaits vietnē Delfi.lv gan samazinājās par 20,4%, turpretī vietnē Jauns.lv pieauga par 25,5%.
Savukārt pēc vidējā lietotāja viena mēneša laikā pavadītā laika no interneta medijiem neapšaubāms līderis ir Lsm. lv, kura vidējais lietotājs portālam mēnesī veltīja vairāk nekā pusotru reizi vairāk laika nekā vidējais Delfi.lv lietotājs. Turklāt gada laikā vidējais viena lietotāja pavadītais laiks vietnē Delfi.lv samazinājās par 15,2%, bet vietnē Lsm.lv pieauga par 15,6%.
Salīdzinot Gemius statistikas datus ar Google Trends datiem, var secināt, ka pēdējo piecu gadu laikā portāls Delfi.lv ir būtiski zaudējis popularitāti.
Vietnes meklēšanas relatīvā biežuma izmaiņas Google pārlūkā Latvijā, pieņemot, ka vietnes Delfi.lv meklējumu skaits 2021. gada 17. oktobrī ir vienāds ar 100, rāda, ka vietņu Lsm.lv un Jauns.lv relatīvā popularitāte Latvijas sabiedrībā 2021. gada pirmajā pusē bija aptuveni deviņas reizes zemāka. 2021. gada laikā pēc relatīvā meklējumu biežuma vietne Jauns.lv atpalika no vietnes Delfi.lv 8,56 reizes, bet vietne Lsm.lv – 9,29 reizes. Jau 2022. gadā šī popularitātes atšķirība ievērojami saruka. Vidēji visa 2022. gada laikā vietne Jauns. lv atpalika no vietnes Delfi.lv 2,57 reizes, bet vietne Lsm.lv – 4,17 reižu. Vidēji visā 2023. gadā Jauns.lv atpalika no Delfi.lv vairs tikai 1,57 reizes, bet Lsm.lv – 4,13 reižu. Savukārt vidēji visā 2024. gadā vietnes Jauns.lv relatīvā popularitāte Latvijas lietotājiem, kuri izmantoja Google pārlūku, jau bija par 3,6% lielāka nekā vietnei Delfi.lv.
2025. gada laikā atšķirība jau bija krietni par labu vietnei Jauns.lv. Vidēji 2025. gadā vietnes Jauns.lv relatīvā popularitāte Latvijas lietotājiem, kuri izmantoja Google pārlūku, bija par 20,7% lielāka nekā vietnei Delfi.lv. Savukārt vidēji 2025. gadā attiecība starp vietnēm Lsm.lv un Delfi.lv bija samazinājusies līdz 3,5 reizēm.
Gan Gemius, gan Google Trends dati parāda, ka Latvijas interneta mediju vidē ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas. Kādreizējie līderi savas pozīcijas lēnām zaudē, bet publikas interese par citiem portāliem palielinās.
No sabiedrības interešu viedokļa raugoties, būtu svarīgi, lai, sadalot to valsts finansējumu, kas paredzēts sabiedrības informēšanai, valsts nauda tiktu piešķirta pēc labas pārvaldības principiem – tiem, kas pašlaik ir vispieprasītākie.
Diemžēl Latvijā interneta vietņu popularitātes mērīšanu veic ārvalstu uzņēmumi. Gemius to veic tikai tiem interneta mediju uzņēmumiem un vietnēm, ar kurām ir izveidota komunikācija. Savukārt Google uzskaiti veic atbilstoši savam biznesa modelim un attiecīgi sava pārlūka vajadzībām.
Latvijas interesēs būtu, lai līdztekus privātu uzņēmumu veiktajiem mērījumiem datu apkopošanu un analīzi veiktu arī vietējās nozares organizācijas, jo tas varētu nodrošināt objektivitāti un neitralitāti.