Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Jaunie ES mēroga nosacījumi mudinās taupīt

"Viens no galvenajiem efektīvas atkritumu daudzuma samazināšanas traucēkļiem piejūras teritorijā ir sezonalitāte un mainīgais atpūtnieku daudzums, lai gan ne visi vasarnieki izturas ļaunprātīgi. Taču jāatzīst arī, ka pēdējā laikā ceļmalās un mežā atstāto atkritumu daudzums ir gājis mazumā, jo savulaik no astoņus kilometrus garas ceļmalas lidlauka tuvumā ir nācies izvest pat 64 kubikmetrus atkritumu vienas akcijas laikā. Pamazām situācija mainās," uzskata Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa.

Kopš šī gada marta Engures novadā sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumu sniedz pašvaldību dibināts uzņēmums SIA Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra. Tā ir kapitālsabiedrība, kuras daļas pieder deviņām pašvaldībām – Jūrmalai, Engures, Kandavas, Tukuma, Jaunpils, Rojas, Talsu, Dundagas un Mērsraga novadam. Uzņēmums 2001. gadā izveidots, lai atkritumu radītāji būtu nodrošināti ar kvalitatīvu, savlaicīgi sniegtu, vides aizsardzības prasībām atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu.
 

Uz atkritumu konteineru ar autostopu?

Taujāts, ko pašvaldība un tās iedzīvotāji var darīt, lai uz labo pusi mainītu atkritumu savākšanas kultūru savā novadā, Gundars Važa atzīst, ka patlaban situācija vēl nav vērtējama kā pilnībā sakārtota: "Engures novadā ir 3300 mājsaimniecību pastkastīšu, līdz ar to tik daudz vajadzētu būt arī noslēgtiem līgumiem par atkritumu izvešanu, tomēr pašlaik to ir tikai 1600, tātad pusei no īpašumiem." Tiesa, pašvaldībai nav datu par to atkritumu daudzumu, ko savāca iepriekšējie atkritumu apsaimniekotāji.

Beidzoties pašvaldības līgumam ar SIA Eco Baltia Vide, novadam bija jāizšķiras, kam uzticēt šo pienākumu turpmāk. Līdz šim Talsu, Tukuma, Kandavas, Mērsraga, Rojas, Dundagas, Jaunpils un Engures novadam bija kopīgs atkritumu apsaimniekotājs. Viens no variantiem bija nākamās iepirkuma procedūras sākšana, otrs – uzticēt šo pienākumu pašvaldības kapitālsabiedrībai SIA Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra, kas apsaimnieko atkritumu savākšanas poligonu.

"Par labu Piejūrai izšķīrāmies arī tāpēc, ka ģeogrāfiski atrodamies vistālāk no poligona Talsu novada Laidzes pagastā. Mūsu specifika ir tā, ka zvejniekciemos ir liela daļa iedzīvotāju, kuri tur uzturas tikai vasaras sezonā. Pašvaldības saistošajos noteikumos ir atrunāts, ka vasaras sezonā mājsaimniecības atkritumus var izvest vienreiz divos mēnešos un ziemas sezonā reizi trijos mēnešos. Pašvaldības policijai, apsekojot nekustamos īpašumus, līdz ar mājdzīvnieku reģistrācijas noteikumu izpildi ir uzdots pārbaudīt arī noslēgto atkritumu apsaimniekošanas līgumu esamību. Domāju, ka lielākā daļa no tām mājsaimniecībām, kurām bija līgums ar iepriekšējiem atkritumu apsaimniekotājiem, to arī pārslēgusi," spriež Važa.

Pārējie kā argumentu dažkārt min noslēgtas līgumsaistības tajā dzīvesvietā, kur uzturas aukstajā gadalaikā.

Savukārt Jūrmalas pilsētā atzīst, ka nereti pilsētā izvietotajos cita apsaimniekotāja konteineros atkritumus nelegāli nogādā arī no zvejniekciemiem.

Važa pieļauj šādu negodprātīgas rīcības iespēju, turklāt par tamlīdzīgiem paradumiem liecinot arī ainas, kas pirmdienas rītos līdz šim tikušas novērotas Talsu šosejas autobusa pieturās starp zvejniekciemiem: "Mazais atkritumu konteiners piepildīts pilns, un vēl apkārt tam salikti pilni maisi ar atkritumiem. Putni tos ir izvandījuši, un izskatās kā pēc bumbas sprādziena. Pirmdienās to savākšanai tika norīkota speciāla brigāde. Tāpēc šīs vasaras beigās ar Valsts ceļiem vienojāmies par atkritumu konteineru noņemšanu autobusu pieturās, lai neveidotos atkritumu kalni."

Līdzīga aina veidojusies arī Engures novadā esošajās auto stāvvietās pie jūras, kur ziemas periodā bija izvietots speciāls nožogojums atkritumu novietošanai. Tas ātri piepildījies arī ar lielgabarīta un būvatkritumiem. "Noņēmām šādus atkritumu nožogojumus, un problēma atrisinājās. Viens otrs nokaunas šādi risināt savas atkritumu nodošanas problēmas," saka Važa. Taču arī jūrmalnieki un rīdzinieki pieķerti līdzīgās darbībās Engures novadā, turklāt pat pie kapiem!

Vēl Važa teju kā kuriozu min pērn kādu novērošanas kamerā fiksētu indivīdu ar atkritumu saini, ko no automašīnas grasījies atstāt pie konteinera, šis cilvēks vēlāk izsaukts uz administratīvo komisiju, bet uz draudošajām naudas soda sankcijām reaģējis ar ierašanos pašvaldībā divu juristu pavadībā un astoņas lappuses garu attaisnojošu rakstu, kurā cita starpā minēts, ka viņš nepazīst savu pa ceļam nejauši sastapto līdzbraucēju ar atkritumu saini.

Ironiski runājot, acīmredzot ir ļaudis, kuri dodas no saviem atkritumiem atbrīvoties ar autostopu...
 

Meklējot risinājumus

Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) teritorija Engures novadā aizņem 45% – tas ir viss Lapmežciema pagasts un trešdaļa Smārdes pagasta. Šoruden Pasaules Dabas fonds sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi īsteno kampaņu Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes!, kuras ietvaros dabas objektu apmeklētāji tiek aicināti līdzi paņemto iepakojumu un citus atkritumus arī pašiem iznest ārā no dabas teritorijām. Engures novada domes priekšsēdētājs atzinīgi vērtē šo principu un norāda, ka tas būtu tikai normāls paradums. Šovasar garās un tveicīgās atpūtas sezonas laikā ar piekrastē atstātajiem atkritumiem bijušas ievērojamas problēmas: "Auto stāvlaukumos pie jūras līdzās šķiroto atkritumu konteineriem bija nolikti arī sadzīves atkritumiem paredzētie, taču tas neatrisināja problēmu. Ar konteineru izvešanu reizi nedēļā bija par maz un nācās izvest pat divas reizes. Apmeklētāju plūsma bija milzīga."

Taču Važa min paša novēroto pieredzi Itālijā, kur pludmales ir pilnas ar atkritumiem: "Nepārspīlēju, Bari pludmale pie jūras divu triju metru platumā bija pilna ar atkritumiem, ar plastmasas maisiem. Salīdzinājumā pie mums valda kārtība, bet jārēķinās, ka pie mums nav tik liels iedzīvotāju blīvums. Vēl mani pārsteidza Gruzijā redzētais, kur pabiju gan 2014. gadā, gan šoruden, – kādreiz tur ceļi bija atkritumiem pilni un nebija sakoptas vietas, kur nofotografēties, tagad situācija būtiski mainījusies. Biju patīkami pārsteigts, ka vide kļuvusi krietni tīrāka. Domāju, pasaulē sākuši apzināties plastmasas kaitējumu videi."

Engures pašvaldība pludmaļu uzkopšanai 56 kilometru garumā gadā iztērē ap 50 tūkstošiem eiro.

"Vasarā mums ir izveidota sava skolēnu darbošanās programma, kuras ietvaros pludmales palīdz sakopt arī bērni. Ja to nedarītu, aina būtu citāda. Tāpat pavasarī Lielās talkas laikā šīs teritorijas tiek uzkoptas. Pašvaldība arī palielinājusi šķirojamo atkritumu konteineru skaitu, gan pašiem tos papildus iegādājoties, gan atkritumu apsaimniekotājam tos papildus izvietojot. Vasarā mūsu teritorijā ir pāris sektoru, kurus esam iznomājuši vasaras kafejnīcām, un uzliekam par pienākumu savākt pludmalē atstātos atkritumus. Arī tas ir risinājums, kā atslogot budžetu, laiku un resursus, – piesaistīt uzņēmējus un nodrošināt vides sakopšanu," uzskata Važa. 
 

Tūristu klātbūtne

Taujāta, vai sabiedrības izglītošanas metodes atkritumu šķirošanas principu ievērošanā ir gana efektīvas, Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības Piejūra valdes priekšsēdētāja Indra Rassone atzīst: "Tie konteineri, kas novietoti gan ciematos, gan Engurē, pildās normāli, taču pludmalēs vērojama cita aina. Acīmredzot ir jāizglīto arī tūristi, turklāt sniedzot informāciju ne tikai latviešu valodā, bet arī citās valodās. Tie, kas jau raduši šķirot atkritumus, iesaistās, un mēs redzam, ka cilvēki kļūst gudrāki atkritumu šķirošanā. Par to liecina arī pieaugošais šķiroto atkritumu apjoms."

Piejūra bērniem un jauniešiem rīko dažādus informatīvus pasākumus – viesojas izglītības iestādēs, jau ilgus gadus organizē makulatūras vākšanas sacensības, kurās piedalās visas Piejūras apsaimniekotajā teritorijā esošās mācību iestādes no deviņām pašvaldībām. Tāpat tiek organizētas ekskursijas uz atkritumu pārkraušanas poligoniem. Pašlaik Piejūra rīko zīmējumu konkursu par tīras un sakoptas Latvijas vides tematiku un, viesojoties Tukuma novada pirmsskolas izglītības iestādē Vālodzīte, secinājusi, ka šīs iestādes audzēkņi un pedagogi aktīvi šķiro atkritumus un dara to ne tikai savā izglītības iestādē, bet arī mājās.

"Bijām patīkami pārsteigti, ka bērni jau tik daudz zina par atkritumu šķirošanu un, kā apgalvoja iestādes vadītāja, to, kurš atkritumu veids kurā konteinerā ir jāliek, bērni nereti zina pat labāk par pieaugušajiem. Šī kustība vēršas plašumā, un dzīvot ar zero waste ideju kļūst populāri," novērojusi Rassone, savukārt Važa piebilst: "Ir izaugusi jauna paaudze ar citiem paradumiem, kas citādi raugās uz vides sakopšanas jautājumiem un tos izprot."
 

Paradumi būs jāmaina

Ziņas par Eiropas Savienības (ES) nosacījumiem attiecībā uz plastmasas atkritumu samazināšanu ir sasniegušas sabiedrību, secinājuši Engures novadā. "Cilvēkiem kļūst skaidrs, ka kaut kas būs jāmaina savos paradumos. Tiesa, ir daļa sabiedrības, kura joprojām – kā liecina novērojumi veikalos – ir gatava diendienā maksāt par plastmasas maisiņu iegādi, neraugoties uz cenu. Ražotājiem jādomā par alternatīvām, ir jābūt piedāvājumam no tādiem materiāliem, kurus var pārstrādāt, bet, domāju, ka tirgus niša tukša nepaliks," atzīst Rassone un turpina: "Pašlaik plastmasas materiālu daudzveidība ir ļoti liela. Pat tetrapaka sastāv no dažādiem slāņiem – gan no pārstrādājamiem, gan no tādiem, ko nevar pārstrādāt. Tāpēc arī necenšamies cilvēkiem sīkumos norādīt, kā tās šķirot, jo dažkārt situācija mainās un uzrodas pārstrādātājs, kuram tās varam kaut vai par velti nodot. Šķirošanas galvenais uzdevums ir samazināt poligonā nododamo materiālu apjomu."

Važa un Rassone uzskata, ka jaunie ES nosacījumi mudinās iedzīvotājus kļūt taupīgākiem un tas skars daudzas sadzīves jomas.

Sabiedrības dzīves līmeni raksturo dažādi ekonomiskie parametri, tomēr, kā atzīst Rassone, tieši atkritumu apsaimniekotājs ir viens no pirmajiem, kas novēro sabiedrības dzīves līmeņa izmaiņas: "Tiklīdz sabiedrība kļūst turīgāka, tā konteineros tiek izmesti pārtikas produkti ar pat vēl nebeigušos derīguma termiņu, siera gabals, no kura nogriezta viena šķēle... Atkritumu pārkraušanas stacijā Jūrmalā redzam, kādas stikla pudeles nodod, kādas markas alkoholiskos dzērienus lieto. Runājot par alkohola patēriņu, uz Dundagas vai Rojas pusi vairāk būs nodotu PET pudeļu. Tāpat redzam, kādas kvalitātes pienu un kefīru lieto. Dzīves līmenis, salīdzinot ar ekonomiskās krīzes gadiem, ir ievērojami audzis, un atkritumu ir daudz. Es domāju, ka turpmāk mēs daudz vairāk plānosim savus pirkumus un izvēlēsimies to, kas patiešām nepieciešams." 


Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.​

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena