Apsveicami ir tas, ka secinājumus par tādiem būtiskiem ekonomiku raksturojošiem rādītājiem kā iekšzemes kopprodukts (IKP), inflācija, atalgojums un bezdarbs piedāvā ne tikai banku ekonomisti un ministriju analītiķi, bet arī eksperti, kuri ir saistīti ar akadēmisko vidi. Ielūkojoties prognozēs, gan redzams, ka tās rāda līdzīgu tendenci – traģiska krituma Latvijas ekonomikā nav, bet izaugsme ir pieticīga.
«Šogad prognozējam Latvijas IKP pieaugumu par 2%. Vai ar to pietiek mūsu ekonomikai? Noteikti nē! Pirms diviem gadiem Ekonomikas ministrija izvirzīja mērķi, ka vajag sasniegt [IKP] pieaugumu gadā vidēji par 5%,» norāda LV PEAK direktore Inna Šteinbuka un arī uzsver, ka pagaidām nav precīzi pasakāms, kādā veidā un kad mūsu valsts varētu sasniegt ikgadēju IKP pieaugumu par 5%.
Jāatgādina, ka SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis šim gadam prognozējis Latvijas IKP pieaugumu par 2,2%, bet Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece – par 1,9%. Ekonomikas ministrijas analītiķi uzskata, ka IKP augs par 2–2,5%, bet Finanšu ministrijas eksperti pieļauj, ka IKP kāpums būs nedaudz zemāks par 2,6%.
Gan akadēmiskās vides, gan banku sektora, gan ministriju ekspertu prognozēs tiek uzsvērts, ka liela nozīme būs tam, kā tuvākajos mēnešos Tuvo Austrumu krīze ietekmēs energoresursu cenas. Ja cenas ilgstoši būs augstas, tad, visticamāk, gan Latvijā, gan citur pasaulē palielināsies inflācija.
Atšķirībā no IKP datiem, kas daudziem iedzīvotājiem var šķist visai teorētiski, preču un pakalpojumu cenu pieaugums, kā arī lielāki rēķini par komunālajiem maksājumiem ir faktori, kas sabiedrības noskaņojumu ietekmē ļoti tieši. Iespaidīga cenu kāpuma gadījumā no politiķiem tiek prasīti atbalsta pasākumi.
Ņemot vērā to, ka 3. oktobrī gaidāmas Saeimas vēlēšanas, ir iespējami gan dāsni priekšvēlēšanu solījumi, gan centieni pieņemt tādus lēmumus, kas iedzīvotājiem radītu iespaidu, ka politiķi uztraucas par viņu labklājību. To, kā būs ar rūpēm par Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmi pēc vēlēšanām, rādīs laiks.