Lielbritānijas vietējo vēlēšanu sistēma, jāpiebilst, ir gana raiba, taču vairākumā Anglijas pašvaldību spēkā ir princips, ka ik pēc katriem četriem gadiem tiek pārvēlēta trešdaļa pašvaldību deputātu jeb padomnieku (councilors). Vietējās vēlēšanas notiek trīs gadus pēc kārtas, seko viens gads bez vēlēšanām, bet pēc tam cikls sākas no jauna. Šajā gadījumā Anglijā tika sadalīti 5066 mandāti, pārvēlot tos pašvaldību deputātus, kuru mandāti iepriekšējo reizi tika dalīti 2022. gadā. Vēl dažviet tika pārvēlēts viss padomju sastāvs
. Balsojuma rezultāts savukārt ir visu nesistēmisko partiju krasa nostiprināšanās, pie kurām masveidā pāriet abu tradicionālo spēku – leiboristu un konservatīvo – elektorāts. Tā Reformu partija ir ieguvusi ap pusotru tūksti pašvaldību deputātu vietu, bet vairāk par 500 mandātiem ir ieguvuši zaļie, kuru galvenais trumpis gan ir imigrantu tiesību aizstāvēšana šā jēdziena radikālā izpratnē. Tāpat ir ievēlēts gana ievērojams skaits neatkarīgu deputātu, pamatā musulmaņu kopienu intereses pārstāvošu.
Vēl viena uzskatāma liecība par partijas krahu ir parlamenta vēlēšanas leiboristu dzimtenē Velsā. Partija, kura nemainīgi ir atradusies pie varas kopš XX gs. 20. gadiem, provizoriski ir spējusi iegūt tikai deviņus (no 96) deputātu mandātus, bet par triumfatoriem kļuva nacionālistu partija Plaid Cymru (43) un Reformu partija (34). Nav pat garantiju, ka leiboristi spēs iekļūt valdībā kā jaunākie partneri. Lai kopaina būtu pilnīga – Skotijā vienas partijas vairākumu atguva nacionālisti, kuri neslēpj vēlmi rīkot vēl vienu referendumu par atdalīšanos no Lielbritānijas.
Kopumā līdz ar šīm pašvaldību vēlēšanām, pat neraugoties uz to, ka leiboristi vēl kādu laiku paliks Lielbritānijas valdošā partija, var teikt, ka abi vecie, sistēmiskie politiskie spēki ir beiguši pastāvēt kā valsts mēroga spēlētāji. Pie kam sistēmiskās alternatīvas – liberāldemokrātu – vietā priekšroka tiek dota nacionālkonservatīvajiem un galēji kreisajiem.
Kas savukārt nozīmē, ka britu vecā politiskā klase beidz pastāvēt, bet iekšpolitika strauji fragmentējas un radikalizējas. Un var tikai minēt, kādas būs šo procesu izpausmes un pie kā tie novedīs. Tomēr Lielbritānija, "kādu mēs to zinājām" acīmredzami ir beigusi pastāvēt.