Kuldīgas novada pašvaldība, vēstot par skolu slēgšanu, norāda, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) prognozē – līdz 2040. gadam skolēnu skaits Latvijā samazināsies par 45%.
Pēc IZM datiem, 2025./2026. gadā vispārējās izglītības iestādēs sāka mācīties 223 696 skolēni, kuru vidū bija 19 956 pirmklasnieki. Saprotams, ka tad, ja skolēnu skaits tiešām saruks ļoti būtiski, samazināsies gan skolu skaits, gan nepieciešamo pedagogu daudzums, gan mācībām vajadzīgo telpu apjoms.
Statistikas dati skaidri parāda, ka demogrāfiskās tendences Latvijā daudz neatšķiras no vispārējām tendencēm Eiropā. Šajā aspektā mums ir tipiski eiropeiska sabiedrība ar izteikti eiropeisku ģimenes modeli, kurā lielākoties nav vairāk par diviem bērniem. Uzskatīt, ka tuvākajā laikā situācija radikāli mainīsies, nav pamata. Turklāt, kā iepriekš vēstīts publikācijās laikrakstā Diena un žurnālā Dienas Bizness, vairāku Eiropas valstu pieredze rāda, ka dzimstības kāpumu veicina galvenokārt no citiem pasaules reģioniem atbraukušie ieceļotāji. Taču masveidīga Āzijas un Āfrikas iedzīvotāju pārcelšanās uz mūsu valsti nav tas variants, kuru vēlētos redzēt Latvijas sabiedrības vairākums.
Tātad jāpieņem, ka skolēnu skaits mazināsies, un līdz ar to arī aizvien aktuālāks kļūs jautājums par to, kurās pašvaldībās ir vairāk ģimeņu ar bērniem un kurās – mazāk.
XXI gadsimta trešajā desmitgadē ir notikuši procesi, kuri mazinājuši to, ka tiek kultivēta dzīvošana tikai Rīgā un Pierīgā. Interneta pieejamība, digitālo risinājumu attīstība un daudzās nozarēs par normu kļuvusī attālinātā strādāšana veicina to, ka cilvēki dzīvo, piemēram, Ziemeļvidzemē un veic darba uzdevumus uzņēmumiem Rīgā vai pat ārzemēs. Komercbankas ir sākušas lepoties ar to, ka piešķir kredītus īpašumu iegādei, atjaunošanai un būvniecībai reģionos. Parādās ziņas arī par jauniem īres namiem reģionu pilsētās. Pēdējā laikā nestabilā ģeopolitiskā situācija ir aktualizējusi tēmu par to, ka jāveicina tas, lai Latvijas austrumu novadu iedzīvotāji gribētu tur palikt, nevis dotos prom.
To ņemot vērā, var cerēt, ka daudzām mazajām skolām būs vēl ilgs mūžs, taču tam ir vajadzīga tāda valsts politika, kas ģimenes ar bērniem motivētu dzīvot reģionos.