Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija 17. aprīlī sociālajos tīklos vēstīja, ka gan Rīgā, gan kopumā Latvijā šāgada februārī, salīdzinot ar februāri pērn, ir mazinājies ārvalstu viesu skaits. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka viesnīcu noslodze šāgada februārī Rīgā bijusi 34,8% un kopumā Latvijā – 28%, bet februārī pērn – attiecīgi 38,9% un 30,7%. CSP dati par vairākiem gadiem ļauj secināt, ka visvairāk viesu parasti ir jūlijā un augustā, kad Rīgā viesnīcas tiek aizpildītas par gandrīz 70%, bet kopumā Latvijā – par gandrīz 60%. Vislielāko ceļotāju skaitu tieši jūlijā un augustā rāda arī CSP dati par naktsmītņu rezervācijām platformās Booking, Airbnb un Expedia Group.
Jāatzīst, ka gada vēsajā laikā nav daudz tādu tūristu, kuri ar lidmašīnu vai citu transportu trauktos uz Rīgu. Ērtiem transporta savienojumiem, protams, ir liela nozīme, taču svarīgs ir arī galamērķa piedāvājums. Objektīvi vērtējot, Rīga visu gadu var būt pievilcīga kultūras tūristiem. Vairāki mākslas muzeji piedāvā daudzveidīgas izstādes, kas spilgtus iespaidus spēj sniegt arī ārzemniekiem. Tūristiem interesanta var būt arī Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcija Prokrastinācija un radīšana un Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā nesen atklātā ekspozīcija Straumējot laiku. Mūsu galvaspilsētā ir arī plašs citu muzeju, kā arī koncertu un izrāžu piedāvājums, kurā ko savām interesēm atbilstošu var atrast ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī ārvalstu viesi.
Tieši Rīgas popularizēšana kultūras tūristiem ir tas virziens, kurā atbildīgās valsts un pašvaldību institūcijas varētu darboties ar lielāku jaudu, jo mūsu galvaspilsētai ir, ko piedāvāt. Tas pats attiecas arī uz vairākām Latvijas reģionu pilsētām, kuru vidū ir Liepāja, kas 2027. gadā būs Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusā.
Latvijas viesnīcu un restorānu pārstāvji laiku pa laikam pauž pārmetumus, ka gan Tallinai, gan Viļņai ar ārvalstu tūristu piesaisti veicas labāk nekā Rīgai. Taču ir godīgi jāatzīst, ka Tallina XXI gadsimtā ir mērķtiecīgi attīstījusies, veidojot inovatīvas apskates vietas un modernizējot pilsētvidi. Rīgā tik straujas attīstības nav. Savukārt Viļņas tēla veidotāji labi saprot, ka tūristus vairs nesaista maltīte dārgā restorānā un standartizēta vecpilsētas apskate, tāpēc popularizē sakuru ziedēšanu, muzejus un Aukstās zupas festivālu.