Tieši pirms nedēļas, aicinot Saeimu atbalstīt 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic, premjerministre Evika Siliņa (Jaunā Vienotība – JV) no tribīnes pateica: ja satiksmes ministra plāns līdz augustam nepiepildīsies, ar ko mēs visi saprotam arī to, ka airBaltic tā vai citādi atdos šo aizdevumu, viņai būšot, citēju, "skaidrs pamats prasīt satiksmes ministra atbildību un pieprasīt arī viņa demisiju". Es tomēr gribētu ieviest pilnu skaidrību par to, kā paši Progresīvie šos vārdus saprot – kāda tad galu galā ir tā politiskā vienošanās? Manuprāt, pēc premjeres vārdiem sanāk, ka šī ir Ata Švinkas "atliktā demisija", jo, zinot problēmas aviācijas nozarē, tostarp ar degvielu, mēs taču visi saprotam, ka airBaltic tos 30 miljonus atdot nespēs.
Mazliet kontekstam ir jāpaskaidro, kāds ir iemesls šāda veida premjeres retorikai no Saeimas tribīnes. Jo šis teikums no premjeres puses tika izteikts tāpēc, ka ZZS šo Saeimas debašu laikā par airBaltic aizdevumu prasīja vai nu Progresīvajiem, vai premjerei publiski apliecināt, ka šāda demisija tiks prasīta, ja attiecīgais plāns netiks izpildīts. Tātad rīta sarunā, kas mums bija ceturtdien (pulksten 8, stundu pirms Saeimas sēdes, trīs koalīcijas partijas sanāca uz ārkārtas apspriedi, jo iepriekšējā dienā Siliņa bija pieļāvusi, ka airBaltic glābšanas vārdā pildīs ZZS ultimātu par Švinkas demisiju, sakot, ka ir gatava koalīcijas izjukšanai – red.), šāda veida jautājums tika noņemts no dienaskārtības. Rīta sarunā mēs runājām tikai par trīs lietām: viens – ka ir jāvirzās uz priekšu ar aizdevumu airBaltic, otrs – kā Satiksmes ministrijai reorganizēt darbu, trešais – ka šāda veida demisijas pieprasījumu mēs noņemam no galda, jo tas nav konstruktīvi. Par to arī bija vienošanās. Un tad vēlāk dienas gaitā ZZS nāca ar šādu faktiski ultimātu – izteikt publiski šo tēzi (ka Švinka augustā demisionēs, ja aizdevums netiks atdots – red.) vai arī viņi neatbalstīs šo airBaltic aizdevumu visa frakcija pilnībā vai vismaz lielākā daļa frakcijas.
Es norādīju, ka Progresīvie šāda veida tēzi neizteiks, nav pirmā reize, kad ZZS nāk ar pēdējā brīža ultimātiem, savukārt premjere izlēma pakļauties šai manā ieskatā ZZS šantāžai, un šī tēze tika izteikta. Kas attiecas uz Ata Švinkas iespējamu politisko atbildību, ja mēs nonāksim līdz situācijai, kur tiks prasīta Švinkas demisija šī jautājuma dēļ, tad var nešaubīties, ka arī Progresīvie prasīs politisko atbildību pa pilnu perimetru. Šis ir jautājums, par kuru ir atbildīgs ne tikai satiksmes ministrs, bet arī premjere un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV). Ir, protams, atsevišķi nozares jautājumi, kur tiešām primāri var lūkoties viena konkrēta ministra virzienā, bet ir politiski jautājumi, kas ir daudz plašāki nekā tikai vienas nozares ministra, un šis ir viens no tiem. Ne velti arī pati premjere kāpa tribīnē un aizstāvēja šo lēmumu, un līdz ar to likumsakarīgi no Progresīvo puses – ja šeit būs jautājums par Švinkas demisiju, tad mēs likumsakarīgi skatīsimies gan finanšu ministra, gan premjeres virzienā attiecībā uz politisko atbildību.
Tas, ko mēs pēdējās nedēļās redzam – ZZS nemitīgi atkārto retoriku, ka viņiem nav izdevies pārliecināt premjeri un JV par savu taisnību utt. Es uzskatu, ja JV sevi vēlas primāri asociēt ar šo ZZS pozīciju, nevis ar tādu politisko spēku kā Progresīvie, kas manā ieskatā ir skaidri demokrātisks un eiropeisks, tā ir JV izvēle, bet šāda veida pakļaušanās ZZS pēdējā brīža prasībām… Progresīvie to nedarīs.
Man gan te, jūsos klausoties, saradās kādi desmit papildjautājumi, bet šoreiz nāksies tos upurēt, lai tomēr izrunātu visas neskaidrības par pamattēmu. Pirmkārt, ja premjere Saeimu aicināja atbalstīt 30 miljonu aizdevumu airBaltic, principā apsolot Švinkas demisiju, ja nosacījumi neizpildīsies, tad es neredzu iespēju, kā premjere augustā var no šiem saviem vārdiem atkāpties. Otrkārt, kā Progresīvie, kuri arī nobalsoja "par", var augustā mainīt nosacījumus un sākt debati, ka "nē, ja iet Švinka, tad Ašeradenam un zemkopības ministram Krauzem ar’ jāiet līdzi"?
Šis nav nosacījums, kam Progresīvie piekrita. Līdz ar to mēs savā pusē paturam iespējas tādos apstākļos rīkoties pēc saviem ieskatiem.
Kur ir fiksēta tā jūsu nepiekrišana?
Nu, neviena no šīm sarunām jau diemžēl nav protokolēta. Līdz ar to tas mans notikumu izklāsts ir tas, pēc kā mēs vadāmies. Mums ceturtdienas rītā bija saruna, kur mēs skaidri vienojāmies par galvenajiem principiem, virzoties uz priekšu ar šo lēmumu. Dot šāda veida nosacījumu (par Švinkas demisiju –red.) netika izteikts, netika pieņemts un no savas puses mēs arī nebūtu pieņēmuši. Tas, ka pēdējā brīdī ZZS pa dažādiem kanāliem nāca ar šāda veida ultimātiem un premjere tam pakļāvās, tā bija premjeres izvēle. Progresīvie un es neredzējām nekādu iemeslu pakļauties šai ZZS pēdējā brīža prasībai izteikt kaut ko tamlīdzīgu publiski (ka Švinka zināmu nosacījumu gadījumā demisionēs – red.), līdz ar to es nejūtos, ka Progresīvie kaut kādā veidā būtu saistīti ar šādu nosacījumu.
Pirms jūs vēl bijāt sācis atbildēt, man starp iepriekš sagatavotajiem jautājumiem bija arī viens par to, vai Evika Siliņa, jūsuprāt, nav apspēlējusi Progresīvos. Jo, kopš viņa no Saeimas tribīnes ir apsolījusi, ka ir gatava prasīt Švinkas demisiju, no vienādojuma ir izcelti Krauze un Ašeradens, kuru demisiju citādāk jūs taisnīgi varētu prasīt. Tagad Švinkas demisijas konteksts ir premjeres solījums, ir zudis plašāks konteksts "pa visu perimetru", kā jūs to dēvējat.
Grūti jau noprognozēt augusta kontekstu, kurā mēs būsim. Bet mums tā situācija ir pietiekami skaidra tādā izteiksmē, ka Progresīvie būtu apspēlēti tikai tad, ja būtu piekrituši šāda veida nosacījumam.
Publikas acīs jau jūs piekritāt, manuprāt. Nu, vismaz mana loģika tā saka.
Varbūt tās ir atšķirīgas uztveres. Mēs iekšienē to šādi noteikti neredzam un noteikti to šādi neredzēsim arī augustā, ja augustā parādīsies jautājumi par to, ka ir jāatkāpjas ministram, jo jautājums par un ap airBaltic plānu nav izpildījies par visiem 100%. Jau tagad varu teikt, ka Progresīvo prasība tad būs prasīt līdzvērtīgas politiskās atbildības finanšu ministra un premjeres līmenī – viņi ir tikpat līdzatbildīgi par šo jautājumu tīri politiski. Un, man liekas, tas būs pilnīgi saprotams sabiedrībai – ja ne visai, tad vismaz mūsu vēlētājiem noteikti. Un tas jau arī iezīmē to potenciālās situācijas absurdumu, kur vienu mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām mēs joprojām nodarbosimies ar demisiju prasīšanām.
Bet izejam vēl cauri aizvadītās ceturtdienas notikumiem! Proti, kā no situācijas, kur iepriekšējā dienā ZZS saka "Švinkam jāiet, citādāk mēs nebalsosim par 30 miljoniem airBaltic" un premjere pieļauj, ka upurēs pat visu valdību, tikai ne airBaltic, koalīcijai agrā rītā sanākot, šis jautājums par Švinkas demisiju vairs nav dienaskārtībā, kā jūs tagad stāstāt, un tad dažas stundas vēlāk jau Saeimas kuluāros ZZS to ultimātu reanimē. Kas notika? Ļaujiet, es izteikšu versiju, un jūs pasakiet, vai es maldos! Gan ZZS, gan premjere saprata, ka, uzturot tēmu par Švinkas demisiju, jūs prasīsiet pretī Krauzes un Ašeradena demisiju, tādēļ, koalīcijas partneriem trijatā sēžot pie galda, situācija tika deeskalēta, jautājums pazūd, bet pēc tam pēdējā brīdī jūs tiekat nostādīti fakta priekšā. Un tad jau sanāk, ka JV kopā ar ZZS jūs apspēlēja.
Es nejūtos apspēlēts. Bet, ja par būtību, tad, tīri vadoties no tām politiskajām sarunām, kas mums bija – ceturtdienas rītā JV norādīja, ka viņi neatbalsta Švinkas demisiju un viņi neuzskata, ka ir konstruktīvi risināt airBaltic jautājumu, domājot par to, vai un kad satiksmes ministram būtu jāatkāpjas, un ZZS necentās šo jautājumu atkārtoti virzīt tobrīd pie sarunu galda. Un tas manā ieskatā arī bija stāsta noslēgums. Bija skaidrs, ka nepieciešams virzīties uz priekšu ar balsojumu, un nebija nekādu iebildumu no mūsu puses publiski teikt, ka mēs uzņemamies politisku atbildību par šo lēmumu.
Es saprotu, ka tas vārds "apspēlēja" jūs trigerē, atmetam to un runājam tikai par notikumu gaitu! Vai tā mana versija par motivācijām šādai dienaskārtības maiņai – astoņos no rīta Švinkas demisiju neviens vairs nekustina, bet, sākoties lemšanai par airBaltic, tā atkal atdzimst – ir aplama?
Jā, iespējams, ka šis bija pārdomāts aprēķins šādā veidā rīkoties. Kaut gan, no otras puses, man jāsaka, šī arī nav pirmā reize, kad ZZS nāk ar pēdējā brīža ultimātiem.
Labi, sākas Saeimas sēde, nonāk līdz airBaltic jautājumam, sākas diezgan ilgas debates, un kurš un kā jums paziņo "nē, Švinkas demisija atkal ir uz galda"?
Tas bija uzreiz pēc pusdienu pārtraukuma, kad mums sākās debates par airBaltic jautājumu. Man atnāca ziņa no premjeres par to, ka ir svarīgi, lai izskanētu šāda veida tēze. Man bija saruna ar premjeri, un es norādīju, ka manā ieskatā tas nav nepieciešams, ka Progresīvo pusē mēs noteikti neko tamlīdzīgu nedarīsim (publiski nesolīs Švinkas demisiju konkrētos apstākļos – red.).
Bet jūs ļāvāt premjerei to pateikt no tribīnes.
Es nevaru ietekmēt, ko premjere izlemj.
Vai nesanāk tā, ka premjere zināmā mērā visus maldināja no tribīnes, radot iespaidu, ka ir panākta šāda politiskā vienošanās par atbalstu airBaltic?
Te varbūt atkal atšķiras uztveres, jo vismaz man un kopumā Progresīvo pusē nevienā brīdī premjeres teiktais netika uztverts kā noruna, kam Progresīvie ir pievienojušies, jo noruna bija tikai tas, par ko mēs bijām vienojušies no rīta, un viss pārējais jau ir atsevišķu politisko spēku lēmums, kā viņi to komentē. Paši ZZS, ja viņi vēlējās, jau tajā dienā varēja no tribīnes teikt, ka prasīs Ata Švinkas demisiju, un viņiem ir visas iespējas to arī darīt.
Nu, ZZS bija svarīgi, lai tas izskanētu no premjeres mutes un viņa līdz ar to uzņemtos atbildību un apsolītu, ka tā demisija notiks. Tas taču ir skaidrs?
Jā! Bet tas bija Siliņas lēmums.
Bet, manuprāt, ir arī svarīgi, kā premjere jūs par šo ZZS pēdējā brīža ultimātu informēja. Jo, piekritīsiet, ir atšķirība, ja premjere jums saka "klau, ZZS no manis šito prasa, un es to, pirkstus aiz muguras sakrustojusi, izdarīšu, jo mēs taču negribam ieiet vēsturē kā tie, kuri beidzot nolaida pa burbuli airBaltic" vai viņa to saka…
Te droši vien ir svarīgi runāt par tām uztverēm. Tas, kā es to uztvēru, ka ir saņemta šāda ziņa no ZZS, un es zināju arī, kāda būs Progresīvo reakcija uz šādu ziņu – ignorēt. Es nezināju, kā premjere rīkosies, kāds būs tālākais lēmumpieņemšanas process no JV puses, un es arī to neņēmos kontrolēt nevienā brīdī.
Premjere jūs nebrīdināja, ka piekāpsies ZZS prasībai?
Nē! Kad izdzirdēju to no tribīnes, es to vienkārši pieņēmu kā faktu – labi, tas ir pateikts; ja mēs augustā nonāksim šādā situācijā, tad Progresīvie patur visas iespējas rīkoties pēc saviem politiskajiem ieskatiem. Mēs nevienā brīdī neesam sasaistījuši sev rokas ar šāda veida nosacījumu (ka Švinkam būs jādemisionē – red.), un to ikviens koalīcijas partneris labi apzinās.
Ceturtdienas rīta sarunā, kas mums, trim koalīcijas partneriem, vēl bija kopā, tika daudz runāts par politisko atbildību un viens no pēdējiem jautājumiem, ko es uzdevu partneriem, bija par gaidāmo Valsts kontroles revīziju par kokrūpnieku atbalsta lēmumu. Es jautāju, vai gadījumā, ja šajā revīzijā tiks konstatēta kaut viena mazākā nelietderība, Krauzes kungs arī uzņemsies politisko atbildību un atkāpsies, un ZZS atbilde bija apstiprinoša.
Bet kādēļ jūs pacēlāt jautājumu par Krauzes demisiju, ja sakāt, ka par Švinkas demisiju no rīta vairs nebija runas?
Nebija tā, ka pavisam nebija runa. Runa nebija tādā izpratnē, ka tas ir jautājums, kas ir jānoņem no galda, jo tas vienkārši nav konstruktīvs. Un šādā kontekstā bija jautājums, kas ir tā mūsu publiskā komunikācija ap šo jautājumu no Progresīvo un Ata Švinkas puses, un mēs norādījām, ka komunicēsim par politisko atbildību, ka mēs to uzņemamies utt. Šādā kontekstā arī es uzrunāju Krauzes tēmu – ja mēs uzņemamies politisko atbildību un tik daudz par to runājam kontekstā ar satiksmes ministru, ir likumsakarīgi no Progresīvo puses virzīt jautājumu par politisko atbildību arī saistībā ar Armandu Krauzi, jo tas ir acīmredzams jautājums, kad mums politiskajā dienaskārtībā būs.
Un pat tas, ka jūs ierunājāties par Krauzes demisiju, nenotrigerēja ZZS atsākt runas par Švinkas demisiju?
Tajā brīdī nē! Dienas gaitā kaut kas mainījās.
Viena no teorijām politiskajā vidē ap aizvadītās ceturtdienas notikumiem bija arī par to, vai Evikai Siliņai vispār šis jautājums par 30 miljonu atbalstu airBaltic bija jānes uz Saeimu, vai nepietika ar atbalstu Ministru kabinetā (MK). Respektīvi, JV vajadzēja paveikt kaut ko valstiski lielu – "izglābt airBaltic", izveidot dūmu aizsegu pirms Lieldienām publiskotajam partijas reitinga kritumam, kam pievienojās pārmetumi elitismā, dodoties uz semināru pie Komo ezera, un, it kā ar to nebūtu gana, atklājums, ka premjere kopā ar pavadoņiem lidostas VIP terminālī iztērējusi 4000 eiro. Piedevām, protams, šis ļāva vismaz mēģināt paplašināt politisko atbildību par kārtējo piešprici airBaltic melnajā caurumā, par ko koalīcijai īpaši grūti bija lemt priekšvēlēšanu gaisotnē.
Tas ir tāds atvērts jautājums man – vai JV, premjere un finanšu ministrs deva uzdevumu Finanšu ministrijas ierēdņiem aplūkot visus iespējamos scenārijus, arī tādus, kas neiesaistītu Saeimu lēmuma pieņemšanā, un vai tie tika pienācīgi izvērtēti? Es nezinu. Tas, ko es zinu – satiksmes ministrs bija sarunās ar Finanšu ministriju, lai aplūkotu dažādos scenārijus, bet tas bija ierēdniecības līmenī.
Pavisam godīga atbilde ir – es precīzi nezinu (vai pietika ar MK lēmumu – red.), bet es nebūtu pārsteigts, ja šeit būtu arī politiskie apsvērumi iesaistīt Saeimu. Taisnību sakot, šis jautājums Saeimā bija nonācis jau pirms stāsta par Komo ezeru un VIP zālēm. Bet jautājums par politiskās atbildības paplašināšanu, jautājuma potenciālo saasināšanu, atkal centieni nolikt Progresīvos un Progresīvo ministru jautājuma epicentrā – varbūt šie visi apsvērumi bija. Bet, retrospektīvi skatoties, arī ja skatos no tīri Progresīvo skatpunkta, mums nav problēma, ka jautājums tiek balsots Saeimā un ir publisks. Es domāju, ikviens mūsu politiskais partneris vai oponents, kurš domā, ka šādā veidā varēs Progresīvos padarīt par grēkāžiem vai par neprašām, var jau censties, bet mums ir visas iespējas parādīt, ka šādi priekšstati par mums ir nepatiesi, un tie nenostiprināsies sabiedrības acīs.