Viņš informēja, ka VAD šī gada jūlija iesaukumam uz 1470 karavīru vietām ir pieteikušies 1560 brīvprātīgie, kas teorētiski nozīmē, ka, ja visi brīvprātīgie būs derīgi dienestam, izlozes kārtībā vairs nevienu iesaukt nevajadzētu. Tomēr prakse liecina, ka līdz pat trešdaļai brīvprātīgo tiek atzīti par dienestam nederīgiem, tāpēc paredzams, ka arī šajā reizē 21. janvārī vajadzēs pēc nejaušības principa iesaukt vēl dažus simtus no tiem, kuri paši nepieteicās, skaidroja ministrs.
Sprūds apliecināja, ka to cilvēku skaitam, kas brīvprātīgi piesakās VAD, ir tendence pieaugt, piemēram, salīdzinot ar pagājušo gadu, tas ir pat dubultojies. "Brīvprātīgie tiešām parāda savu interesi, ir jaunieši, kas ir aktīvi gatavi iesaistīties, un es varu teikt, ka mēs noteikti varam lepoties ar jauniešiem, kas ir gatavi šo dienestu uzsaukt. Un es, protams, aicinu arī turpināt šādā garā," sacīja politiķis.
Tomēr viņš atzina, ka, turpinoties augstai brīvprātīgo atsaucībai, var rasties spiediens uz valsts augstskolām un augstākās izglītības sistēmu kopumā, jo tieši bezmaksas studijas daudziem ir lielākais motivators dienēt VAD. "Šobrīd viss ir pietiekami gludi, bet mēz apzināmies to, ka, pieaugot skaitam, šie izaicinājumi rodas un palielinās," neslēpa ministrs.
Vaicāts, vai jau tagad šī potenciālā nākotnes problēma tiek preventīvi risināta, Sprūds atbildēja, ka "izvērtēšana ir procesā". Tiekot apsvērts aizsardzības nozares finansiāls ieguldījums augstākās izglītības sistēmā, kā arī sadarbībā un dialogā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) diskutēts par dažādiem citiem kopīgiem risinājumiem.
Vienlaikus Sprūds norādīja, ka nevajadzētu ieviest kādu jaunu sistēmu, pirms vēl nav skaidra brīvprātīgo pieteikšanās tendence ilgākā termiņā. "Mēs sākam šo tendenci sajust arvien aktīvāk, un kopumā tā ir ļoti laba tendence par to, ka ir brīvprātīgi jaunieši, kas iestājas [VAD], bet tas rada nepieciešamību spert potenciāli nākamos soļus gan finanšu resursu piesaistē, gan tālākā dialogā ar augstskolām un IZM, ko mēs jau arī darām," sacīja ministrs.