Viņš komentēja, ka ASV tarifi ir tūlītējs mīnuss, taču vienošanās ar "Mercosur" ir ilgtermiņa pluss, tie nav simetriski procesi.
"Ja vēlamies salīdzināt, tad var teikt, ka ASV tarifi un "Mercosur" viens otru kompensē tikai daļēji un dažādos laika nogriežņos. ASV tarifi ir īstermiņa negatīvs šoks Eiropas ekonomikai - tie tieši skar eksportu uz vienu no mūsu lielākajiem un maksātspējīgākajiem tirgiem, īpaši rūpniecībā, farmācijā un transporta nozarē," pārliecināts politiķis.
Viņš uzskata, ka šī ietekme ir tūlītēja un koncentrēta.
"Savukārt "Mercosur" nolīgums ir strukturāls ilgtermiņa ieguvums. Tas atver jaunu, lielu tirgu Eiropas uzņēmumiem, samazina tarifu slogu miljardu apmērā un ļauj ES diversificēt eksportu ārpus transatlantiskās telpas," vērtējā Kols.
Tomēr šis efekts būšot pakāpenisks, nevienmērīgs un atkarīgs no nozares un valsts spējas šo tirgu izmantot. Tāpēc "Mercosur" varot amortizēt daļu no ASV tarifu ietekmes, bet tas neaizvieto ASV tirgu, kas ES ekonomikai joprojām ir kritiski svarīgs.
Viņš arī norādīja, ka ASV tarifi izskatās kā spēka demonstrācija, bet realitātē tie ir nodoklis pašiem sev.
"Tarifu politika bremzē arī pašas ASV ekonomiku. Augstākas importa cenas nozīmē lielākas izmaksas patērētājiem un uzņēmumiem, īpaši nozarēm, kas balstās uz globālām piegāžu ķēdēm. Tas samazina konkurenci, investīcijas un inovāciju tempu," komentēja EP deputāts.
No Eiropas skatupunkta būtiskākais esot tas, ka šāda politika grauj uzticību ASV kā paredzamam un stabilam ekonomiskajam partnerim.
"Tas mudina ES meklēt alternatīvus tirgus un paātrina eksporta diversifikāciju. Politiskā ziņā tas var dot īstermiņa punktus, bet ekonomiski tas vājina visu Rietumu ekonomisko telpu," atzina Kols.
Viņš lēš, ka Latvijai ASV tarifu tiešā ietekme ir salīdzinoši ierobežota, jo eksports uz ASV nav ļoti liels. Taču netiešā ietekme jūtama caur Eiropas vērtību ķēdēm - īpaši transporta aprīkojumā, mašīnbūvē un citās nozarēs, kur Latvija ir integrēta kā piegādātājs.
Savukārt "Mercosur" politiķis sauc par reālu iespēju Latvijai, jo nolīgums samazina tarifus tieši valsts galvenajām eksporta pozīcijām - mašīnām, kokmateriāliem, ķīmijai, pārtikai - un atver arī pakalpojumu un publisko iepirkumu tirgu. Taču šīs iespējas neesot garantijas pašas par sevi - ja Latvija aktīvi neies šajos tirgos, to darīs citi.
"Ekonomiskie lēmumi tieši ietekmē politisko uzticēšanos. ASV tarifi vājina transatlantisko attiecību pamatu laikā, kad vienotība ir īpaši svarīga. Ja sabiedrotie sāk savstarpēji uztvert viens otru kā ekonomiskus pretiniekus, tas iedragā arī politisko kapitālu," spriež Kols.
Vienlaikus "Mercosur" nolīgums, viņa vērtējumā, spēlē pretēju lomu. "Tas stiprina ES klātbūtni Latīņamerikā, mazina Krievijas un Ķīnas ietekmi reģionā un veido ciešākas politiskās un stratēģiskās saites," skaidro politiķis.
Vienlaikus viņš pauda, ka Latvijas pozīcija ir līdzsvarota un skaidra - drošībā ASV ir neaizvietojams sabiedrotais, bet ekonomikā ES jābūt pietiekami spēcīgai un diversificētai, lai nebūtu ievainojama.
"Drošībā mēs paļaujamies uz sabiedrotajiem, ekonomikā - uz spēju stāvēt uz savām kājām," piebilda Kols.
Kā vēstīts, Tramps paziņojis, ka domstarpību dēļ Grenlandes jautājumā no 1. februāra imports no astoņām ES dalībvalstīm tiek aplikts ar 10% lielu muitas nodokli.
Jaunie tarifi attieksies uz visu importu no Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Francijas, Vācijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Somijas. Gadījumā, ja netiks panākta vienošanās par Grenlandes pārdošanu ASV, no jūnija šis tarifs tiks paaugstināts līdz 25%.
Savukārt ES un vairāku Dienvidamerikas valstu kopējā tirgus bloks "Mercosur" sestdien Paragvajā parakstīja brīvās tirdzniecības nolīgumu.
Ar šo vienošanos tiek izveidota viena no pasaulē lielākajām brīvās tirdzniecības zonām, kas aptver vairāk nekā 700 miljonus cilvēku un kuras kopējais ekonomikas apjoms ir aptuveni 22 triljoni ASV dolāru.