SC deputāts: Īpašumus pārdot nevar, savus principus - var?

Kā viena no šī cirka  atrakcijām sabiedrībai tiek piedāvāta stīvēšanās ap "uzturēšanās atļaujām", kuras var iegūt apmaiņā pret investīcijām nekustamajā īpašumā.Ja jau tik tiešām kāds šīs atrakcijas dalībnieks patiesi būtu norūpējies par Latvijas izpārdošanu svešzemniekiem, tad vispirms sen jau vajadzēja parūpēties par to, lai apstādinātu Latvijas zemes  izpārdošanu, jo to radīt mēs vairāk nevaram, atšķirībā no ēkām, kuras mēs varam sacelt, cik un kādas vien vēlamies, un ar gudru un pārdomātu politiku tieši to arī panākt – lai pieprasījums pēc šādiem "īpašumiem" būtu tur, kur mums tas ir izdevīgi.Diemžēl atrakcijas dalībnieki draudzīgi noraidīja iespēju radīt reālu, ilgtspējīgu šīs problēmas risinājumu sabiedrības interesēs - izveidot Attīstības banku: reālu instrumentu, ar kuru varētu finansēt gan mūsu zemniekus, lai tie varētu iegādāties savai saimniecībai nepieciešamo zemi, nevis tikai noskatīties, kā to izpērk skandināvi, gan finansēt jaunās strādājošās ģimenes, lai tās varētu tikt pie sava mājokļa un būtu motivētas strādāt šeit un maksāt nodokļus. Tā vietā tiem vairāk interesē katram savs šovs uz publiku - atrast un aizdedzināt savu visugunīgāko riņķi un likt pārējiem cirka dalībniekiem izlēkt tam cauri. Tad nu, paklausīgi lecot cauri tiem, lai neapsvilinātu savu kažociņu, nākas aizmirst par saviem deklarētajiem principiem. Piemēram, piedāvājums ieviest kvotu sistēmu attiecībā uz "uzturēšanās atļaujām" nu nekādīgi neiet kopā ar tik rūpīgi piekoptajiem liberālisma principiem - par minimālo valsts iejaukšanos ekonomikā, kurus tā patīk valdībai deklarēt katru reizi, lai atrunātos, kad sabiedrība gaida no tās izlēmīgu un prasmīgu rīcību. Savukārt, kad ir iespēja kā lācim meduspodā iebraukt ar ķepu - par valsts neiejaukšanos, dotajiem solījumiem, tiek aizmirsts. Tā ir tāda savdabīga liberālisma izpratne - daru kā gribu?Un kā šajā gadījumā rīkoties pārējiem? Nekas cits neatliks, kā censties turēties tuvāk lācim ar medus podu, lai no tā kaut kas tiktu vai vismaz lai zinātu, kad beigsies medus. Vēl pavisam nesens uzskatāms piemērs bija "zaļās enerģijas" kvotu dalīšana. Par to mums visiem vēl ilgi nāksies maksāt.Šajā gadījumā kvotu sistēma radīs pamatīgu administratīvo slogu un haosu nekustamo īpašumu tirdzniecības nozarē un, iespējams, arī nebeidzamus tiesvedības procesus, un tikai tie, kas atradīsies pavisam tuvu šīs sistēmas administratoriem, varēs justies daudz maz droši par to, ka būs spējigi piegādāt to rezultātu, par kuru būs vienojušies. Vai šīs "kvotu idejas" autoriem vispār ir sajēga, kā to īstenot un kādi resursi valstij būs jātērē, lai izveidotu un uzturētu caurspīdīgu, godīgu, pietiekoši efektīvu un drošu sistēmu šādai kvotu sadalei, un kā to vispār varēs īstenot?Ja jau mērķis ir ierobežot "uzturēšanās atļauju" izsniegšanu, tad šo vingrinājumu var izpildīt ar daudz lielāku lietderību sabiedrībai, ar daudz mazāku resursu patēriņu un nekropļojot brīvā tirgus konkurences principus. Nav vajadzīgs veidot nekādu kvotu sistēmu - to pašu var panākt vienkārši nosakot papildus maksājumu "uzturēšanās atļaujām" iegādājoties nekustamo īpašumu. Un, vienkārši regulējot tā apmēru, atbilstoši tiks mazināts vai palielināts tirgus pieprasījums pēc "uzturēšanās atļaujām". Protams, tas nebūs izdevīgi tiem, kuri rēķinās ar savām iespējam tikt pie kvotu administrēšanas resursa, toties visai pārējai nozarei tas būs konkurenci motivējošs risinājums, un arī tautsaimniecībai kopumā šāda "uzturēšanās atļauju" tirgošana dos lielāku pievienoto vērtību - nosakot kaut vai salīdzinoši nelielu maksājumu 10-20 tūkstoši eiro apmērā pie premjera piedāvātā 900 kvotu apjoma, tas nākamā gada budžetā dotu ap 18 miljoniem eiro ieņēmumu, kur daļu varētu novirzīt demogrāfijas programmu finansēšanai (tas ir vairāk nekā kādam izdevies izspiest ar saviem ultimātiem...), bet daļu, piemēram, uz to pašvaldību budžetiem, kuru teritorijā iegādāts šis nekustāmais īpašums. Tādejādi tas, kas tika uztverts kā drauds, tagad kalpotu kā palīgs demogrāfijas izaicinājumu un reģionālo problēmu risināšanai pie nosacījuma, ja kāds iedomāsies prasmīgi pārdalīt esošos ieguldījuma limitus nekustāmajā īpašumā, kas nepieciešami "uzturēšanās atļaujas iegūšanai", tā lai pieprasījums pēc tām tiktu novirzīts uz tiem tirgus segmentiem un tām vietām, kur tas ir izdevīgāk mums.Alē - hop, kungi! Kustināsim smadzenes, dažreiz arī tas noder, taisot cirka atrakcijas, ne tikai savu zobu griešana un ilkņu demostrēšana.