Man nav lielas pieredzes tūrisma grupu braucienos, izmantojot tūrisma firmu pakalpojumus. Tos lielākoties izmantoju atpūtas braucieniem, kur viss pakalpojums aprobežojas ar "aizvest, nolikt pie vietas un vēlāk savlaicīgi savākt un aiztransportēt uz mājām Latvijā". Ērti. Tās ir reizes, kad negribu skriet un skatīties. Gribu ēst, gulēt ēnā, lasīt grāmatu (daudz grāmatu) un peldēt. Pēc intensīvi pavadīta posma dzīvē vienkārši atslēgties.
Šoreiz bija citādi. Biju viens no grupas un varēju pilnā mērā iepazīt šādas ceļošanas īpašos noteikumus.
SENI PIEDZĪVOJUMI
Ceļojumi bijuši dažādi. Padomijas laikos, kad uz ārzemēm mani nelaida, klejoju pa plašo Krievzemi krustu šķērsu. Par toreiz piedzīvoto varētu gari stāstīt. Piemēram, par Jakutiju, zelta ieguvējiem un gadalaiku maiņu aiz polārā loka, kad dažu nedēļu laikā gaiss no mīnus divdesmit grādiem uzsilst līdz teju plus trīsdesmit. Kad gribas nopeldēties Ļenā, bet ūdens tajā – nemainīgie četri grādi. Tundra uzzied. Augu valsts īsā laikā izsprāgst. Tur gan braucu lielākoties vienatnē.
Savulaik aizklīdu arī līdz Diksonai. Tas Krievijā, Krasnojarskas apgabalā. Pašos ziemeļos. Pāris nedēļu pirms ierašanās tur polārā ekspedīcija bija kājām aizgājusi pāri Ziemeļpolam uz Kanādu. Ziemā viņi tā reizēm dara. Palicis Diksonā bija ekspedīcijas koordinators, kurš sēdēja pie raidstacijas un uzturēja sakarus. Pasaulslavens ceļotājs un polārpētnieks.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 31. marta - 6. aprīļa numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!