Karš jau notiek. To var nepamanīt tikai speciāli – notikumus Ukrainā un uz Baltkrievijas robežas ar Eiropas Savienību (ES) jau pirms laba laika raksturojis Krimas tatāru žurnālists Aiders Muždabajevs. Šobrīd Eiropas Savienība un NATO dzīvo minējumos, ko nozīmē Vladimira Putina Krievijas karaspēka savilkšana pie Ukrainas robežām un anektētajā Krimā un cik reāla ir iespējamība, ka Krievija uzbruks kaimiņvalstij – šoreiz atklāti pati, nevis caur "separātistiem", kas ļautu teikt "mūsu te nav" un dažiem Eiropas politiķiem dotu iespēju atkal speciāli nepamanīt, kurš īsti ir agresors. Uzbrukuma draudu ēnā sakarsusi iekšpolitiskā situācija Ukrainā. Tikmēr Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko, vēl nepabeidzis migrantu hibrīdoperāciju uz Polijas, Lietuvas un Latvijas robežas, paguvis pateikt, ka konflikta gadījumā malā nestāvēs. Kāpēc Lukašenko tā dara, cik reālas ir kara iespējas, un ko tas nozīmē Baltijai, SestDiena jautāja Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoram Tomam Rostokam.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 3.decembra - 9. decembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!