Intervijas laikā Katerina Gornostaja atrodas gaitenī. Ir vēls vakars Kijivā. Viņas seju ieskauj tumsa un zilgana datora ekrāna gaisma. Vēl nesen savā Instagram kontā viņa rakstīja, ka karš, kura dienas vairs nav saskaitāmas, mainījis to, kā viņa izskatās. Nav vairs smaida. Tagad viņa man stāsta par "divu sienu" principu, kā pareizi patverties no uzlidojumiem: nedrīkst nakšņot pie loga, ir jāatrod pēc iespējas drošāka vieta, kur tevi fiziski nodalītu vismaz divas sienas.
Katerinas vārdu varbūt kāds atcerēsies pēc viņas Berlinālē ar Generation 14Plus balvu godalgotās jauniešu drāmas Augstāk par zemi/Stop-Zemlia (2021). Šis kijiviešu vidusskolas pēdējās klases portrets ir viens no diviem kinodarbiem, kuru ukraiņu bērnu atbalsta akcijā nesen izrādīja Rīgas Starptautiskais kino festivāls.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 6. -12.maija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!