Vienlaikus šo notikumu kontekstā sarežģīta ir arī Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna un valdošās partijas Fidesz situācija. Tostarp, kas attiecas uz EP vēlēšanām, tad Orbānam un Fidesz būs jāizdara izvēle, kurai no nākamā sasaukuma EP politiskajām grupām pievienoties, kas nav tik mazsvarīgi, kā varētu šķist pirmajā brīdī.
Dalība EP politiskajās grupās ir arī apliecinājums tajās ietilpstošo partiju sadarbībai un savstarpējam atbalstam tālu aiz EP sienām, kas nodrošina iespējas aizstāvēt nacionālās intereses visas Eiropas mērogā, palielina valsts ietekmi u. c. Pēc Fidesz darbības apturēšanas Eiropas Tautas partijas (EPP) grupā partijai ir vai nu jāatsakās no dažām savām pamatnostādnēm (kas ir ļoti problemātiski iekšpolitisku iemeslu dēļ un arī diezin vai pārliecinās virkni pret Fidesz noskaņotu grupas partiju), vai arī jāizdara izvēle starp konservatīvajiem un reformistiem (kas šķiet ticamāk) vai grupu Identitāte un demokrātija (Francijas Nacionālo apvienību, Austrijas Brīvības partiju u. c.), kas Fidesz ir ideoloģiski jūtami tuvāka, taču sola mazāk iespēju.
Šeit gan jāņem vērā, ka labāku vietu zem politiskās saules meklēs ne tikai Fidesz, bet arī virkne citu partiju. Tā pastāv iespēja, ka Itālijas valdošā partija Itālijas brāļi (Fratelli d’Italia) varētu pamest konservatīvos un pievienoties EPP, kas attiecīgi samazinātu pirmās un palielinātu otrās grupas ietekmi. Manevri būs interesanti, bet to rezultāti izpaudīsies tālu aiz EP ietekmes robežām.
Vēl interesantāka solās būt Ungārijas prezidentūra ES. Ir maz šaubu, ka Budapešta tās laikā mīkstinās retoriku virknē jautājumu, taču vienlaikus tā ir likusi saprast, ka no savām pamatnostādnēm neatteiksies, kā arī pretosies Urzulas fon der Leienas atkārtotai kļūšanai par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Tas viss kopā var novest pat līdz tam, ka daļa ES valstu (tajās pie varas esošie politiskie spēki) sāk boikotēt Ungārijas prezidentūras pasākumus.
Jebkurā gadījumā politisko kaislību, kas saistītas ar Budapeštu, nākamajā pusgadā apvienotajā Eiropā būs daudz. Turklāt – ja nu tās par kaut ko liecinās, tad par vienotības trūkumu un arī ideoloģiski motivētu neiecietību.